(Tekstā papildināts, ka iespējams pelnīt, attīstot ekonomiku, un taupīt, pārskatot “zaļā kursa” pasākumus).
ĪSUMĀ:
Premjera prezentācija par valsts finansēm.pdf
Rosina taupības pasākumus
Premjers preses konferencē otrdien atkārtoti norādīja, ka valsts parāds pieaug un ka Latvija nevar dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tāpēc jārod risinājumi budžeta naudas taupībai. Pēc Kulberga teiktā, nekavējoties ir nepieciešams pārskatīt budžeta līdzekļus 600 miljonu eiro apmērā, bet četros gados ir jāietaupa budžeta nauda trīs miljardu eiro apmērā.
Lielākais ietaupījums paredzēts jau nākamgad – 822 miljoni. Tiesa, 215 miljonus no šīs summas paredzēts iegūt ar vienreizējiem pasākumiem, nevis pastāvīgu izdevumu samazināšanu. Pēc tam ikgadējais ietaupījuma mērķis ir aptuveni 700 miljoni eiro. Taču šīs summas vēl nav nodrošinātas – konkrēti lēmumi par to sasniegšanu vēl jāpieņem.
Lielāko ietaupījumu viņš saskata valsts pārvaldē – ap 900 miljoniem eiro četros gados.
To viņš piedāvā panākt, samazinot amata vietu skaitu, rīkojot kopīgus iepirkumus un daļu iestāžu administratīvo darbu veicot kopā.
Premjers atzīmēja, ka privātajā sektorā – atšķirībā no sabiedriskā sektora – darbavietu skaits ir samazinājies. “Valsts loma ekonomikā ir jāmazina. (..) Nav labi, ka privātajā sektorā [nodarbināto skaits] samazinās, bet valsts pārvaldē saglabājas nemainīgs.”
Vēl ap 650 miljoniem viņš cer ietaupīt ar reformām dažādās nozarēs, piemēram, pārskatot slimības lapu, pabalstu administrēšanu, izdienas pensiju sistēmu, un ciešāk organizējot slimnīcu sadarbību.
Premjers arī grib valsts atbalstu vairāk novirzīt tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Kā piemēru viņš minēja 25 eiro ģimenes valsts pabalstu mēnesī par vienu bērnu – viņaprāt, šo naudu būtu vērtīgāk novirzīt ģimenēm ar mazākiem ienākumiem.
Vēl Kulbergs rosina pārskatīt vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumus, kā arī atvaļināšanās pabalstu un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Nodokļu atvieglojumiem gadā tiek tērēti 2,5 miljardi eiro, bet atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti – miljards eiro.
Vēl, pēc premjera teiktā, iespējams taupīt uz “zaļā kursa” pasākumiem, kam tagad paredzēts tērēt 2,9 miljardus eiro.
Vienlaikus Kulbergs atzina, ka agrākais solījums līdz 2030. gadam panākt budžetu bez deficīta vairs nav izpildāms.
Arī “Rail Baltica” Latvija, pēc viņa teiktā, nevarēs atļauties, ja Baltijas valstis nepanāks lielāku Eiropas Savienības atbalstu.
Piedāvā veicināt ekonomikas izaugsmi
Premjers ne tikai piedāvā samazināt tēriņus, bet arī veicināt ekonomikas izaugsmi. Kulbergs vēlas panākt, lai Latvijā strādātu vairāk cilvēku. Līdz 2030. gadam nodarbināto skaitu iecerēts palielināt par 26 tūkstošiem. Jauniešus mudinātu sākt strādāt ar zemāku ienākuma nodokli, vecāku pabalsta saņēmējiem ļautu strādāt pusslodzi, nezaudējot pabalstu, bet senioru nodarbināšanu veicinātu ar mazākām darba devēju sociālajām iemaksām.
Pēc premjera aptuvenām aplēsēm, tas ik gadu budžetā varētu ienest ap 290 miljoniem eiro papildu nodokļos. Līdz 2030. gadam Kulbergs vēlas panākt arī 4 % ekonomikas izaugsmi gadā.
Vēl viena iecere ir Latvijas Attīstības fonds. Vairākus lielos valsts uzņēmumus pārvaldītu kopā, lai vieglāk piesaistītu naudu ieguldījumiem, piemēram, mājokļu būvniecībai reģionos un ražošanas modernizēšanai.
“Ja mēs nopelnīsim vairāk, mums nevajadzēs griezt tik daudz. Ja mēs nemācēsim nopelnīt un negriezīsim tik daudz, mēs nonāksim pie vienas elementāras lietas, uz ko mums norāda Starptautiskais Valūtas fonds, – pie nodokļu kāpuma. Tas ir tas, kas dokumentos uzrakstīts un ko mēs redzam jau šodien. Es uzskatu, ka nav jāiet Igaunijas virzienā. Mēs redzam, ko tas nozīmē. Mums beidzot ir jāizmanto tā iespēja, ka mūsu nodokļu sistēma ir labāka nekā Igaunijā un Lietuvā.
Ir jāmāk ar investīcijām nopelnīt tā, lai mēs noķertu Igauniju un Lietuvu, tāpēc ka mums Latvijā ir labāki apstākļi ekonomikā,” teica Kulbergs.
