Lai gan klimata prasību ievērošana uzņēmumam izmaksā milzu summas, Latvijā vienīgais cementa ražotājs nesaskata pretrunu starp klimata mērķiem, vides aizsardzību un ekonomiku.
“Gluži pretēji, tās ir vienojošas lietas un darbojas mijiedarbībā, lai pasaule varētu pastāvēt un uzņēmums savu darbību turpinātu. Mums ir jādomā par to, vai pietiek resursu un kādos apstākļos dzīvojam,” teica Goša. “Tāpēc domājam ne tikai par sava uzņēmuma peļņu, bet par visu sabiedrību kopumā, arī par klimatu, vidi un resursu pieejamību un pietiekamību.”
“Schwenk Latvija” sevi sauc par ilgtspējas līderi – plāno ilgtermiņā un uzskata, ka zaļā pāreja ir atbalstāma.
ĪSUMĀ:
Īpašnieki – Vācijas būvmateriālu ražotāju grupa
Uzņēmums pieder vienai no senākajām un lielākajām būvmateriālu ražotāju grupām Vācijā – būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupai “Schwenk Building Materials Group”. Tā Latvijas tirgū ienāca 2019. gadā, kad par aptuveni 340 miljoniem eiro iegādājās Meksikas koncerna “Cemex” aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs, tostarp moderno Brocēnu cementa rūpnīcu.
Uzņēmuma ražošanas jauda ir aptuveni 1,6 miljoni tonnu cementa gadā.
Pērn sabiedrība pārdeva vairāk nekā vienu miljonu tonnu cementa, un eksports veidoja 66 % no kopējā neto apgrozījuma.
“Vidēji eksports veido apmēram 70 % gadā,” piebilda Goša.
Rūpnīca ražo arī transportbetonu un minerālmateriālus, kuru noietā galvenais ir iekšzemes tirgus.
Trīs eksporta valstis
Galvenās eksporta valstis “Schwenk Latvija” ir Zviedrija, Somija un Igaunija. Galvenais kritērijs veiksmīgam eksportam ir būvniecības nozares attīstība, kas kopumā kalpo par ekonomikas indikatoru.
“Eksportējot cementu uz dažādām valstīm, varam diversificēt un līdzsvarot tirgu. Eksports nav atkarīgs no vienas valsts ekonomikas svārstībām un lejupslīdes.
VIZĪTKARTE
Latvijā vienīgā cementa ražošanas uzņēmuma “Schwenk Latvija” apgrozījums 2025. gadā sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2024. gadā – 139 miljoni eiro. Pērn neto peļņa palielinājās līdz 36,1 miljoniem eiro (2024. gadā – 17,7 miljoni eiro).
Kopējās investīcijas inovācijās 2025. gadā veidoja 24 miljonus, bet kopš 2019. gada – 105 miljonus eiro. Cementu eksportē uz Igauniju, Somiju un Zviedriju, un vidēji tas veido 70 % no saražotā. “Schwenk Latvija” apmaksātais pamatkapitāls ir 288 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbina 360 cilvēkus.
Pirms dažiem gadiem, piemēram, Zviedrijā bija salīdzinoši kritiska situācija mājokļu būvniecībā, kamēr atkal citās valstīs tā bija labāka. Šobrīd tieši Zviedrijā ir augšupejošs, ļoti labs tirgus,” skaidroja valdes locekle.
“Schwenk Latvija” kā grupas uzņēmumam svarīgi eksportu attīstīt tā, lai tas būtu ekonomiski pamatots. Piemēram, cementa piegādes Norvēģijai īsteno grupas Vācijas rūpnīca, jo ir izdevīgāks loģistikas ceļš.
“Latvijas tirgū, lai gan ģeopolitiskie izaicinājumi nav iepriecinoši, mūsu produkcijas noieta ziņā izaugsme ir pozitīva, situācija ir stabila,” vērtēja Goša. “Primāri jau esam Latvijas ražotājs, un vissvarīgākais mums ir vietējais tirgus, jo esam šīs valsts daļa.”
