ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesas sēdē šodien lems par atlikušās pirmās finansējuma “debtor-in-possession” jeb DIP daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, liecina tiesas paziņojums.
Sēdē plānots apstiprināt arī kopējo finansējuma plānu līdz 350 miljoniem eiro. Tiesa, puse no šīs summas būs pieejama pēc papildu tiesas lēmumiem un nosacījumu izpildes. Sēdē arī plānots lemt, vai aviokompānija drīkst turpināt maksāt nodokļus un valsts nodevas, izmantot bankas kontus, saglabāt būtiskos aviācijas līgumus un vai vispār drīkst turpināt darba algu, pabalstu un citu darbinieku programmu izmaksas. Tiesas sēde bija paredzēta jau pirms desmit dienām, bet to pārcēla uz šodienu.
Plānots, ka šodien notiks divas tiesas sēdes, tostarp plkst. 17 pēcpusdienā pēc Latvijas laika notiks regulārā procesa sēde, kurā parasti izskata dažādus restrukturizācijas procesa gaitā radušos jautājumus, tostarp kreditoru iebildumus, termiņu pagarinājumus, līgumu apstiprināšanu un citus procesuālus jautājumus.
Savukārt plkst. 18 pēc Latvijas laika notiks galīgā jaunā DIP finansējuma izskatīšana. Ja nepieciešams, tiesas sēde turpināsies 20. oktobrī plkst. 20 pēc Latvijas laika.
Septembrī “airBaltic” vērsās ASV tiesā. Viņi izmanto tā saukto “Chapter 11” procedūru, kas paredz pārkārtot finanšu saistības. Tas pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz pabeigs saistību pārkārtošanu.
KONTEKSTS:
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” un atsevišķi tās meitasuzņēmumi ir brīvprātīgi uzsākuši finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai. Tādējādi “airBaltic” nonāk ASV jurisdikcijas aizsardzībā. Lai nodrošinātu šo procesu, “airBaltic” no starptautiskajiem investoriem piesaistījis 350 miljonus eiro.
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām, bet termiņu nolemts pagarināt līdz šā gada beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums. “airBaltic” iepriekš vienojās ar investoriem par aizņēmumu līdz 257 miljonu eiro apmērā ar 25 % gadā, taču no tā atteicās.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot to piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
