Lai veicinātu sabiedrības piekļuvi drukātajai presei visā Latvijā, EM plāno noteikt pienākumu tirgot laikrakstus un žurnālus lielajās veikalu ķēdēs. Sagatavotie grozījumi likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem attiecas uz mazumtirgotājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 100 miljonus eiro un kuru tirdzniecības zāles platība ir vismaz 300 kvadrātmetri valstspilsētās vai 60 kvadrātmetri citās teritorijās.
“Pienākums neveidojas automātiski.
Pienākums veidojas tajā brīdī, ja šie drukāto mediju pārstāvji raksta, ka mēs vēlētos, lai tiešām šajā veikalā būtu vai šajā lokācijā būtu.
Un tas nav tāpat vien kā vienkārši pienākums. Faktiski tajā brīdī, ja tā tirdzniecība nesīs zaudējumus, tad arī valsts caur Kultūrkapitāla fondu varētu kompensēt šo zaudējumu summu. Un šis ir tāds, teiksim, samērīgs mehānisms, kas, ņemot vērā, ka ir slēgtas pasta nodaļas, ka ir samazinājies vienkārši tirdzniecības apjoms drukātajai presei, ka ir vairāki komersanti, kas šo pakalpojumu vairs nenodrošina,” sacīja EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Plānotās izmaiņas aptver sešus veikalu tīklus un kopumā 734 tirdzniecības vietas, kas pēc ministrijas aprēķiniem nozīmē, ka ap 96 % Latvijas iedzīvotāju 20 kilometru rādiusā būs pieejama drukātā prese. Savukārt pārtikas tirgotāji iepriekš pauduši, ka mediju izaicinājumus nedrīkst pārcelt uz privātiem uzņēmējiem ar likumu nosakot pienākumu tirgot konkrētu preču kategoriju neatkarīgi no pieprasījuma.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Jānis Dubults uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, iesaistītajām pusēm pašām brīvprātīgi vienojoties par darījumiem.
“Tie darījumi notiek tad, ja tirgotājs redz interesi, ir pieprasījums, ja šo preci var pārdot un šādā veidā organizēt savu biznesu. Un visi LPTA biedri jau presi tirgo vietās, kur ir šis pieprasījums un kur piegādātājs var piegādāt. Kopumā šis jautājums maksimāli būtu jārisina ar tirgus ekonomikas metodēm, ka puses par darījumiem vienojas pašas. Tas, ka no valsts puses tiek piedāvāti kompensācijas mehānismi, protams, tas ir solis uz priekšu, izprotot šo situāciju, bet ilgtermiņā šādi atbalstoši pasākumi varētu arī nestrādāt. Un šajos grozījumos vēl ir daudzas lietas, kas nav atrunātas, – šis sortiments, izvietojamās platības, kā notiks šīs piegādes. Un galu galā kādi būs šie tirdzniecības rezultāti, un arī skaidrāk un precīzāk par šīm kompensācijām,” pauda Dubults.
Ar ideju par šāda pienākuma noteikšanu veikaliem pie EM iepriekš vērsās arī Latvijas Preses izdevēju asociācija, kura pauda neapmierinātību, ka ir vairākas veikalu ķēdes, kas nevēlas tirgot preses izdevumus.
“Tirdzniecībā ienākot jauniem spēlētājiem, kuri paņem daļu no lasītāju plūsmas, un nepiedāvājot viņiem iespēju iegādāties drukātos medijus, šī pieejamība zūd.
Un tā nav neliela daļa. Tā ir pietiekami ievērojama daļa. Un tas rada mums bažas, jo vietējie, tā teikt, jau ar lielu pieredzi tirdzniecības ķēdes piedāvā lasītājiem drukātos medijus, bet ir tādi, kas ir ienākuši tirgū nesen. Mēs, skatoties uz šiem grozījumiem, lielāko uzsvaru tomēr liekam uz lielajām tirdzniecības vietām, un tas lielākoties ir izpratnes un atbildības jautājums šajā ģeopolitiskajā situācijā. Nav šobrīd cita redzama ceļa, kā to sakārtot,” uzskata asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Nozares pēdējo 10 gadu dati (par 2014.–2025. gadu) liecina, ka tirdzniecības vietās pārdoto eksemplāru skaits samazinājies par 71 %, savukārt abonentu skaits – par 31 %. To ietekmē arī cilvēku paradumi informāciju patērēt vairāk digitāli, bet ministrijas ieskatā mediju vide jānodrošina visos formātos.
“Mediju vide sastāv gan no radio, gan no televīzijas, gan no digitālo datu nesējiem, gan arī no drukātās preses. No valsts puses būtu jāskatās uz to, lai mēs nodrošinām visus šos informācijas kanālus un kvalitatīvi. Īpaši, ja mēs ņemam pierobežu, kur bieži vien mēs dzirdam par to, ka televīzija nav pieejama vai, teiksim, kaimiņvalstu informatīvā vide iejaucas, tad, piemēram, tur, lai drukātais medijs būtu pieejams, tā svarīgumu pakāpe ir vēl augstāka,” sacīja Miezainis.
Paredzēts, ka pienākumu tirgot laikrakstus un žurnālus lielajos veikalu tīklos uzraudzīs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet patlaban grozījumi vēl ir nodoti tikai saskaņošanai ministrijām un citiem iesaistītajiem līdz 30. oktobrim.
