Par grozījumiem balsoja 53 deputāti, pret bija 12 parlamentārieši. Jaunā kārtība būs spēkā līdz gada beigām. Pret balsoja deputāti no partijas “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”.
ĪSUMĀ:
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien divos lasījumos izskatīja likuma grozījumus, kas paredz līdz gada beigām ieviest paātrinātu kārtību infrastruktūras maksas pārskatīšanai labības tranzīta pārvadājumiem no Krievijas.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijai nodots ierosinājums pilnībā aizliegt caur Latviju vest graudus no Krievijas un Baltkrievijas.
Ar tranzīta sadārdzinājumu gūto novirzīs Ukrainai
Valdības virzītie grozījumi Dzelzceļa likumā paredz ļaut paātrināti celt dzelzceļa maksu Krievijas labības tranzītam – grozījumi Dzelzceļa likumā paredz līdz gada beigām ieviest paātrinātu kārtību infrastruktūras maksas pārskatīšanai labības tranzīta pārvadājumiem no Krievijas.
“Latvijas dzelzceļš un ostas nedrīkst kļūt par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru. Mums jārīkojas ātri, jo Krievija, reaģējot uz ierobežotajām iespējām izmantot Melnās jūras ostas, meklē jaunus graudu eksporta ceļus un izdara arvien lielāku spiedienu uz Baltijas valstu infrastruktūru,” norādījis premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”).
Pēc triju iespējamo rīcības variantu izvērtēšanas valdību veidojošās partijas vienojušās
virzīt visātrāk ieviešamo risinājumu, kas ļautu šo tranzītu padarīt ekonomiski neizdevīgu.
Pēc grozījumu pieņemšanas lēmumu par konkrēto infrastruktūras maksu pieņems AS “LatRailNet”, ievērojot konsultāciju, ekonomiskā pamatojuma un neatkarīgas regulatīvās uzraudzības prasības. Premjers norāda, ka
valdība rekomendē izmantošanas maksu palielināt par 300 procentiem.
Šādi gūtos papildu ienākumus, ja tādi būtu, valsts novirzītu Ukrainai, lai izmantotu karā pret agresoru, Saeimas debatēs norādīja deputāts Edmunds Jurēvics (“Jaunā Vienotība”).
“Ja arī te ies kādi Krievijas asiņainie graudi, tad krievi paši finansēs to, ka ukraiņi varēs aizstāvēt savu valsti – šie līdzekļi jānovirza Ukrainas atbalstam,” viņš teica.
Pret tarifu paaugstināšanu iebilda opozīcijā esošās “Latvija pirmajā vietā” frakcijas deputāti. Viņi norādīja – no sadārdzināta tranzīta varētu ciest nevis Krievija, bet Latvijas uzņēmēji.
“Rīgā ir septiņas tādas kompānijas, kas pārkrauj šos graudus. Viena no tām valsts budžetā samaksās piecus miljonus. Es nezinu, kādus apjomus krauj tās pārējās, bet tie ir reāli nodokļi. Viņi jau arī ir noslēguši šos līgumus, kuri tagad būs jāpārskata. Varbūt tur būs kaut kādas soda sankcijas. Mēs vēršamies pret mūsu uzņēmējiem,” teica Kristaps Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).
Tāpat likumprojekts paredz šādā veidā iekasētos līdzekļus novirzīt Ukrainai, lai izmantotu karā pret agresoru.
Saeimā plašs atbalsts
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns norādīja, ka partija atbalsta ikvienu soli Krievijas tranzīta apgrūtināšanai. Vienlaikus tā saglabā skepsi par valdības piedāvājumu, jo pats likumprojekts nenosaka 300 procentu maksu. Tas tikai rada iespēju to pārskatīt paātrināti, bet “LatRailNet” valdība var vienīgi aicināt vērtēt šādu palielinājumu.
