Jāatgādina, ka oktobra sākumā “airBaltic” paziņoja par 500 līdz 700 darbinieku atlaišanu bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Darbinieku skaitu samazināšana saistīta ar jaunā biznesa plāna īstenošanu, kas paredz samazināt lidmašīnu floti – līdz gada beigām būs 36 lidmašīnas.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs šorīt intervijā raidījumā “Labrīt” sacīja, ka šis būs visgrūtākais un nepatīkamākais process. Konkrētu atlaižamo skaitu viņš atteicās minēt.
Uzņēmums bija cerējis uz masveida darbinieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi jeb 85 % slodzi, tā mazinot kolektīvo atlaišanu, bet tas nav izdevies.
“Sākumā mums bija variants, ka mēs vienosimies tādā kā masveidā, bet to neizdevās izdarīt, līdz ar to šobrīd darbiniekiem ir iespēja pieteikties uz samazināto slodzi un tas ir brīvprātīgi. Un tad mēs katru gadījumu izvērtējam un faktiski pieņemam lēmumu…. Man šķiet, ka tur bija vairāka veida šķēršļi, lai šo padarītu par visiem obligātu nosacījumu,” teica Martinovs.
Viņš klāstīja, ka katru dienu situācija mainās, jo ir cilvēki, kuri jau “proaktīvi paši raksta atlūgumus, viņi ir atraduši citu darbu vai dodas kaut kādos citos dzīves izaicinājumos, un tas notiek brīvprātīgi”. Taču darbinieku masveida aiziešana no kompānijas nenotiek.
To, ka par šādu nosacījumu neizdevās vienoties, sacīja arī Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Aušra Straume.
“Mēs no Civilās aviācijas pilotu arodbiedrības izteicām vadībai atbalstu šādam priekšlikuma, kas mums ir bijis stādīts priekšā. Protams, viedokļi dalījās, bet ņēmām vērā vairākuma viedokli un izteicām atbalstu šādam priekšlikumam. Bet otra arodbiedrība – Latvijas Aviācijas arodbiedrība, kā mēs saprotam un kā esam dzirdējuši, bija kategoriski pret šādu vispārēju samazināto slodzi. Tas tikai rezultējās ar to, ka nāksies atlaist vairāk darbinieku, bet mēs no tā gribējām izvairīties,” atzina Straume.
Tieši pilotiem bija plānots piedāvāt samazināto slodzi, bet nākamgad vasaras sezonā vajadzēs papildu darbiniekus un var būt grūtības tos atkal piesaistīt.
Straume sacīja, ka kompānija šobrīd izsverot vēl citas alternatīvas iespējas, ko piedāvāt saviem darbiniekiem, lai pēc iespējas mazāk darbinieku atlaistu. Arī viņa šobrīd nevarēja pateikt, cik darbinieku plānots atlaist.
Latvijas Aviācijas arodbiedrības (LAA) vadītāja Dace Kavasa skaidroja, ka arodbiedrība noraida jebkādus uzņēmuma apgalvojumus, ka tā negribēja piekrist nepilna darba laika organizācijai.
LAA aicināja “airBaltic” mainīt savu sākotnējo pozīciju, kurai saskaņā ar rakstā minēto piekrita cita arodbiedrība: visiem pilotiem piespiedu kārtā piemērot 85 % nepilna darba laika līgumus, bet stjuartiem atteikt nepilna darba laika iespējas.
LAA no pirmās dienas esot piedāvājusi brīvprātīgi piemērot samazināto slodzi, bet “airBaltic” nepiekrita un tagad domas ir mainījusi.
Kavasa sacīja, ka apsveicama ir uzņēmuma vadības pieejas maiņa un LAA piedāvājuma akceptēšana nodrošināt iespēju pieteikties uz nepilna laika slodzi uz laiku un brīvprātīgi ne tikai pilotiem, bet arī stjuartiem. Šāds solis nodrošina darba vietu saglabāšanu vairākiem desmitiem darbinieku.
Martinovs pauda, ka absolūta skaidrība būs novembra sākumā, kad arī individuāli tiks runāts ar darbiniekiem, kurus paredzēts atlaist.
Šobrīd aviokompānija ASV sākusi finanšu restrukturizācijas procesu jeb tā dēvēto “Chapter 11”, lai pārkārtotu savas finanšu saistības un piesaistītu jaunu finansējumu. Martinovs sacīja, ka šobrīd visi procesi notiek veiksmīgi. Vakar notika kārtējā ASV tiesas sēde, kur faktiski viss, ko “airBaltic” ir pieprasījis, ir apstiprināts.
Tiesa ir apstiprinājusi arī otru daļu no pagaidu finansējuma, un faktiski saņemta atļauja izmantot vēl papildu 35 miljonus. Un tas nozīmē, ka jauno biznesa plānu kompānija var īstenot.
