Kā norādīja energokompānija “Enefit”, 14. un 15. septembrī piedzīvota viena no dārgākajām vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenām “Nord Pool” biržā. Vidējā cena 15. septembrī sasniedza 214,61 eiro par megavatstundu (eiro/MWh), bet vakarā tā pieauga līdz pat 483 eiro/MWh.
Savukārt “Latvenergo” Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis atgādināja, ka arī pagājušajā nedēļā bija novērojama elektroenerģijas cenas kāpuma tendence – elektroenerģijas vidējā cena pieauga par 34 % līdz 114,58 eiro/MWh (iepriekš Latvijā – 85,39 eiro/MWh).
ĪSUMĀ:
Kāpēc auga cena?
“Pašreizējo elektroenerģijas cenu kāpumu izraisa vairāku apstākļu sakritība, un tam ir gadījuma raksturs,” vērtēja enerģētikas eksperts Āris Žīgurs.
“Viens no iemesliem cenu kāpumam – Latvijai nebija iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm.”
Latvijā no 9. līdz 15. septembrim varēja novērot augstākas elektroenerģijas cenas biržā nekā ierasts, jo šajā periodā ikgadējās plānotās tehniskās apkopes dēļ nedarbojās 700 megavatu (MW) jaudīgais “NordBalt” kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, skaidroja akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns. 16. septembrī “NordBalt” kabelis jau atkal darbojas un elektroenerģijas cenas Latvijā samazināsies.
Kā vēl vienu faktoru, kāpēc “Nord Pool” biržā auga elektronerģijas cena, Žīgurs minēja atomelektrostaciju bloku remontus Somijā un Zviedrijā. Turklāt patlaban Skandināvijas valstīs ir samērā vāja hidroloģiskā situācija. Līdz ar to cenu kāpums skāris ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu, Igauniju un Somiju.
Maz vēja un saules
Gan Žīgurs, gan “Enefit” Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins kā elektroenerģijas cenas kāpuma faktoru minēja arī atjaunīgo resursu ražošanas kritumu.
“Latvijā saules energostaciju uzstādītā jauda ir ap 1800 MW, bet vēja elektrostaciju – ap 300 MW – kopā 2100 MW. Latvijas patēriņš 14. septembra vakarā bija nedaudz virs 900 MW. Tātad uzstādītā atjaunojamo energoresursu jauda vairāk nekā divas reizes pārsniedz enerģijas nepieciešamību. Bet, ja paskatāmies uz datiem, tad no saules enerģijas šajā dienā saražots tikai 48 MW, bet no vēja – 10 MW. Tas kopā ir apmēram 6 % no Latvijas patēriņa. Dati labi parāda atšķirību starp uzstādīto jaudu un droši pieejamo jaudu,” sacīja Žīgurs.
Kā vēl vienu elektrības cenas pieauguma faktoru Tjurins minēja dabasgāzes cenu, kas, salīdzinot ar periodu pirms ASV un Irānas militārā konflikta, ir pieaugusi teju trīs reizes.
Tas sadārdzina elektroenerģijas ražošanu laikā, kad lētākas elektrības pieejamība jau ir ierobežota.
Vajadzēja uzlabot pārvadi no Igaunijas
Žīgurs arī norādīja uz ieguldījumiem, lai saņemtu lētāku enerģiju, bet praksē tas īsti nav īstenojies.
“2021. gadā ekspluatācijā nodeva Latvijas–Igaunijas trešo starpsavienojumu. Tā kopējās būvniecības izmaksas sasniedza ap 170 miljoniem eiro, tajā skaitā Latvijas daļa – 80 miljoni eiro. Kabelim vajadzēja uzlabot elektroenerģijas pārvadi no Igaunijas, respektīvi, no Somijas uz Igauniju un no Igaunijas uz Latviju. Bet praksē diemžēl ir pierādījies, ka katru gadu notiek ilgi veco elektrolīniju remonti, kā rezultātā pārvades jaudas starp Igauniju un Latviju nav pieejamas pilnā apmērā,” atklāja eksperts.
“Ja paskatāmies “Nord Pool” atskaitēs, arī 14. septembrī Igaunijā elektrības cena ir bijusi zemāka – faktiski Somijas cena, bet Latvijā un Lietuvā tā bijusi augstāka.
Varbūt situācija uzlabosies, kad 2035. gadā starp Igauniju un Latviju uzbūvēs ceturto starpsavienojumu no Kurzemes uz Sāremā salu un tālāk uz Igauniju.”
Šodien cenas kritušās
“Nord Pool” biržas dati rāda, ka jau šodien, 16. septembrī, elektroenerģijas cenas ir kritušās, jo darba kārtībā ir “NordBalt” kabelis, informēja Žīgurs.
“Ja 15. septembrī vidējā cena biržā bija 21,6 centi par kilovatstundu, tad 16. septembrī tā ir 6,5 centi par kilovatstundu.
Cena ir nokritusies turpat vai četras reizes, un 16. septembra dienas vidū ir viens – divi centi.
Tas ir tāpēc, ka prognoze 16. septembrim liecina – spīdēs saule un piedāvājums būs pietiekami liels.”
