Arktika ir nonākusi ES prioritāšu saraksta augšgalā vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir saistīts ar klimata pārmaiņām, jo Arktika ir visstraujāk sasilstošais pasaules reģions. Tas var radīt ekonomiskas iespējas, bet vienlaikus arī riskus bloka drošībai.
Vēl viens iemesls ir ASV prezidenta Donalda Trampa nenogurstošā vēlme iegūt savā īpašumā Dānijai piederošo Grenlandes salu, kas ir izraisījis saspīlējumu starp NATO sabiedrotajiem.
ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa norādīja, ka 2021. gadā apstiprinātā bloka iepriekšējā Arktikas stratēģija vairs nebija piemērota pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai. Viņa Arktiku nodēvēja par fronti lielvaru savstarpējā sacensībā.
“Krievija paplašina savu militāro klātbūtni Tālajos Ziemeļos. Maskava ir atjaunojusi padomju laikā izveidotās militārās bāzes un izmēģina jaunus ieročus reģionā. Dronu apdraudējums, GPS signāla traucēšana un zemūdens kabeļu sabotāža apdraud drošību Arktikā. Krievijas “ēnu flotes” pieaugošā aktivitāte rada riskus kuģošanai un videi. Arī Ķīnas stratēģiskās ambīcijas Tālajos Ziemeļos pieaug. Pekinas investīcijas ostās, derīgo izrakteņu ieguvē un kritiskajā infrastruktūrā ir rūpīgi jāizvērtē,” pauda Kallasa.
Lai aizstāvētu savas intereses Arktikā, ES plāno palielināt stratēģiskās spējas, piemēram, paplašināt ledlaužu floti un attīstīt izlūkošanu ar satelītiem, bet sadarbībā ar NATO tiks uzlabota militārās mobilitātes loģistika, lai vajadzības gadījumā varētu ātri pārvietot lielu skaitu karavīru un bruņutehnikas.
Arktikas dzīlēs atrodas ievērojams daudzums kritiski svarīgo minerālu, kas ir svarīgi ES zaļā kursa īstenošanai.
Tāpēc bloks ieguldīs šādu izejmateriālu ieguvē Grenlandē, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā.
Vienlaikus ES negrasās atkāpties no jau 2021. gada stratēģijā paustās pozīcijas, ka tā neatbalstīs ogļu, naftas un dabasgāzes ieguvi Arktikā, jo tas neatbilstu bloka enerģētiskās drošības vajadzībām un tas vēl vairākas desmitgades nebūtu arī ekonomiski izdevīgi.
ES stratēģija arī paredz veidot zemūdens kabeļu savienojumu starp Grenlandi un Eiropu, kā arī Āzijas valstīm, apejot ASV.
ES komisārs starptautisko partnerattiecību jautājumos Jozefs Sikela sacīja, ka stratēģiju izstrādāja, konsultējoties ar tādām līdzīgi domājošām Arktikas valstīm kā Islande, Norvēģija un Kanāda.
ES Arktikas jautājumos vēlas sadarboties arī ar ASV, neraugoties uz Trampa tīkojumiem pēc Grenlandes, uzsvēra Sikela:
“ASV ir ļoti nozīmīgs stratēģisks dalībnieks Arktikā, un mēs no sirds aicinām ASV pievienoties mūsu centieniem veidot noturīgāku, labklājīgāku, stabilāku, bet arī ilgtspējīgāku Arktiku. Es domāju, ka mums ir kopīgas intereses Arktikā. Kā jau minēju, runa ir par drošības jautājumiem un aizsardzību, kā arī par tehnoloģijām un projektiem, kuriem ir gan civilais, gan militārais pielietojums. Tāpēc uzskatu, ka šajā jomā ir plašas iespējas sadarbībai starp valstīm, kurām ir līdzīgs skatījums.”
Transatlantiskās drošības pētniece Rebeka Pinkusa no domnīcas “Vācijas Māršala fonds” pozitīvi vērtēja to, ka ES kā globāls ekonomisks spēlētājs ir skaidri definējusi savas intereses Arktikā. “Es domāju, ka Eiropas Savienības iesaistīšanās šajā reģionā, uzsverot noteikumos balstītu kārtību un demokrātiskos procesus, uzklausot savas dalībvalstis un pievēršot lielu uzmanību pirmiedzīvotāju tiesībām, palīdz stiprināt uz noteikumiem balstīto kārtību, ko Arktikā vēlētos redzēt mēs visi, izņemot mūsu pretiniekus, kuri cenšas to graut,” viņa sacīja raidsabiedrībai “Deutsche Welle”.
Pinkusa piebilda, ka Arktikas drošība ir cieši saistīta ar ekonomiskajiem jautājumiem, ko apliecina arī ES solījums šogad un nākamgad investēt 200 miljonus eiro Grenlandē. Šis finansējums paredzēts digitālās savienojamības attīstībai, ilgtspējīgai derīgo izrakteņu ieguvei, enerģētikai un tūrismam, kā arī izglītībai, zivsaimniecībai un mājokļu būvniecībai.