Atkritumu kā kurināmā izmantošana samazina emisijas par 37 %
Cementa ražošana rada aptuveni 5 % no Latvijas oglekļa emisijām. Pērn “Schwenk Latvija” bija nepieciešamība iegādāties CO₂ emisiju kvotas, kuru izmaksas sasniedza 4,5 miljonus eiro, norādīts uzņēmuma gada pārskatā. Tāpēc sabiedrība aktīvi strādā, lai samazinātu cementa ekoloģiskās pēdas nospiedumus vidē.
Ieguldījumi jaunās rūpnīcas būvniecībā, kuru atklāja 2010. gadā, labāko tehnoloģiju izmantošana un pastāvīga procesu uzlabošana pēdējo 16 gadu laikā ir palīdzējuši uzņēmumam samazināt emisiju apjomu par aptuveni 37 %.
Šāds ieguvums panākts, pateicoties tam, ka gandrīz 100 % no “Schwenk Latvija” Brocēnu cementa rūpnīcā izmantotā kurināmā ir alternatīvais,
kas iegūts no rūpnieciskiem atkritumiem, nolietotām un sasmalcinātām automašīnu riepām un neitralizētas piesārņotās augsnes.
“Alternatīvo kurināmo pamazām sākām izmantot tad, kad 2010. gadā ekspluatācijā nodeva jauno cementa rūpnīcu Brocēnos. Pirms tam cementu ražoja, sadedzinot ogles un gāzi,” stāstīja Goša. “Sākotnēji visu alternatīvo kurināmo importējām, bet tagad jau vairāk nekā pusi apjoma nodrošina Latvijas piegādātāji. Sistēmiski cenšamies palielināt vietējā kurināmā apjomu, lai būtu ilgtspējīgi arī šajā jomā – lai kurināmo mazākā apjomā vestu ar kuģiem, kuri rada jaunas emisijas.”
“Schwenk Latvija” valdes locekle skaidroja, ka svarīgi ir nodrošināt kurināmā sadegšanas vienmērību. Piemēram, kurināt ogles šajā ziņā ir viegli – nekādas dažādības. Bet, lai izmantotu no atkritumiem ražotu kurināmo, kura sastāvā ir gan tekstils, gan kartons, gan plastmasa, ir jābūt augstam tehnoloģiskam līmenim. Tāpēc uzņēmums par trīs miljoniem eiro ir iegādājies kurināmā žāvētāju. “Pa lenti slīd kurināmais, un to žāvē ar krāsns siltumu,” aprakstīja Goša.
Mazāk klinkera cementā
Galvenā cementa ražošanas izejviela ir kaļķakmens. Cementa ražošanas procesa pamatā ir 54 metrus gara klinkera krāsns, kuras diametrs ir 4,6 metri un temperatūra 1500–2000°C. Tajā sadedzina kaļķakmens, māla, smilts un dzelzs oksīda maisījumu, lai iegūtu cementa galveno sastāvdaļu – klinkeru. Pēc atdzesēšanas klinkeru sasmalcina cementa dzirnavās kopā ar īpašām piedevām atkarībā no cementa veida.
“CO2 rodas tieši kaļķakmens apdedzināšanas procesā, ražojot klinkeru,” skaidroja Goša un piemetināja, ka cementa ražošana ir grūti dekarbonizējamā nozare. Tas ir liels izaicinājums.
“Schwenk Latvija” nākotnes mērķis ir uztvert tieši klinkera ražošanā radītās emisijas, lai tās nenonāk atmosfērā. Vai tie būs 100 % vai mazliet mazāk, to tagad uzņēmums nevar pateikt.
“Pirmais lielais solis ir ražot tādus cementa veidus, kas satur mazāk klinkera, bet vienlaikus nodrošina nepieciešamo kvalitāti un visas vajadzīgās cementa īpašības kā hidrauliskajai saistvielai,” skaidroja valdes locekle.
“Tātad ir nepieciešams aizstāt klinkeru pēc iespējas lielākā apjomā ar citiem materiāliem, bet galarezultātā tomēr dabūt kvalitatīvu cementu.
