ĪSUMĀ:
Pēc kreditora pieprasījuma “airBaltic” nākas pārkārtot savas parādsaistības. Lai arī tas notiek atbilstoši ASV tiesību sistēmai un nav tieši tas pats, kas Latvijas tiesiskās aizsardzības process, šis ir ļoti nopietns solis, kas ļauj pārkārtot finanses, vienlaikus turpinot darbu.
Šāda kārtība noteiktu laiku pasargās “airBaltic” no kreditoru prasījumiem, bet lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies – reisi notiks atbilstoši plānotajam un pasažieri varot turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.
3:34
Starptautiski nostiprināts process
Finanšu restrukturizācija tiek veikta, pirms tiesā tiek ierosināta uzņēmuma maksātnespējas procesa lieta. Parasti tas nozīmē, ka finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums un kreditori veic savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju.
Vienkāršoti – jaunais statuss dod “airBaltic” aizsargvairogu pret kreditoriem.
Kamēr notiek process, tie nevar katrs atsevišķi mēģināt piedzīt savu naudu.
Tā vietā uzņēmums tiesas uzraudzībā mēģina ar kreditoriem vienoties, kā un cik lielā apmērā parādus atmaksāt.
To, ko šī ASV likumos noteiktā procedūra nozīmēs finanšu grūtībās nonākušajam “airBaltic”, pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs:
“Tas nozīmē, ka no šī brīža “airBaltic” ir ļoti stingri un droši pasargāts no kreditoru prasījumiem. Tas nozīmē, ka šobrīd uzņēmums turpina savu darbību. Un “Chapter 11” [ASV tiesību aktos nostiprināts un starptautiski atzīts process, ko regulāri izmanto gan ASV, gan starptautiskas lidsabiedrības] nodrošina to, ka pakalpojumu nepārtrauktība viennozīmīgi tiks nodrošināta, līdz ar to uz pasažieriem nekādu efektu neatstās šis process, ko “airBaltic” izvēlējies iet,” viņš skaidroja.
Lai nodrošinātu šo procesu, “airBaltic” no starptautiskajiem investoriem piesaistījis 350 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka
ir finansētāji, kas tic šim restrukturizācijas plānam,
kas paredz būtiski samazināt saistības uz kreditoru rēķina. Martinovs teica – šis finansējums ir salīdzinoši lēts – 12 % gadā, kas ir lētāks nekā likme, kas jāmaksā obligāciju turētājiem – 25 %, par ko kompānija ļoti daudz kritizēta.
Jaunais process ir izslēdzis iepriekšējo starpfinansējuma procesu. Uzņēmuma saistību restrukturizācijas noteikumus paskaidroja Martinovs.
“Faktiski uz pašu aizdevēju rēķina un
valstij nebūs jāpiedalās šajā finansējumā.
Tas process tiek finansēts no starptautiskiem investoriem, un šobrīd nebūs nekāda sloga Latvijas iedzīvotājiem. Rezultātā uzņēmums būs ar samazinātu finanšu slogu un lielākā daļa no saistībām tiks kapitalizētas,” viņš pauda.
Bez papildu finansējuma no valsts budžeta
Izraudzītais “airBaltic” finanšu stabilizēšanas risinājums nenozīmē aviokompānijas likvidāciju un nebūs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, pirmdien uzsvēra “airBaltic” izpilddirektors Erno Hildēns. Šis risinājums izvēlēts, jo esošās “airBaltic” finansiālās saistības un kompānijas biznesa plāna īstenošanai nepieciešamās investīcijas prasa ilgtspējīgāku kapitāla struktūru.
Paredzēts, ka finanšu stabilizācijas process ilgs līdz nākamā gada jūnijam. Pasažieru dzīvē tādēļ nekas nemainīsies – “airBaltic” turpinās lidojumus un tirgot biļetes uz tiem.
Šajā stabilizācijas procesā
piedalīsies tikai privātais kapitāls – valsts nav uzņēmusies nekādas papildu garantijas,
uzsvēra satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”).
“Privātais kapitāls ir ieinteresēts šīs aviokompānijas darbībā, lai, izejot šo procesu, aviokompānija kļūtu stiprāka,” viņš teica.
Izraudzītais process vēl negarantē, ka rezultāts būs sekmīgs, bet ir spēcīgs atbalsts, kas atšķiras no iepriekšējiem “airBaltic” finanšu stabilizēšanas scenārijiem, uzsvēra “airBaltic” padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Sedlenieks.
