Miera plāna otrais posms paredz “Hamās” atteikties no kontroles pār teritorijas pārvaldību un paredz atbruņošanos. Grupējums nesen apstiprināja, ka ir gatavs pildīt šo vienošanos.
Otrais posms paredz arī Izraēlas spēku atvilkšanu no Gazas joslas, taču
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu nepiekrīt uzsākt spēku atvilkšanu, līdz “Hamās” nav pilnībā atbruņots.
Arī pēc pirmdien notikušās Kušnera sarunas ar Netanjahu augsta ranga Izraēlas amatpersona ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka ASV un Izraēla esot vienojušās, ka Gazas joslā nenotiks nekāda spēku pārvietošana vai rekonstrukcija, kamēr “Hamās” visā Gazas joslā netiks atbruņots.
Netanjahu un Kušners vienojušies par divu darba grupu izveidi, no kurām viena koncentrēsies uz atbruņošanos un demilitarizāciju, bet otra – uz sanitāriju, tīru ūdeni un citiem sabiedrības veselības jautājumiem Gazā.
Kušners prognozē, ka “Hamās” atbruņošana varētu sākties 30 dienu laikā,
bet licis noprast, ka ASV atbalstīs turpmākas Izraēlas militārās darbības Gazas joslā, ja “Hamās” neatbruņosies.
Miers Tuvajos Austrumos nav panākts
Pirmdiena bija diena, līdz kurai Irānai un ASV bija jāpanāk galīgais miera līgums saskaņā ar jūnijā parakstīto saprašanās memorandu, kura mērķis ir izbeigt karu. Proti, 17. jūnijā parakstītais saprašanās memorands noteica 60 dienu laika posmu, kurā ASV un Irānai jāpanāk plašāka vienošanās par Irānas kodolprogrammu un ASV sankcijām.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka negrasās pagarināt 60 dienu termiņu, kā arī brīdinājis par uzbrukumu Omānai, ja tā traucēs jautājumos par Hormuza šaurumu.
Tramps uzskata, ka Irāna nenoslēgs vienošanos, lai izbeigtu karu, un tai vajadzētu padoties.
Prezidents atkārtoti uzsvēra, ka kara galvenais mērķis ir neļaut Irānai iegūt kodolieroci, un tas nesakrīt ar Trampa padomnieku viedokli, kuri apgalvo, ka prioritāte ir naftas cenu saglabāšana zemā līmenī. Reaģējot uz Trampa jaunākajiem izteikumiem, augsta ranga Irānas amatpersona ziņu aģentūrai “Reuters” paziņojusi, ka valsts pāries uz pilnībā ofensīvu militāro nostāju. Amatpersona skaidrojusi, ka Irānas struktūrām ir jābūt gatavām saasināt spriedzi Hormuza šaurumā un plašākā reģionā, piebilstot, ka Teherāna veiks savlaicīgu un precīzu militāru uzbrukumu, lai pārtrauktu ASV jūras blokādi, ja diplomātija nedos augļus.
Ilgstoši aizķēries arī ASV bāzes kuģis
Tuvo Austrumu reģionā joprojām atrodas ASV aviācijas bāzes kuģis “Abrahams Linkolns”. Telekanāls CNN pēdējo dienu laikā vēstījis, ka uz kuģa esošie jūrnieki un viņu ģimenes locekļi atklājuši, ka uz kuģa periodiski trūkst pārtikas, ir bijis maz higiēnas preču un radušās problēmas ar ūdens sistēmu.
Kuģis atrodas ārpus ostas jau vairāk nekā sešus mēnešus un varētu pārspēt garākā ārpus ostas izvietotā aviācijas bāzes kuģa rekordu kopš Vjetnamas kara. Eksperti un bijušie ierēdņi telekanālam CNN norāda, ka šāda tendence varētu radīt lielāku slodzi kuģim un izraisīt jūrnieku izdegšanu vai pat pamudināt dažus pilnībā pamest Jūras spēkus.
Tramps noraidījis ziņas par sarūkošajiem resursiem un zemo apkalpes morāli, nosaucot tās par viltus ziņām.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