7:26
Valsts kontrole iesniegusi priekšlikumus Saeimas frakcijām
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādīja, ka Valsts kontrole (VK) pirmdien, 9. novembrī, visām Saeimas frakcijām iesniegusi tās izstrādātos priekšlikumus vairākās jomās, jo Saeimas iesaistei būs liela loma pasākumu īstenošanā.
Korčagins sacīja, ka ir identificētas vairākas jomas, kurās līdz šim politikas vispār nav bijis, tāpat identificētas lietas, kas turpmākajos gados varētu ļaut gūt būtiskus ietaupījumus vai papildināt valsts budžetu. VK savus priekšlikumus balstījusi uz iepriekš veiktajām revīzijām.
“Šie priekšlikumi ir tie, par kuriem Valsts kontrole ir veikusi revīziju darbu. Tie ir datos balstīti un jau pārrunāti ar attiecīgajām valsts pārvaldes institūcijām, par kurām esam vienojušies. Mēs esam vienojušies arī par ieteikumiem, un šobrīd politiķiem ir mandāts tos izmantot un ar politisko gribu virzīt straujāk uz priekšu,” sacīja Korčagins.
Kā pirmo nepieciešamību Korčagins minēja kapitālsabiedrību pārvaldības maiņu. Ir jāpārskata to juridiskā forma, jāapvieno līdzīgās kapitālsabiedrības, jānošķir prasības tām, kuras ir komerciālās un nekomerciālās. Lai mazinātu politisko ietekmi un padarītu kapitālsabiedrību pārvaldību profesionālāku, tās jāatsaista no ministrijām, uzskata VK.
Tāpat Korčagins uzskata, ka ir jāmaina politika ēnu ekonomikas apkarošanā.
Līdzšinēji pieeja bijusi vērsta uz kontroles pasākumiem, ne tik daudz uz “burkāna došanas” pusi un dažādiem atvieglojumiem, kas mudinātu uzņēmējus iznākt no ēnu ekonomikas.
Valsts kontroles skatījumā šāda pieeja nav nostrādājusi un nav ļāvusi būtiski samazināt ēnu ekonomiku.
VK arī konstatējusi, ka Latvijā nav ārvalstu darbaspēka piesaistes politikas, un tas radījis daudzas problēmas, tostarp lielu administratīvo slogu valsts pārvaldē un birokrātiju darba devējiem.
“Mēs kā valsts laižam garām darbaspēka nodokļus tajā brīdī, kad darba devēji izvēlas piesaistīt darbaspēku, izmantojot citas valstis un nodokļiem aizceļojot uz turieni,” sacīja Korčagins.
Skaidrs tiesiskais rāmis ir jānosaka arī mežsaimniecības jomā, lai uzņēmēji varētu plānot attīstību un investīcijas.
“Mums kopš 2021. gada nav meža pamatnostādņu, kur tiktu sabalansētas gan tautsaimniecības, gan vides aizsardzības un citu jomu intereses. Nav skaidru noteikumu, kā valsts skatās uz šo būtisko resursu, kas atvieglotu dzīvi daudziem no mums,” sacīja Korčagins. Viņš piebilda, ka Latvijā nav arī zemes politikas.
Arī Valsts kontrole revīzijās saredz iespēju apvienot līdzīgi strādājošas institūcijas, norādīja Korčagins.
Viņš akcentēja vēl kādu aspektu – vairākos valsts kapitālsabiedrību kontos uzkrājas līdzekļi, kas attiecīgajā brīdī nav nepieciešami kapitālsabiedrības darbībai vai investīcijām.
“Varbūt ir laiks tos ieskaitīt valsts budžetā, ņemot vērā, cik lielas ir budžeta vajadzības,” sprieda Korčagins.
Latvijas Banka: Neredzam, ka būtu ļoti dziļa ekonomiskā krīze
Finanšu ministrija šogad prognozē 2,4 % ekonomikas izaugsmi, bet nākamgad – 1,9 %. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja izvēlēties dažas prioritātes, kas ļautu augt straujāk. Viena no tām, viņaprāt, ir eksports – lai Latvijas uzņēmumi vairāk pārdotu ārvalstīs un vairāk nopelnītu.
“Skatoties uz pašreizējo situāciju un uz to, kas notiks tuvākajos pāris gados, mēs redzam izaugsmi. Līdz ar to mēs nudien neredzam, ka tur būtu ļoti dziļa ekonomiskā krīze.
Premjera stāstu vairāk redzu saistībā ar to, ka Latvijas ekonomika aug pārāk lēni, un tur ir vesela virkne lietu darāmu.
Savukārt kopš Covid-19 laika izdevumu puse aug krietni straujāk. Mēs turpinām būvēt parādu, mēs turpinām būvēt deficītu, un tas viss maksā naudu. Mēs noteikti varam to izpētīt, ļoti uzmanīgi pārskatīt un šo naudu tērēt krietni gudrāk un mazāk dzīvot uz parāda rēķina. Tas arī ļautu mums būt ekonomiski noturīgākiem pret dažādiem sitieniem pasaules ekonomikā,” sacīja Kazāks.
Kulbergs grib priekšlikumu izvērtēšanā un budžeta veidošanā vairāk iesaistīt Latvijas Banku, Valsts kontroli un Fiskālās disciplīnas padomi. Nākamās valdības sastāvs, pēc viņa teiktā, būs atkarīgs no tā, kuri partneri būs gatavi šīs pārmaiņas īstenot. Kulbergs neizslēdz arī mazākumvaldību un par nākamo soli sola paziņot šonedēļ.
