Kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska piedāvā tradicionālo kurzemnieku ēdienu sklandurausi un saka – ja pircējs ir apmierināts, tad ir labi.
Dienvidkurzemes novada stendā pulcējušies astoņi ražotāji, pastāstīja novada vecākā komercdarbības speciāliste Egita Bublauska:
“Mums ir Rucavas baltais sviests, gaļas izstrādājumi, cidoniju sukādes, vīns. Īstenībā piedāvājums ir plašs, [arī] saldumi.”
Starptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas RadioStarptautiskā pārtikas izstādē “Riga Food”. Foto: Sandra Dieziņa / Latvijas Radio
Mazajiem ražotājiem dalība šādā izstādē nozīmē arī tālāku izaugsmi, norādīja Bublauska:
“Lēnām iet uz augšu.
Piemēram, ja kādreiz viens mūsu stendā piedalījās tikai ar vienu piedāvājumu galdu, tad šogad viņam jau ir divi galdi līdzi. Tātad viņam sortiments jau ir pieaudzis.”
Izstādē plaši pārstāvēta arī zivju nozare – pirmoreiz prezentēts jaunais nozares zīmols “Latvijas zivis”. Tas apvieno akvakultūras uzņēmumus ar Latvijā audzētām forelēm, karpām un citām zivīm. Tā ir laba ziņa, jo līdz šim akvakultūrai gājis kā pa celmiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sacīja – ieguldītās investīcijas dod atdevi.
Izstādē pārstāvēti arī zinātniskie institūti, pastāstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa:
“Mēs piedāvājam krūmcidoniju rīta desertu, kura derīguma termiņš būs 12 mēneši – vesels gads. To varēs izmantot krīžu gadījumiem, bet patiesībā mums ir divas mērķauditorijas. Viena ir jaunieši, kuri rūpējas gan par savu uzturu, gan izskatu un līdz ar to te iekšā ir gan auzu pārslas, gan proteīna avots. Un arī biroja darbinieki, kuriem nekad nav laika paēst vai varbūt vajag ļoti ātri saņemt šādu sātīgu uzturu.”
No zinātniskajiem projektiem Dārzkopības institūts piedāvā arī zināšanas par to, ka pārauguši mikrozaļumi nav sliktāki par jauniem zaļumiem, un to, kur likt cidoniju sēklas:
“Zinot to, ka šajās sēklās ir aminoskābe – glutamīnskābe, kas ir sojā, un mēs pazīstam sojas mērci kā piedevu, tad mūsu doktorantes mērķis bija pārbaudīt, vai no krūmcidoniju sēklām var uztaisīt analogu mērci. Patiesībā – var.”
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētniece Liene Jansone pēta, vai no spiedpaliekām iespējams iegūt dabīgi raudzētu etiķi, ko nākotnē varētu izmantot ražošanā:
“To ir iespējams iegūt. Esmu saraudzējusi no aroniju un plūškoka spiedpaliekām etiķi un to izmantoju atspirdzinoša bezalkoholiska dzēriena pagatavošanā.”
Tiesa, vairāki uzņēmēji atzina – pēdējā laikā ražošanas izmaksas pieaug, un tas atstās ietekmi uz produktu cenām.
Izstāde Ķīpsalā būs skatāma līdz 12. septembrim.
