Šo priekšlikumu bija paredzēts iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, taču pēc iebildumiem no zāles deputāti lēma to iekļaut nākamās nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Šī priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā atbalstīja 64 deputāti, bet 16 bija pret.
Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai. Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.
Valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai, pagājušajā nedēļā atzina premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”).
Rosina aizliegt pilnībā
Tikmēr “Progresīvo” frakcija iesnieguši Saeimas lēmuma projektu, kurā aicina valdību nekavējoties izstrādāt regulējumu, lai pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā. Tas nozīmētu, ka šo valstu graudu pārvadāšanai vairs nevarētu izmantot Latvijas teritoriju, dzelzceļu un ostas.
“Progresīvie” arī aicinājuši valdību rosināt šādu aizliegumu Baltijas valstu un Eiropas Savienības līmenī un nodrošināt kontroli un atbildību par tā pārkāpšanu.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs skaidroja, ka lēmuma projekts sagatavots, reaģējot uz Krievijas plāniem daļu graudu eksporta novirzīt uz Baltijas valstu, īpaši Latvijas, ostām. Ņemot vērā arī risku, ka kravās varētu būt okupētajās Ukrainas teritorijās nozagti graudi, partija prasa skaidru politisku lēmumu tranzītu aizliegt.
“Galu galā jau tas pamatojums saistīts ar Latvijas nacionālo drošību. Ilgstoši to nav izdevies darīt, jo nav bijis nepieciešamais politiskais atbalsts. Es ceru, ka šoreiz šis atbalsts būs panākts Saeimā. Vismaz iepriekš opozīcijā esošās frakcijas ļoti skaidri izteicās par to, un šeit tad ar šo balsojumu to izdosies varbūt arī panākt,” teica Šuvajevs.
Ne pirmais šāds priekšlikums
Arī Nacionālā apvienība jau iepriekš paziņoja, ka vēlas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu caur Latviju, kā arī šo kravu uzglabāšanu Latvijas ostās, muitas noliktavās un brīvajās zonās.
Partija iepriekš ziņoja, ka šim nolūkam sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns uzsvēra, ka Krievijas graudu tranzīts caur Latviju kļuvis ne tikai par ekonomikas, bet arī par valsts reputācijas jautājumu, īpaši ņemot vērā aizdomas par okupētajās Ukrainas teritorijās nozagtu graudu pārvadāšanu:
“Noteikti efektīvākais veids būtu to darīt visām Eiropas valstīm kopā. Bet, zinot, cik lēni reizēm šajos procesos un formātos ir panākt vienošanos, tikmēr mēs redzam, ka graudu kravas no Krievijas, simtiem vagonu, ienāk mūsu valstī. Es domāju, mums jārīkojas ātrāk, un tas ir tas, ko mēs esam piedāvājuši. Tas ir juridiski pareizi. Un tā kā arī pārējās partijas ir teikušas, ka tās atbalsta apturēšanu, tad, mūsuprāt, ar tarifiem vien ir par maz, jo tad var sanākt, ka, ja mēs trīskāršojam tarifus, ka mēs tikai vienkārši trīsreiz vairāk nopelnām uz šiem graudiem. Bet mūsu mērķis ir apturēt, un arī valdības deklarācijā un sadarbības līgumā ir rakstīts, ka mēs vēlamies Krievijas izolāciju. Nu, ja reiz tas tā ir, tad apturēšana ir vienīgais risinājums,” viņš teica.
Nacionālā apvienība savu priekšlikumu jau pieteikusi koalīcijas sadarbības sanāksmē, taču juridisku iebildumu dēļ tas vēl tiek precizēts. Partija aicinājusi koalīcijas partnerus iesniegt savus papildinājumus, taču pagaidām neviens priekšlikums neesot saņemts. Partija cer par likumprojektu vienoties nākamajā koalīcijas sanāksmē un pēc tam to steidzamības kārtā virzīt Saeimā.
Atbalstu virzībai uz tranzīta ierobežošanu paudušas arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un “Jaunā Vienotība”. ZZS uzsver, ka austrumu kravas nedrīkst izspiest Latvijas zemnieku graudus no dzelzceļa un ostām. Savukārt “Jaunā Vienotība” iepriekš norādījusi – ja nebūs iespējams atklāt un apturēt okupētajās Ukrainas teritorijās nozagto graudu tranzītu, būtu jāvērtē visu Krievijas graudu tranzīta aizliegšana.
Premjers reaģē
Valdības vadītājs vietnē “X” ceturtdien reaģējis uz “Progresīvo” iniciatīvu. Viņš to
raksturoja kā mandātu valdībai turpināt jau iesākto darbu,
vienlaikus opozīcijas aktivitāti saistot arī ar vēlēšanu tuvošanos.
“Malači, Saeima, esat atnākuši atpakaļ no vasaras brīvlaika, bet mēs pie šī jautājuma strādājam jau kopš augusta,
lai tiešām reāli to ierobežotu ne tikai Latvijas pusē, bet sinhronizēti ar visām trīs Baltijas valstīm.
Mana iniciatīva tiek virzīta uz priekšu ne tikai valdības lēmumos, bet arī Baltijas lēmumos. Tāpēc apsveicu arī opozīciju, kas ir iesaistījusies un acīmredzot esam valstiski domājoši, visi vienisprātis,” paudis Kulbergs.
Igaunija norādījusi, ka Krievijas graudu tranzīts caur tās teritoriju praktiski nenotiek, tomēr uzskata to par nepieņemamu. Arī Lietuva ar Latviju apspriedusi iespējamos pretpasākumus, bet konkrēts kopīgs Baltijas valstu lēmums vēl nav pieņemts.
Pret pilnīgu tranzīta aizliegumu iebilst Latvijas Stividorkompāniju asociācija. Tā brīdinājusi, ka jau noslēgto līgumu neizpildes dēļ pret Latvijas uzņēmumiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībām, varētu izvirzīt prasības vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Vēl vairākus simtus miljonu, pēc asociācijas aplēsēm, valsts budžets un valsts uzņēmumi varētu zaudēt neiegūtos ieņēmumos. Tie gan ir pašas nozares sākotnējie aprēķini, kuru detalizēts pamatojums nav publiskots.
Asociācija arī uzsvērusi, ka graudu īpašnieki ir ne tikai Krievijas, bet arī ASV un citu Latvijas sabiedroto valstu uzņēmumi, savukārt kravu galamērķi ir trešās valstis, tostarp Āfrikā. Arī Eiropas Savienība globālās pārtikas drošības dēļ šo graudu tranzītu uz trešajām valstīm nav aizliegusi. Tāpēc ostu uzņēmumi pirms pilnīga aizlieguma prasa izvērtēt tā juridiskās, ekonomiskās un starptautiskās sekas.
