Ekonomisti: valsts finanšu krīzes šobrīd nav. Budžeta tēriņu samazināšanai jābūt pakāpeniskai (papildināts)

Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) deklarējis, ka jāievieš kārtība valsts finansēs un jāizveido efektīva valsts pārvalde. Budžeta stāvoklis esot kritisks, un, ja nekas netiks darīts, tad pastāv risks, ka var pietrūkt naudas valsts aizsardzībai. Arī Valsts kontrole (VK) brīdina par to, ka pieaugošie valsts izdevumi palielina aizņemšanās vajadzību. 

ĪSUMĀ:

Ministrijas piedāvā mazināt tēriņus par pusmiljonu eiro 

VK ir norādījusi, ka nākamajos gados būs jāizvērtē iespējas finansēt jau noteiktās un arī vēl neidentificētās vajadzības.

Pēc trim gadiem iztrūkums varētu būt vairāk nekā 500 miljoni eiro. To sacījis finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”). Šis skaitlis gan ir mazāks par vairāk nekā miljardu eiro, kā sākotnēji tika prognozēts. Bet tas esot ar nosacījumu, ka neradīsies jaunas idejas un vajadzības, kas prasītu papildu izdevumus. Tāpēc nākamā gada valsts budžetā jāieliek reformas, lai līdz 500 miljonu eiro samazinājumam tiktu pakāpeniski.

Līdz valdībai jau nonācis informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžetu un izdevumu pārskatīšanu nākamajiem gadiem. Priekšlikumu ir daudz. Viens piemērs – nododot patērētāju kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram finansējums samazināsies par 390 tūkstošiem eiro, kā rezultātā tiks likvidētas 11 amata vietas. Tas gan ir viens no lielākajiem samazinājumiem, pārējās summas ir krietni vien mazākas.

Kopumā no visām ministrijām saņemti priekšlikumi par izdevumu samazināšanu par nedaudz vairāk kā pusmiljonu eiro nākamgad un par mazāk nekā pusmiljonu turpmākajos gados. 

Pārskatot priekšlikumus, kopumā gan nevar runāt par būtisku līdzekļu efektivizāciju. 

Ekonomists brīdina: Valsts tēriņi jāmazina pakāpeniski 

Ekonomisti tomēr brīdina, ka valsts tēriņu samazināšanai jābūt pakāpeniskai un saistītai ar strukturālām reformām. Proti, strauja budžeta samazināšana esošajos apstākļos varot novest pie nevēlamas ekonomikas sabremzēšanās.

Valsts budžeta izdevumu pieaugums, valsts parāda apkalpošanas maksas kāpums rada riskus nākotnē, bet pagaidām tie Latvijā nav lieli, sacīja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. 

“Šobrīd nav runa par valsts finanšu krīzes draudiem, mums parāds joprojām kā iekšzemes kopprodukta koeficients ir ļoti zems uz Eiropas Savienības fona, vispār uz attīstīto valstu fona. Par Latvijas valsts spēju pārfinansēt savu parādu nav ne mazāko šaubu,” uzsvēra ekonomists.

Tomēr jādomā par to, lai šie rādītāji nepasliktinātos tālākā nākotnē un tāds risks ir. Strautiņš uzsvēra, ka tieši demogrāfiskā situācijas pārmaiņas rada ļoti lielus ilgtermiņa riskus valsts finansēm un saistībā ar šo jādomā, kā veidot budžeta politiku, lai finanšu situācija būtu ilgtspējīga nākotnē, un tas nebūs viegli. Ir jādomā par citiem riskiem, kas var ietekmēt kopējo patērētāju noskaņojumu. 

“Jāuzmanās no riska pārāk negatīvi ietekmēt noskaņojumu. Ja cilvēkiem saka, ka nu ir situācija briesmīgi slikta, ka tagad ir jādara kaut kas tāds, kas varbūt padarīs jūsu dzīvi sarežģītāku, tad viņi var reaģēt uz to. 

Viņi var mazāk pirkt, mazāk aizņemties, mazāk būvēt mājas, mazāk pirkt dzīvokļus, un tad galu galā var notikt kaut kas tāds, kas diemžēl cita starpā atceļ to plānoto taupības pasākumu pozitīvo efektu,” vērtēja ekonomists.

Ekonomiste: Pārāk strauja izdevumu griešana var radīt riskus ekonomikai

Arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nākotnē valsts parāda apkalpošanas izmaksas augs, tāpēc jārīkojas piesardzīgi.

“Situācija vidējā termiņā noteikti ir tāda, par kuru ir jādomā, kur jāskatās, kā mēs varam ietaupīt, kur mēs varam gudri saimniekot nākotnē, lai varētu nodrošināt to, ka mūsu aizņemšanās apmēri neaug tik strauji, bet arī to, ka mūsu ekonomika aug pietiekami strauji, lai varētu tikt galā ar parādu no ekonomikas izaugsmes perspektīvas,” sacīja ekonomiste.

Tomēr, ja izdevumu griešana notiks pārāk strauji, tas var radīt riskus ekonomikai, kuras izaugsme nākamgad tiek prognozēta mazāka.

“Ja tiek griezts plašā mērogā, lai nokļūtu līdz miljoniem, kas ir nepieciešami nākamajā gadā, tas var diezgan būtiski sabremzēt kopējo ekonomikas attīstību. Tad redzēsim to, ka ekonomikas izaugsme, kas 2026. gadā bijusi ļoti strauja uz iepriekšējo gadu fona, 2027. gadā var būt krietni vien zemāka, nekā šobrīd prognozējam,” sprieda Zorgenfreija.

Latvijas Banka: Finanšu krīzes vēl nav, bet jābūt piesardzīgiem

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde valsts finanšu situāciju salīdzināja ar auto ceļiem šorīt – vietām ir apledojums un tas nozīmē, ka jābrauc uzmanīgi. Finanšu krīzes vēl nav, bet jābūt piesardzīgiem.

“Latvijas parāds šogad varētu sasniegt aptuveni 47 % no iekšzemes kopprodukta.

Tas vēl nav kritiski augsts līmenis, bet vienlaikus redzam, ka tuvākajos gados budžeta deficīts varētu būtiski pieaugt,” atzīmēja Brusbārde.

“Šobrīd nav pamata panikai, bet saimniecība ir jāsakārto. Jo ilgāk mēs atliksim nepieciešamos lēmumus, jo lielāka iespēja, ka nonāksim no vienkārši apledojuša ceļa vai vietām apledojuša ceļa situācijā, kur izvairīties no saslīdēšanas būs daudz grūtāk,” piebilda Latvijas Bankas ekonomiste.