“Pēdējo dienu augstās elektroenerģijas cenas ir palielinājušas septembra vidējo cenu, taču pirmajās vienpadsmit septembra dienās tā bija 87 eiro/MWh,” atzina energouzņēmuma “AJ Power” uzņēmumu grupas vairumtirdzniecības direktors Oskars Daugavvanags-Vanags. “Atjaunojoties vēja ģenerācijai un starpvalstu pārvades jaudām, 16. septembra elektroenerģijas vidējā cena jau ir 57,6 eiro/MWh.”
Būtisks faktors – atjaunīgie resursi
“Vēsturiski zemākās elektroenerģijas cenas Latvijā biežāk novērotas gada otrajā ceturksnī, ko lielā mērā veicina augstāka hidroelektrostaciju (HES) izstrāde. Samazinoties HES izstrādei, trešajā ceturksnī vēsturiski biežāk vērojama cenu augšupeja. Tomēr šogad šī sezonalitāte nav izpaudusies tik viennozīmīgi,” norādīja Daugavvanags-Vanags.
“Salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas šā gada trešajā ceturksnī nav skaidrojamas ar īpaši labvēlīgu situāciju apkārtējā reģionā, no kura Baltijas elektroenerģijas tirgus mēdz būt atkarīgs. Eiropas dabasgāzes cenas kopš Irānas konflikta sākuma ir bijušas paaugstinātas, Skandināvijas hidrorezerves kopš gada sākuma saglabājušās zemā līmenī, bet vasaras karstuma vilnis Eiropā palielināja elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus ierobežoja pieejamo piedāvājumu.”
“AJ Power” akcentēja, ka, neraugoties uz šiem apstākļiem, 2026. gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas cenas Latvijā un Baltijā kopumā ir bijušas zemākas nekā lielā daļā Eiropas valstu.
“Būtisks faktors ir straujais atjaunīgo energoresursu ražošanas pieaugums Baltijā. Neraugoties uz salīdzinoši zemu hidroģenerāciju, šogad Baltijā sasniegts vēsturiski augsts elektroenerģijas ražošanas apjoms no atjaunīgajiem energoresursiem. Atjaunīgo energoresursu saražotā elektroenerģija ne tikai ļauj Baltijai samazināt atkarību no apkārtējā reģiona, bet zemo mainīgo ražošanas izmaksu dēļ arī veicina elektroenerģijas cenu samazināšanos,” sacīja Daugavvanags-Vanags.
“Pieaugot saules un vēja elektrostaciju izstrādei, šogad vasaras periodā ir bijis pieejams līdzvērtīgs atjaunīgās ģenerācijas apjoms kā vēsturiski ražīgākajos palu brīžos. Apskatot datus īsākā periodā, novērojams, ka, samazinoties atjaunīgajai ģenerācijai, elektroenerģijas cena pieaug.”
Daugavvanags-Vanags prognozēja, ka “turpmākajos mēnešos sezonāli var sagaidīt vēja ģenerācijas pieaugumu, vienlaikus samazinoties saules elektrostaciju izstrādei un pieaugot elektroenerģijas patēriņam.
Tāpēc arī ziemas periodā saglabāsies cenu svārstības, īpaši brīžos ar zemu vēja ģenerāciju.
Līdzīga cenu dinamika šoziem var atkārtoties periodos ar samazinātu vēja ģenerāciju un finansiāli motivēt patērētājus pielāgot savus patēriņa paradumus tirgus cenu signāliem”.
Jārisina jautājums par bāzes jaudām
“Augstā cena “Nord Pool” biržā ir īslaicīga parādība, bet atspoguļo arī dažas nepatīkamas lietas – enerģijas cenu atšķirību starp Latviju un Igauniju un to, ka visās trīs Baltijas valstīs nav pastāvīgi pieejamas bāzes jeb vadāmas jaudas, kuras varētu iedarbināt kritiskā situācijā,” akcentēja Žīgurs.
Eksperts uzskata, ka Baltijā ir jārisina jautājums par papildu dicpečervadāmu jaudu uzstādīšanu. Ko tas nozīmē?
“Saules un vēja enerģiju nevar iegūt tad, kad to gribam. To var iegūt tikai tad, kad ir saule un vējš. Ja runājam par saules enerģiju, kuras jaudas Baltijas valstīs ir uzstādītas milzīgā apjomā, tad periodā no novembra līdz februārim saules faktiski nav. Ir apmācies, snieg. Tāpēc nākamajai valdībai un Klimata un enerģētikas ministrijai ir jādomā stratēģiski,” uzskata eksperts.
“Ņemot vērā Ukrainas pieredzi, viens no veidiem ir kliedētā ģenerācija, kura nav obligāti jāizvieto Rīgā, bet arī mazākās pilsētās – Liepājā, Daugavpilī, Valmierā. Tajās vajadzības gadījumā varētu īstenot elektroenerģijas ģenerāciju, kas būtu darbināma ar gāzi. Nevajadzētu baidīties no vārda gāze, jo to vairs nepērkam no Krievijas, bet pasaules tirgū.”
Vai bez gāzes ir vēl kādas citas alternatīvas bāzes ģenerācijai? Nākotnē tie var būt mazie atomreaktori, bet tie šobrīd pasaulē ir prototipu stadijā, teica Žīgurs.
Elektroenerģijas cenu svārstības “Nord Pool” tiešā veidā ietekmē tikai tos klientus, kuri ar savu elektrības tirgotāju noslēguši mainīgās cenas līgumu, balstoties uz elektroenerģijas cenu biržā.