“Mērķim ir jābūt aizliegt tranzītu pilnībā, nevis piemērot tarifu, kas būtībā var nozīmēt, ka mēs vienkārši nopelnīsim kā valsts trīsreiz vairāk uz Krievijas tranzītu. Līdz ar to Nacionālā apvienība iesniedza likumprojektu, kas paredz šo tranzīta liegumu pavisam un aizliedzis ostas un dzelzceļa izmantot tranzīta vajadzībām.”
Tomēr ne visi Saeimas deputāti atbalsta paaugstinātu tarifu vai pilnīgu tranzīta aizliegumu. “Latvija pirmajā vietā” deputāts Kristaps Krištopans sēdē brīdināja, ka kravas tādā gadījumā tiks novirzītas uz citu valstu ostām, bet Latvija zaudēs nodokļu ieņēmumus un darbvietas.
“Pašlaik pasaulē notiek kaut kādi 36 militāri konflikti vienlaicīgi. Ja mēs abstrahējamies no Krievijas iebrukuma Ukrainā, nekur pasaulē lauksaimniecības preces netiek sankcionētas. Un iemesls tam ir tāpēc, ka ir arī pircējs tiem graudiem, un nereti tas pircējs ir, piemēram, Bangladešā, piemēram, Āfrikā, kur cilvēkiem ir bads un trūkums. Tā ir pilnīgi absolūti nejēdzīga politika, kas ir darīta tikai tāpēc, ka tagad ir priekšvēlēšanu laiks. Pilnīgi absolūts vājprāts, kas faktiski te notiek. Mēs liedzam mūsu ostām un mūsu dzelzceļam pelnīt. Ja tās būtu sankcionētas kravas visā Eiropā, tad nav jautājumu, bet tas tā nav,” teica deputāts.
Krievija pati vienpusēji noteikusi dubultu maksu kravām, kuras šķērso tās teritoriju, tostarp Kazahstānas un Uzbekistānas izcelsmes kravām. Saskaņā ar Kulberga vērtējumu paaugstinātā maksa ātrākajā gadījumā varētu stāties spēkā aptuveni trīs nedēļu laikā. Abu pārējo izvērtēto risinājumu ieviešana prasītu vismaz divus līdz trīs mēnešus.
Grozījumi paredz īpašo maksas palielinājumu piemērot līdz 2026. gada 31. decembrim. Sevišķā kārtība attieksies uz labības pārvadājumiem no nosūtīšanas stacijām Krievijā, tostarp uz Latvijas ostām tālākai izvešanai, neatkarīgi no pārvadātāja īpašnieka vai reģistrācijas valsts. Tā kā graudu izcelsmi nav iespējams ātri pārbaudīt, īpašo režīmu piemēros visiem pārvadātājiem un galvenais kritērijs būs nosūtīšanas stacija, nevis deklarētā graudu izcelsme.
Vienlaikus Latvija pastiprina graudu izcelsmes pārbaudes. Valdības 8. septembrī pieņemtie grozījumi dod Pārtikas un veterinārajam dienestam iespēju ņemt tranzīta graudu kravu paraugus un ar laboratoriskajiem izmeklējumiem pārbaudīt deklarēto izcelsmes valsti. Pie šī uzdevuma veikšanas Latvija sadarbojas ar Ukrainas ekspertiem un specializētu Apvienotās Karalistes laboratoriju. Pārbaudes aptvers kravu dokumentāciju, izsekojamību un graudu paraugus, lai atklātu iespējamu Ukrainā zagtu graudu apriti.
Ministru prezidents uzsvēris, ka Ukrainai nozagtie graudi nedrīkst nonākt Latvijas ostās neatkarīgi no tā, kurš tirgotājs vai pārvadātājs iesaistīts darījumā. Kravu izsekojamības pārbaudes ļauj izsekot piegādes ķēdei līdz transportlīdzeklim un vietai, kur graudi nonākuši pārkraušanai.
