Ēvalds Urtāns nodarbojas ar pētniecisko zvejniecību, kā arī ir Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs. Viņš stāstīja – ja tiktu pieņemts kvotu samazinājums, tad pavasarī, kad menca ir vistuvāk krastam, varēs ātri vien sasniegt atļauto piezvejas daudzumu.
“Zvejas sezona ir sākusies, īsti nesākusies. Un, ja šitāds lēmums tiek pieņemts, tad jārada arī kaut kāds mehānisms, lai kompensētu zaudējumus. Mēs labi zinām, ka Eiropas Savienībā regulējumi ir ļoti stingri un stingrāki, ir visāda izsekojamība, ko vien var, ieskaitot svēršanu un tamlīdzīgi,” skaidroja zvejnieks.
Foto: Novadu Ziņas LTV Piekrastes zvejnieki
Mērķtiecīgi mencu zvejot nav atļauts jau septiņus gadus, taču tās drīkst nonākt nozvejā kā piezveja.
Pagājušajā gadā Baltijas jūrā piezvejotas 19 tonnas mencu, bet EK 2027. gadam ierosina pieļaujamo piezvejas apjomu samazināt līdz 18 tonnām.
“Kas tas ir 18 tonnas uz Baltijas jūras piekrasti? Tas attiecas arī uz Rīgas jūras līci? Tur arī visa tā tīkla zveja tradicionāli būtu jābeidz kaut kādā, pieņemsim maijā, jūnijā. Tad tauta nesamierināsies, sāks uzdot jautājumus, prasīs kompensācijas. Turpat netālu pie Kaļiņingradas ir pie simt traleriem, kas gādā zivis “draudzīgajai armijai”. Ja viņi zvejo visu, kas tur iepeld, neviens nespēj kontrolēt viņu ūdeņus,” klāstīja Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs.
Arī Zemkopības ministrijā (ZM) uzsvēra, ka Eiropas valstis neapdraud šos mencas krājumus, un daudzi limiti attiecībā pret Krievijas nozvejotajiem ir niecīgi.
“Nav pareiza Eiropas Komisijas rīcība situācijā, kad Eiropas valstis kopā neapdraud šo mencas krājumu. Savukārt Krievija visus gadus zvejo, nesamazinot savus zvejas apjomus, turpinot mērķtiecīgi zvejot mencu – tūkstoš, divtūkstoš tonnas, tie ir nesamērīgi lielumi,” atzina ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Ministrija nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam samazināt mencu piezvejas apjomu. Latvija jau pērn norādīja, ka 37 tonnas ir zemākā robeža, par kuru iespējams vienoties.
“Komisijas argumenti ir tādi, ka mencu krājums ir ļoti sliktā stāvoklī un ir jāizvairās no mencu zvejas visādos veidos, arī piezvejā.
Zinātnes ieteikums būtu nulle mencu zvejošana, kas, protams, nav iespējams, ja tiek zvejotas citas zivis,” skaidroja ZM pārstāvis.
Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai paredzētas vēl vairākas sarunas ar EK, Baltijas valstīm cenšoties panākt kopīgu nostāju, lai oktobra beigās Briselē netiktu apstiprināts tik būtisks mencu piezvejas samazinājums.