Līdz ar šo finanšu restrukturizācijas procesu “airBaltic” biznesa plāns būtiski nemainīsies. Vienlaikus valsts plāni uzņēmumā ilgtermiņā nemainīsies – valsts vēlas aviokompānijas kapitālā saglabāt 25 % plus vienu akciju, uzsvēra Kozlovskis.
Uz jautājumu, kāpēc Latvijas uzņēmums to dara Amerikā, “airBaltic” pārstāvji atbildēja – liela daļa uzņēmuma līgumu, finansētāju un lidmašīnu iznomātāju ir ārvalstīs, bet ASV tiesām ir plaša pieredze tieši ar aviokompāniju finanšu problēmu risināšanu.
Šo pašu procesu iepriekš izmantojušas arī citas aviokompānijas, piemēram, “Delta” un “United Airlines”.
Šādu procesu iepriekš izgājusi arī skandināvu “SAS”. Tolaik tās finanšu direktors bija pašreizējais “airBaltic” vadītājs Hildēns, kurš pats piedalījās uzņēmuma restrukturizācijā.
“Mēs redzam to, ka aviokompānijas, kuras ir gājušas šo ceļu, ir bijušas vairākas reizes lielāks, vairākus desmitus reižu lielāks kā “airBaltic”, un tās ir šo ceļu izgājušas sekmīgi. Protams, ka mēs nevaram prognozēt par to, kāda ir nākotne, bet mēs varam paļauties uz to, ka pats process virzīs uzņēmumu pareizā virzienā.
Mazinās parādu slogu
Tie parādi, kas līdz šim ir uzņemti, būs būtiski samazināti. Šis ir ASV tiesas uzraudzīts process, kas tagad neļauj vērsties pret uzņēmumu.
Iedzīvotājiem un arī “airBaltic” darbiniekiem no šī procesa būšot pozitīvs rezultāts, bet vislielāko slogu uzņemsies aizdevēji.
Finansētāji ir lielas starptautiskas bankas un privātā kapitāla fondi, kas nodrošina finansējumu, lai varētu izpildīt “airBaltic” izstrādāto biznesa plānu un stratēģiju.
Uzņēmuma
lielākais nenodrošinātais kreditors ir lidmašīnu dzinēju ražotājs “Pratt & Whitney” ar 66,5 miljonu ASV dolāru prasījumu.
Tas izriet no “airBaltic” pieteikuma ASV Maksātnespējas lietu tiesā.
Kompānijas aptuvenais kreditoru skaits ir 10 001 līdz 25 000, savukārt aptuvenā aktīvu vērtība ir robežās no viena miljarda ASV dolāru līdz desmit miljardiem ASV dolāru, kā arī aptuvenā saistību summa ir robežās no viena miljarda ASV dolāru līdz desmit miljardiem ASV dolāru. Pieteikumu iesniegusi “airBaltic” un tās meitassabiedrības “Air Baltic Training” un “Baltijas kravu centrs”.
“airBaltic” pieteikumā iesniegusi arī sarakstu ar kreditoriem, kuriem ir 30 lielākās nenodrošinātās prasības.
Saistības pret dzinēju ražotāju “Pratt & Whitney” veido 66,5 miljonus ASV dolāru, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru – 42,4 miljonus ASV dolāru, Latvijas valsti (Satiksmes ministrija) – 20,06 miljonus ASV dolāru, Valsts ieņēmumu dienestu – 15,4 miljonus ASV dolāru.
Saistības pret Rīgas lidostu veido 9,07 miljonus ASV dolāru, Eiropas gaisa satiksmes drošības un pārvaldības organizāciju “Eurocontrol” – 5,59 miljonus ASV dolāru, Nīderlandē reģistrētu enerģētikas uzņēmumu “Shell Energy Europe” – 5,439 miljonus ASV dolāru, Īrijā reģistrētu lidmašīnu iznomātāju “Macquarie Aircraft Leasing Services” – 4,671 miljonu ASV dolāru, Īrijā reģistrētu trasta un finanšu pakalpojumu sniedzēju “Wilmington Trust SP Services” – 3,359 miljonus ASV dolāru, bet “AirBus” grupas uzņēmumu “Airbus Flight Hour Services” – 3,282 miljonus ASV dolāru.
Savukārt pārējo kreditoru prasījumi ir mazāki nekā trīs miljoni ASV dolāru katram.
