“Pilnīgi skaidrs, ka šis darījums šīs valdības laikā netiks realizēts,” pauda ministrs.
Viņa ieskatā, tehniskā valdība nevar pieņemt tik atbildīgu lēmumu – jo varētu lemt politiski un emocionāli, neskatoties uz valsts stratēģiskajām interesēm.
“Šis lēmums noteikti jāpieņem nākamajai valdībai, un tā nevar būt tehniskā valdība,” sacīja Valainis. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir panākta vienošanās ar otru akcionāru par darījuma termiņa pagarināšanu līdz gada beigām.
KONTEKSTS:
Valdība 2024. gada 16. jūlijā – slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Valdība 2025. gada 15. jūlijā nolēma pilnībā izpirkt LMT un “Tet” daļas no “Telia”. Darījumu iecerēts īstenot, iesaistot valstij piederošos uzņēmumus AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC).
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51 % “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49 % “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49 % pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28 % – Latvijas valstij caur LVRTC un “Possessor” (5 %), bet vēl 23 % LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3 %, bet Latvijas valsts – 39,7 %. Tomēr praksē tā nenotiek, un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49 % “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT.
Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20 % vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu mainīts arī kompāniju augstākais menedžments.