Par šo situāciju Kulbergs runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas premjerministru. Latvija ir gatava palīdzēt Ukrainas graudu eksportam caur Latvijas ostām, ja izdodas nodrošināt kravu nogādāšanu līdz Latvijai. Vienlaikus premjers iestājas par saskaņotu rīcību ar Lietuvu un Igauniju, lai ierobežojumi vienā valstī nenovirzītu Krievijas graudu plūsmu uz kaimiņvalstu ostām.
“Latvijas zemnieku izaudzētajai produkcijai mūsu dzelzceļā un ostās vienmēr jābūt pirmajā vietā. Krievijas graudiem nedrīkst būt nekādu priekšrocību uz Latvijas lauksaimnieku rēķina,” paudis premjers.
Saskaņā ar ostu sniegto informāciju Latvijas graudu eksportam pašlaik pietiek jaudas. Pirmās 60 000 tonnas Latvijas graudu jau izvestas, vēl jānodrošina aptuveni 40 000 tonnu izvešana.
Jēkabpils lauksaimnieki protestē
Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto ceturtdien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru – dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.
Lauksaimnieki ar vairāk nekā 50 tehnikas vienībām – traktoriem, kravas un vieglajām automašīnām – ceturtdienas rītā pulcējās degvielas uzpildes stacijās pie Jēkabpils, lai divās vienotās lauksaimniecības tehnikas kolonnās dotos uz Krustpils dzelzceļa staciju. Traktori nelielo maršrutu veica lēni un satiksme uz neilgu mirkli kļuva rāmāka, bet transporta plūsma šoreiz netika bloķēta. Savukārt netālu no stacijas lauksaimnieki novietoja tehniku līdzās dzelzceļa sliedēm, lai protestētu pret Krievijas graudu kravu, tostarp no Ukrainas okupētajām teritorijām izvesto graudu, tranzītu caur Latviju. Protestētāji pauda:
Tā ir pārdošanās tiešā nozīmē tiem, kas to visu organizē ostās.
Iznāk, ka valdība it kā dod Ukrainai ar vienu roku, ar otru roku atkal Krievijai palīdz, jo graudu tranzīts iet cauri.
Mums ir ģimenes zemnieku saimniecība. Nodarbojamies gan ar graudkopību, gan piena lopkopību. Mēs šeit esam tādēļ, ka, pirmkārt, mēs mīlam Latvijas valsti. Mums rūp Latvijas valsts drošība un, protams, ka tam, pret ko mēs protestējam, ir dažādi cēloņi un noteikti tam būs arī dažādas sekas. Bet galvenais, ka mēs esam vienoti ar Latvijas lauksaimniekiem.
Sanākušie norādīja, ka vēlas mierīgu sarunu ceļā panākt Krievijas graudu kravu pilnīgu aizliegumu Latvijas teritorijā. Vienlaikus akcijas rīkotājs zemnieku saimniecības “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve atzina, ka šis ir brīdinājuma pasākums un, ja situācija tuvāko divu nedēļu laikā nemainīsies, protestētāji kļūšot uzstājīgāki un sola jau lielākā lauksaimnieku un Ukrainas atbalstītāju lokā, iespējams, arī fiziski bloķēt Krustpils dzelzceļa mezglu, neļaujot šo graudu nokļūšanu līdz Latvijas ostām.
3:07
“Manuprāt, mēs esam plānotie 70 transporti, bet jārēķina, ka klāt nāk arī piekabes, dažādas uzkares. Tātad dalībnieki kopumā varētu būt 35-40 saimnieki ar saviem palīgiem. Un dodamies mēs Krustpils dzelzceļa tuvumā, jo šajā vietā sanāk Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne dzelzceļi kopā vienuviet. Manuprāt, labākā vieta, kur parādīt gan cilvēkiem, kas dodas savos transportos, gan pa dzelzceļu, ka mēs esam gatavi aktīvai rīcībai. Valdība savu ir pateikusi diezgan skaidri un nepārprotami, ka viņi muļļājas ar šo jautājumu un mēs dosim laiku divas nedēļas rīcībai, jo var sasaukt ārkārtas sanāksmes, sēdes, ārkārtas likumus pieņemt. Tas ne reizi vien ir noticis. Tā kā, lai darbojas,” pauda saimniecības vadītājs.
