Kopš Krievijas sāktā kara Eiropas Savienība noteikusi sankcijas jau gandrīz 3000 cilvēku un uzņēmumu – iesaldēti vairāk nekā 28 miljardi eiro privātu līdzekļu. Vairāki simti no šajos sarakstos iekļautajiem mēģina tiesāties, lai izkļūtu no šī saraksta, bet ne vienmēr veiksmīgi.
Ar Kremli cieši saistītais oligarhs tika iekļauts ES aktīvu iesaldēšanas un vīzu aizlieguma melnajā sarakstā 2022. gadā pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma kaimiņvalstī.
ES Vispārējā tiesa noraidīja Abramoviča apgalvojumus, ka bloks “viņu izmanto viņa publiskās atpazīstamības dēļ”.
Tiesa norādīja, ka Abramovičs tika iekļauts sarakstā likumīgi, jo viņam piederēja daļas metālu gigantu “Evraz” un “Norilsk Nickel” kapitālā, kas abi nodrošināja “būtisku ieņēmumu avotu” Krievijas valdībai.
Abramovičs, kura divas iepriekšējās lietas tika noraidītas 2023. un 2025. gadā, ir viens no daudzajiem Krievijas uzņēmējiem, kas apstrīd ES sankcijas.
Taču nav tā, ka Krievijas oligarhiem nekad neizdodas iztiesāties ārā no sankciju sarakstiem.
No aptuveni 90 lietām Rietumu jurisdikcijās apmēram puse beigusies ar sankciju atcelšanu. Eiropas Savienības tiesā apmēram 40 % gadījumu sankcijas ir atceltas.
Skaļākais piemērs – “Alfa Bank” dibinātāji Mihails Fridmans un Pjotrs Avens. 2024. gada aprīlī Vispārējā tiesa atzina, ka Padomei nav bijis pietiekamu pierādījumu un atcēla viņu iekļaušanu sarakstā.
Taču – un tas ir raksturīgi – atcēla tikai attiecībā uz laika posmu no 2022. gada februāra līdz 2023. gada martam. Sarakstā viņi palika, jo Padome tikmēr bija pieņēmusi jaunus lēmumus ar jaunu pamatojumu.
Attiecībā uz Latvijas apelāciju viņus atstāt sankciju sarakstos galīgais ES Tiesas vēl nav pasludināts.
Tiesvedībās par sankciju atcelšanu uzvarējuši ir tie, kuru saikne ar Kremli bijusi netieša – piemēram, algotņu grupējuma “Vagner” bijušā līdera Jevgeņija Prigožina māte, bijušais F-1 pilots Ņikita Mazepins – Krievijas oligarha Dmitrija Mazepina dēls. Arī uzņēmēji, kuriem ES Padome nespēja pierādīt konkrētu ieguldījumu kara finansēšanā.
Bet zaudējuši līdz šim “pirmā loka miljardieri”– oligarhs Ališers Usmanovs, miljardieris Oļegs Deripaska, uzņēmējs Genādijs Timčenko un Krievijas viens no bagātākajiem cilvēkiem Andrejs Meļņičenko.
Un pat uzvara tiesā reti nozīmē iesaldēto aktīvu atgūšanu, jo Eiropas Savienības (ES) Padome pārraksta pamatojumu, un cilvēks sarakstā paliek.
Tāpēc arī ES Padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis, tik rūpīgi apsver katra sankciju sarakstos iekļaujamā cilvēka vai uzņēmuma juridisko pamatojumu. Bet situācijās kā šodien ar Abramoviču, kurš mēģina apšaubīt pašus sankciju kritērijus, tiesa līdz šim ir nostājusies ES pusē.
Abramovičam paralēli turpinās cīņa Lielbritānijā, kur kontā joprojām iesaldēti aptuveni divarpus miljardi mārciņu no “Chelsea” pārdošanas. Nauda tur stāv jau ceturto gadu.