Tāpēc strādājam pie dažādiem cementa veidiem, kas prasa inovācijas tehnoloģijās.”
Šogad jūlija beigās Latvijas Universitāte (LU) un “Schwenk Latvija” parakstīja ilgtermiņa sadarbības līgumu, lai veidotu Industriālās dekarbonizācijas izcilības centru. Noslēgtā vienošanās paredz veidot ilgtermiņa stratēģisku sadarbību starp LU un industriju pētniecībā, izglītībā, inovācijās, datu analītikā un tehnoloģiju pārnesē, lai attīstītu praktiski pielietojamus risinājumus industriālās dekarbonizācijas jomā.
Investīcijas – vairāki simti miljonu eiro
Dekarbonizācijas pasākumus Brocēnu cementa rūpnīcā īsteno kopš 2020. gada, dažādu starptautisku ekspertu vadībā veicot priekšizpēti un potenciāli pieejamo tehnoloģiju salīdzinājumus.
Pērn “Schwenk Latvija” atklāja oglekļa uztveršanas testa bāzi Brocēnu cementa rūpnīcā un uzsāka oglekļa uztveršanas tehnoloģiju testēšanu, lai rastu visefektīvāko risinājumu plānotajai pastāvīgajai oglekļa uztveršanas iekārtai. Uzņēmums ir pirmais rūpnieciskais ražotājs Latvijā, kas to ir sācis darīt.
Iekārtu un tehnoloģiju testēšanu plānots turpināt līdz 2027. gada otrajai pusei, bet galīgo lēmumu par investīcijām pieņems 2028. gadā.
Goša atklāja, ka ieguldījumu apjoms varētu prasīt vairākus simtus miljonu eiro.
Uzņēmums plāno ap 2032. gadu kļūt par pirmo rūpniecisko ražotāju Latvijā, kas, izmantojot inovatīvas oglekļa uztveršanas tehnoloģijas, ražošanas procesā uztvers aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā.
Kur glabās CO2
Kad uztvers CO2, kur to glabās un kā izmantos? “Šobrīd ar vairākiem sadarbības partneriem darbojamies Eiropas Komisijas Kopējo interešu projektā CO2 transportēšanas un uzglabāšanas tīklu jomā,” atklāja Goša. “Tas paredz, ka CO2 varētu caur Klaipēdas ostu transportēt tālāk noglabāšanai Ziemeļjūrā.”
Bet valdes locekle pieļāva, ka, iespējams, ar laiku varētu izmantot Latvijas ģeoloģiskās iespējas. “Potenciāli izpētīt šīs iespējas būtu ekonomiski pamatoti un prātīgi, jo no ekonomiskās pamatotības viedokļa varētu būt izdevīgāk oglekli uzglabāt tuvāk tā radīšanas vietai.”
Turklāt ir jāveido tāds ekonomikas modelis, kurā pēc iespējas vairāk uztverto oglekli var izmantot jaunas vērtības ķēdes veidošanai, uzskata valdes locekle.
Proti, lai šo oglekli varētu izmantot tālāk jaunu produktu radīšanai, piemēram, sintētisko degvielu ražošanai.
Dekarbonizācija palīdzēs konkurēt
“Dekarbonizācija ir jāīsteno, jo pretējā gadījumā mūsu stāsts ir ļoti vienkāršs – vai nu darbību izbeidzam, vai tā ir ārprātīgi dārga un klientu nepieprasīta. Mūsu produkts, kas būs saražots pašreizējā veidā, nākotnē vairs klientiem nebūs vajadzīgs, jo viņiem būs alternatīva iegādāties dekarbonizētu produktu,” atklāja Goša.
“Dekarbonizācija mums palīdzēs konkurēt. Tātad gan saglabāt cementa ražošanu Latvijā, Brocēnos, gan sasniegt klimata mērķus.
Patlaban ar dekarbonizācijas procesu esam dažus soļus priekšā daudziem citiem ražotājiem, bet vēlamies būt dekarbonizācijas līderi. Pašlaik jau esam viena no emisiju ziņā visefektīvākajām rūpnīcām.”