Savukārt Krustpils stacijā sastaptie iedzīvotāji norādīja, ka ir ievērojuši garos vilcienu vagonu sastāvus, kas iespējams pārvadā arī graudus, bet par protestu jēkabpiliešu domas dalījās:
Kā jūs kā iedzīvotājs raugāties uz Krievijas graudu tranzītu?
Man vienalga, man tas nemaisa galīgi.
Es dzīvoju laukos netālu no dzelzceļa iet vagoni ļoti, ļoti smagi. Es domāju, ka Latvijai priekšroka. Protams, ka nevajadzētu.
Katrs cīnās par savām problēmām. Jūs domājat, ka jūs ar tiem graudiem karu apstādināsiet… bet, nu, viņus [protestētājus] ieraudzīs tikai tad, kad viņi iebrauks Saeimā ar traktoru.
Tikmēr lauksaimnieki pēc protesta vēl nelielā sapulcē pārrunāja protesta tālākos soļus un arī parakstīja valsts prezidentam sagatavoto vēstuli ar aicinājumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu. Vēstuli rīkotāji plāno nosūtīt piektdien.
Ierosinājums arī par pilnīgu tranzīta aizliegumu
Izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodoti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, ar ko paredzēts aizliegt caur Latviju vest Krievijas un Baltkrievijas graudus. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, parlamentam tās būs jāpieņem trijos lasījumos.
Likumprojekta anotācijā lasāms, ka Krievija izmanto pārtikas preču plūsmas kā hibrīdkara un ekonomiskā spiediena instrumentu, apzināti pārslogojot Eiropas savienības pierobežas valstu loģistikas infrastruktūru un kropļojot reģionālos tirgus.
“Ostu graudu termināļi un noliktavu infrastruktūra ir pārpildīti ar lētajiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem, kas gaida tālāku eksportu uz trešajām valstīm,” lasāms likumprojekta anotācijā.
“Krievijas graudu tranzīta galvenā artērija šobrīd iet cauri Latvijai. Un tas noteikti nav tas signāls, ko mēs gribam pateikt mūsu NATO sabiedrotajiem. Tas nav tas signāls, ko mēs gribam dot Ukrainai,” pauda Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Tikmēr citi deputāti norādīja – tarifa palielināšana jau ir konkrēts solis, kamēr pilnīga tranzīta aizlieguma ieviešanai vēl nepieciešams atsevišķs lēmums.
“Vienprātīgi, trīssimtprocentīgu tarifu uzlikšana – protams, par to ir atbalsts, bet tad, kad ir runa par graudu tranzīta aizliegumu, tad attiecīgi tās pozīcijas ir ārkārtīgi neskaidras,” vērtēja opozīcijā esošās “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Skaidrojot šo likumprojektu, deputāts Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) pauda, ka valstij ir tiesības atteikties no tranzīta, pamatpojot ar tiesībām aizsargāt savu un reģiona drošību.
“Nedrīkstam pieļaut starptautisko kaunu, ka vārdos it kā atbalstām Ukrainu, bet darbos darām ko citu,” viņš teica.
KONTEKSTS:
Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai. Līdz ar šīm pārmaiņām Krievijas eksporta virzienā uz Baltijas jūru, Latvijas lauksaimnieki ir nobažījušies par Latvijas ostu kapacitāti karstākajā graudu pieņemšanas sezonas laikā.
Latvijas valdības ārkārtas sēdē 4. septembrī tika nolemts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) varēs kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās.
Latvijas valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai, lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, vienlaikus prioritizējot Latvijas lauksaimnieku intereses un vēršoties pret iespējamu no Ukrainas okupētajām teritorijām izvestu graudu apriti.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80 % Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.
