ĪSUMĀ:
Panāk kompromisu par koku lielumu
Iepriekš atļauja koka ciršanai ārpus meža bija vajadzīga, ja koka celma caurmērs pārsniedz 20 centimetrus, bet turpmāk tie būs 30 centimetri. Sākotnēji rosinājums bija palielināt caurmēru līdz 35 centimetriem. Pret to iebilda Latvijas Dabas fonds.
Dabas fonda pārstāve Liene Brizga skaidroja, ka augustā pieņemtajās izmaiņās panākts kompromiss starp fonda iebildumiem un ministrijas uzstādījumu. Tādējādi bez pašvaldības atļaujas drīkstēs cirst kokus, kuru celma diametrs nepārsniedz 30 centimetrus jeb apkārtmērs – 94 centimetrus.
To, vai koka nociršanai būs vajadzīga atļauja, noteiks ne tikai tā izmērs, bet arī suga, augšanas vieta un aizsardzības statuss. Pašvaldības varēs noteikt arī stingrākas prasības koku saglabāšanai.
Dabas fondā arī pozitīvi vērtē, ka ņemts vērā iebildums attiecībā uz ceļmalas koku ciršanu un tāpat kā līdz šim tam būs nepieciešams iegūt atļauju.
“Lai arī pieņemtajos noteikumos daļēji ir ņemti vērā vides organizāciju iebildumi, kopumā koku ciršana ārpus meža kļūs brīvāka, piemēram, lauksaimniecības zemēs varēs cirst bez atļaujas. Svarīgi tas, ka lielāka atbildība tagad būs pašvaldībām, kuras caur saviem saistošajiem noteikumiem varēs vairāk regulēt koku ciršanu,” izmaiņu būtību skaidroja Brizga.
Ar izmaiņām grib mazināt administratīvo slogu
Zemkopības ministrijā informēja, ka izmaiņas palīdzēs zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām samazināt administratīvo slogu. Samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama pašvaldības atļauja, vienlaikus saglabājot īpaši vērtīgu koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.
Bez atļaujas varēs cirst kokus dzīvojamās apbūves teritorijās, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūvi, ja pašvaldība nebūs noteikusi prasības koku saglabāšanai. Varēs cirst arī kokus zemē, kas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot noteikta izmēra lielos kokus.
Vienkāršāka būs nokaltušu un bīstamu koku nociršana. Pirms ciršanas koks būs jānofotografē vismaz no trim skatupunktiem un jāinformē pašvaldība. Fotogrāfijās būs skaidri jāredz, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi rada apdraudējumu infrastruktūrai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai īpašumam.
Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, to varēs vērtēt kopā ar būvniecības dokumentāciju, neprasot atsevišķu ciršanas atļauju. Būvniecības procesā nocērtamo koku varēs arī kompensēt, tajā pašā zemes vienībā iestādot vismaz trīs jaunus kokus, kas nav jaunāki par 10 gadiem. Šādā gadījumā pašvaldības atļauja nebūs vajadzīga, ja uz nocērtamo koku neattieksies īpašas dabas aizsardzības prasības.
Pašvaldības izsniegtā koku ciršanas atļauja būs derīga divus gadus. Ja pašvaldība atteiks atļaujas izsniegšanu, tai būs jāpamato konkrētā koka nozīmīgums un jāpaskaidro, kāpēc to nevar aizstāt, iestādot citu koku.
Vienlaikus tiks saglabātas prasības īpaši aizsargājamo dabas vērtību saglabāšanai. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja joprojām būs nepieciešama, piemēram, dižkoku, aizsargājamās alejās un dendroloģiskajos stādījumos augošu koku nociršanai, kā arī tad, ja koks reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrija rosināja palielināt koku izmēru, par kuriem zemes īpašniekiem ārpus meža jāprasa ciršanas atļaujas, lai samazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un pašvaldībām. Taču Latvijas Dabas fonds norādīja uz riskiem, jo tas ļaus bez saskaņošanas cirst dabai vērtīgus kokus.
