Lagardas pilnvaru termiņam ECB prezidentes amatā būtu jābeidzas 2027. gada oktobrī, tādējādi viņa pametīs amatu vairāk nekā pusgadu pirms termiņa beigām.
President Lagarde has informed the Governing Council and the President of the European Council António Costa that she will step down from her position on 7 February 2027. Her successor will be appointed by the European Council in due course. Press release https://t.co/krd51z9pZO — European Central Bank (@ecb) October 29, 2026
“ECB prezidente Kristīne Lagarde šodien informēja [ECB] padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu, ka 2027. gada 7. februārī atstās amatu,” teikts ECB paziņojumā.
ECB vadītājas amatā Lagarda darbojusies kopš 2019. gada novembra. Pirms tam viņa bijusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja un Francijas ekonomikas ministre.
Runas par iespējamo Lagardas aiziešanu no amata izskanējušas jau iepriekš, un neoficiāli šis lēmums tiek skaidrots ar to, ka Eiropas lielvalstis viņas pēcteci gribētu izraudzīties pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas 2027. gada aprīlī.
Pašlaik sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Francijas prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt franču nacionālistu līdere Marina Lepēna, kas pazīstama ar savu eiroskeptisko nostāju. Bet, ja Lagarda aizies no amata ātrāk, tad lēmumā par viņas pēcteča izvēli vēl piedalīsies aizejošais prezidents Emanuels Makrons.
Lai gan lēmums par Lagardas pēcteci būs visu 21 eirozonas valstu līderu ziņā, pieredze rāda, ka veiksmīgam ECB prezidenta amata kandidātam jāsaņem atbalsts gan no Francijas, gan no Vācijas.
Francijas prezidents Makrons cenšas nodrošināties pret radikālām pārmaiņām, kas varētu skart eirozonas otro lielāko ekonomiku Franciju, ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs nacionālistu līdere Lepēna.
Aizkulišu cīņa par nākamā ECB vadītāja krēslu jau ir sākusies. “Financial Times” ziņoja, ka galvenie favorīti ir divi ekonomisti – spānis Pablo Ernandess de Kosa, kurš šobrīd ir Starptautisko norēķinu bankas vadītājs, un bijušais Nīderlandes Centrālās bankas vadītājs Klāss Knots.
Galīgo izvēli var ietekmēt ļoti dažādi faktori. Piemēram, savulaik Lagardas iecelšana ECB prezidentes amatā notika pēc tam, kad Makrons un toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele noslēdza negaidītu vienošanos – Lagarda pārņems ECB vadību, bet toreizējā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena kļūs par Eiropas Komisijas prezidenti.
