Daugavpils iela un Ziedu iela atrodas vienā Balvu pilsētas rajonā paralēli viena otrai. Šobrīd abās ielās, kas kopā ir gandrīz kilometrs, tiek atjaunots asfalta segums, izbūvēts apgaismojums un gājēju ietve.
“Izvērtējot to ceļu infrastruktūru, kuru atjaunot, tika ņemts vērā gan tās stāvoklis Balvu pilsētas un novada kontekstā, gan arī apkārt esošie uzņēmēji. Piemēram, Daugavpils iela ir svarīga tranzīta iela Balvos – vienā galā atrodas liela industriālā teritorija, otrā galā arī ir industriālās teritorijas. Un tad šie visi kopā ir argumenti, tad arī izvēle par labu tai,” skaidroja Balvu novada pašvaldības Attīstības plānošanas investīciju nodaļas vadītājs Aleksandrs Sņegovs.
Minētajās industriālajās zonās uzņēmēji nomā angārus, ražo malku, darbojas loģistikas, autoservisu un citu pakalpojumu uzņēmumi. Pa ielu var pārvietoties smagais transports, nokļūstot uz ceļiem Rīgas un Rēzeknes virzienā. Taču lielākos jautājumus rada renovācijas nepieciešamība īsākajai no šīm divām – Ziedu ielai.
Foto: Māris Justs / LSM Latgales redakcija Atjaunotais Daugavpils ielas posms
Kāds no iedzīvotājiem sociālajos medijos norāda uz pretrunām: “Pašvaldība saka, ka trūkst naudas, bet tomēr naudas pietiek, lai Balvos asfaltētu maznozīmes ceļu. Es nesaku, ka šos darbus nevajag darīt, vienīgi uzskatu, ka prioritātes šobrīd būtu citas.”
Pašvaldība uzsver vairāku uzņēmēju intereses
Ziedu ielā atrodas pilsētnieku un tūristu iecienīta atpūtas vieta, kafejnīca “Kureti Kafe”, turklāt tās īpašniekam Edgaram Kaļvam Balvu novada domē strādā radiniece, kas var radīt jautājumus par iespējamu interešu konfliktu. Pašvaldība noraidīja apgalvojumu, ka Ziedu iela tiek vērtēta kā maznozīmīga un pārbūvēta viena uzņēmēja interesēs.
“Apkārt uzņēmumam atrodas arī citi uzņēmumi, vismaz pieci seši, kas nodarbojas gan ar loģistikas, gan ar remontdarbu pakalpojumiem. Līdz ar to ir absurdi teikt, ka tas ir tikai vienam uzņēmumam. Tāpat arī blakus atrodas “Balvu namsaimnieks”, kas ir komunālo pakalpojumu sniedzējs Balvos. Līdz ar to ieguvēju ir daudz,” sacīja Sņegovs.
Savukārt uzņēmējs Edgars Kaļva stāstīja, ka vēl pirms pieciem gadiem uzņēmumam neesot bijis normāls piebraukšanas ceļš un uzņēmums tajā bija gatavs ieguldīt savus līdzekļus.
“Tur bija ļoti degradēts skats un nepatīkami, it īpaši rudeņos, kad viesi apmaldās un nezina, kā iebraukt. Neesam mēs šeit vienīgie. Ir gan galdniecība uz vienas ielas, gan būvniecības uzņēmums, mežizstrādes uzņēmums, kas ir blakus mums, kuri arī tiešām ļoti jaudīgi strādā, un tāpat arī pašvaldības uzņēmums “San-tex” ir šeit pat pāri ceļam,” norādīja Kaļva.
Tāpat uzņēmējs uzsvēra, ka sakārtota piebraukšana atvieglotu kravu piegādes un smagā transporta kustību, kā arī ielas galā atrodas otrs infrastruktūras objekts, kuru uzņēmējs ieguvis izsolē un tur plāno attīstīt jaunas darbības jomas, radot darbavietas.
“Redzot pēdējo divu gadu tendenci, kad [Balvus] ļoti apmeklē Igaunijas tūristi, apmeklē Dānijas, Nīderlandes, Vācijas tūristi, – es ļoti ceru, ka arī jaunas tirgus nišas sanāks mazlietiņ iekarot ne tikai ar ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu, bet arī ar ražošanas pusi,” sprieda Kaļva.
Vietējie uzņēmēji interesējas par ielu izvēli
Tomēr ne visi vietējie uzņēmēji ir pārliecināti, ka Ziedu ielas posms izvēlēts pēc pilsētas svarīgāko vajadzību izvērtējuma. Piemēram, aktīvās atpūtas parks “Škladi” atrodas pie neasfaltēta ceļa Partizānu ielā. To aktīvi izmanto ne tikai uzņēmums, bet arī gājēji, kuri dodas uz pilsētas centru un slimnīcu.
“Mēs pagājušogad ilgi cīnījāmies, lai vismaz to ceļa posmu ar ķīmiju apkaisa, lai nav putekļu, jo tad, kad bija tehnika pie tās slidotavas izvietota, Zemessargi izmantoja šo placi un brauca ar smago tehniku garām, un visi putekļi nāca mums virsū. Laikam ielikts darba kārtībā uz asfaltēšanu, bet to termiņu es nezinu,” atzina uzņēmuma “Škladi” vadītāja Inta Rozīte.
Viņa nenoliedz, ka arī Ziedu ielu būtu lietderīgi sakārtot, jo labiekārtota apkārtne uzlabotu Balvu kopējo tēlu. Taču, salīdzinot Ziedu ielu ar Partizānu ielu, viņa par nozīmīgāku uzskata Partizānu ielu. Savukārt pašvaldības pārstāvis Aleksandrs Sņegovs norādīja, ka projektā nevar ieskaitīt tikai mazumtirdzniecības uzņēmumus.
“Netiek ņemti tādi kā tīri tirgotāji. Ražošana un arī citi pakalpojumi, bet tā uz mazumtirdzniecību īsti nav. Šajā gadījumā, piemēram, šis uzņēmējs ir ar plašāku sfēru, tāpēc viņa rādītājus mēs varējām ieskaitīt kopējos,” skaidroja Sņegovs.
Balvos projekts tiks īstenots līdz 2027. gada nogalei. Galīgā atbilde par gandrīz 1,81 miljona eiro ieguldījuma lietderību būs meklējama ne vien atjaunotajās ielās, bet arī uzņēmēju jaunu darbavietu, privāto investīciju un algu fonda faktiskajā pieaugumā. Pašvaldības līdzfinansējums šajā projektā ir 189 tūkstoši eiro, un daļa no šī finansējuma ir aizņēmums Valsts kasē.
