Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs skaidroja, ka galvenais iemesls procentu likmju celšanai ir saglabāt cenu stabilitāti un noturēt inflāciju 2 % robežās, jo augsta inflācija visvairāk ietekmē mazāk turīgos iedzīvotājus.
Ekonomists skaidroja: “Eiropas Centrālā Banka nosaka likmes, par kādām bankas var aizņemties un noguldīt. Cilvēki vairāk pazīst tieši “Euribor”. Kopš ģeopolitiskiem notikumiem šī gada sākumā “Euribor” likmes jau ir pieaugušas un finanšu tirgi arī seko līdzi. Tie prognozē, ko ECB varētu darīt, un šobrīd jau ir iecenojuši, ka likmes tiks paaugstinātas. Tās lielākās pārmaiņas jau ir – tieši sešu mēnešu “Euribor” palielinājies līdz 2,5 %. Kredītņēmēji, kam kredīti ir ar mainīgo likmi, tas kāpums jau ir bijis, bet nu jebkurā gadījumā tas kāpums nav bijis tik straujš, jo arī inflācija tomēr nav tik augsta.
Tas mērķis tomēr ECB ir 2 % inflācija vidējā termiņā. Šobrīd, ja inflācija ir pie 3 %, tas nozīmē, ka likmes ir jāceļ, lai inflāciju noturētu pie 2 %. Bet inflācija nav tik augsta, lai būtu ļoti strauji jāceļ likmes.”
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons stāstīja, ka procentlikmju pieaugumu visvairāk izjūt hipotekāro kredītu ņēmēji.
“Šeit gan jāvērtē arī tas, protams, par kādu likmes kāpumu mēs runājam. Šobrīd ekspektētā likmes kāpuma apjoms ir 0,25 bāzes punkti, kas ļoti fundamentālas izmaiņas ikmēneša maksājumos lielākajai daļai cilvēku neizraisīs. Patēriņa kredītiem šī likme principā, es teiktu, ka ietekmi neatstāj gandrīz nekādu. Jo likmes svārstības īstermiņa kredītiem to mēneša maksājumu faktiski ļoti minimāli skar. Šeit ir runa par kredītiem, kuriem ir lielas summas, gari termiņi,” stāstīja Jansons.
Daļa no mājsaimniecībām ir izmantojusi iespēju un pārkreditējusi savus hipotekāros kredītus uz izdevīgākiem nosacījumiem vai nu savā, vai citā bankā, kas piedāvā zemākas procentu likmes. “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka nelielam procentu likmju kāpumam var būt arī pozitīva ietekme uz mājokļu tirgu.
“Procentu likmju kāpums, protams, var bremzēt kreditēšanas pieaugumu. Šobrīd katrā ziņā mums nav jāuztraucas par to, ka tirgus tiks pārāk atdzesēts. Latvijā mājokļu pieejamība ir daudz labāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, un tas ir labi patērētājam. Mūsu kaimiņvalstīs, jo īpaši Lietuvā, ir ļoti augsts cenu līmenis. Tas pagaidām ir augstāks Igaunijā, bet temps ir daudz straujāks Lietuvā, tas nav īsti labi. Cilvēki var nopirkt mazāku mājokļu platību vai pat vispār nevar nopirkt. Protams, ka celtniekiem ir izdevīgi, ka strauji aug pieprasījums, attīstītājiem tas ir izdevīgi, starpniekiem tas ir izdevīgi. Bankām tas tiešā veidā ir izdevīgi, ka kredītportfelis aug straujāk. Un politiķiem tas ir izdevīgi tādā veidā, ka tajā brīdī straujāk aug nodokļu ieņēmumi. Taču es uzskatu, ka, stratēģiski domājot, ir arvien vairāk jārūpējas par to, lai tirgus attīstītos sabalansēti ilgākā laikā.
Šobrīd Latvijā cenu līmenis ir būtībā ideāls – cilvēki var atļauties nopirkt un celtniekiem ir izdevīgi būvēt,” stāstīja Strautiņš.
Ekonomisti secina – ja nepieciešams mājoklis, tad, rūpīgi izvērtējot savu maksātspēju un iespēju kredītu atdot, šis ir labs brīdis, lai pieņemtu lēmumu par sava mājokļa iegādi.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā Banka šī gada jūnijā, pēc ilgāka procentu likmju samazinājuma perioda, paaugstināja procentu likmi par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme ir 2,4 % gadā. Jūlijā procentu likmes palika nemainīgas.