Par VID atrašanos kreditoru sarakstā VID aģentūrai LETA skaidroja, ka dienests tajā var būt iekļauts tādēļ, ka normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārstāv valsts prasījumus par VID administrētajiem maksājumiem. Ārvalstu maksātnespējas procesos kreditoru sarakstos mēdz iekļaut visus iespējamos kreditorus, kuru prasījumi varētu būt vērtējami attiecīgā procesa ietvaros.
VID informēja, ka “airBaltic” 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos nodokļos ir samaksājusi vairāk nekā 40 miljonus eiro. Uzņēmumam nav aktuālu nodokļu parādu, un saistības tiek pildītas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Tāpat VID norādīja, ka publiski pieejamā informācija par nodokļu saistībām ne vienmēr nozīmē nodokļu parāda esamību. Ņemot vērā nodokļu informācijas konfidencialitāti, VID ir ierobežotas iespējas sniegt informāciju par konkrētu uzņēmumu nodokļu saistībām un saimniecisko darbību. Normatīvais regulējums paredz iespēju nodokļu maksātājiem noteiktos gadījumos lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, tostarp sadalīt maksājumus termiņos vai atlikt to samaksu. Šādas iespējas ir noteiktas likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Premjers: “airBaltic” problēmas sāk risināt pēc būtības
Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) jau izteicies, ka “šoreiz mēs nepērkam vēl dažus mēnešus aviokompānijas dzīvības uzturēšanai, bet sākam risināt problēmas pēc būtības”.
Mans paziņojums par airBaltic
Šodien “airBaltic” ASV tiesā uzsāk finanšu saistību restrukturizāciju Chapter 11 procesa ietvaros. Šoreiz mēs nepērkam vēl dažus mēnešus aviokompānijas dzīvības uzturēšanai. Mēs sākam risināt problēmas pēc būtības.
Jāatzīst, ka sarunas ar obligāciju… pic.twitter.com/ccOXilV8UN — Andris Kulbergs (AS) 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) September 14, 2026
Sarunas ar obligāciju turētājiem nevirzījās uz priekšu. Vairāki investori, kuri obligācijas biržā bija iegādājušies aptuveni par 70 procentiem no to nominālvērtības, vairāk paļāvušies uz “airBaltic” likvidāciju un ieķīlāto aktīvu atgūšanu, nevis uzņēmuma restrukturizāciju.
Ticis piedāvāts vēl viens aizdevums līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi. Tas varētu nodrošināt uzņēmumam naudu tuvākajam laikam, taču neatrisinātu citas problēmas. Tādēļ Kulbergs nav pieņēmis šo kā ilgtermiņa risinājumu.
ASV tiesas uzraudzītā finanšu restrukturizācija ļaušot “airBaltic” turpināt lidojumus, vienlaikus pārstrukturējot parādus un nomas līgumus un piesaistot darbībai nepieciešamo finansējumu. “Tas ir aizsargvairogs, kas uzņēmumam dod laiku un tiesisku aizsardzību pret kreditoru prasībām, lai vadība varētu īstenot pilnu restrukturizācijas plānu”.
Tas vēl nenozīmē, ka visas “airBaltic” problēmas ir atrisinātas. Taču šis ir viens no labākajiem pašlaik iespējamajiem risinājumiem, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju un dotu tam iespēju nostāties uz savām kājām.
“Svarīgākā ziņa pasažieriem – “airBaltic” turpina darbu, lidmašīnas turpina lidot, iegādātās biļetes ir derīgas. Šis vēl nav finišs un nav uzvaras paziņojums. Taču beidzot ir sākts process, kas “airBaltic” problēmas risina pēc būtības,” sacīja Kulbergs.
Eksperts: priekšvēstnesis maksātnespējai Latvijā
Nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” brīvprātīgi sāktā parādu restrukturizācija ASV ir priekšvēstnesis arī maksātnespējai Latvijā. Tā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” vērtēja “airBaltic” sākto parādsaistību pārkārtošanu pēc aizdevēju pieprasījuma. Rungainis uzskata, ka maksātspējas grūtības “airBaltic” bija jau gada sākumā, kad valdība tai sniedza 30 miljonu eiro aizdevumu degvielas iegādes tēriņiem. Tā ir bijusi politiska mīna, kuras sekas turpinās, vērtēja Rungainis.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām, bet termiņu nolemts pagarināt līdz šā gada beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums. “airBaltic” ir vienojusies ar investoriem par aizņēmumu līdz 257 miljonu eiro apmērā. Procentu likme noteikta 25 % gadā.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot to piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
