Lai iegādātos uzņēmumu akcijas, vairs nav nepieciešami lieli uzkrājumi vai īpašas zināšanas par biržas darbību. Ieguldīt iespējams arī nelielas summas, izmantojot internetbanku vai kādu no investīciju lietotnēm. Šīs iespējas kļūst arvien pieejamākas, un ieguldīšanas popularitāte aug. Taču tas vēl nenozīmē, ka investēšana kļuvusi par ierastu nodarbi lielākajai daļai sabiedrības.
Investīciju platformas “Mintos” vadītājs Mārtiņš Šulte sacīja: “Interese pieaug Latvijā. Taču jāsaka, ka lielākā daļa vēl joprojām stāv malā un neinvestē. Un es teiktu, ka tas lielākoties tomēr ir tāpēc, ka trūkst pārliecības par investēšanu un arī trūkst zināšanu.”
Lai cilvēki investētu, nepieciešamas arī iespējas, kur savu naudu ieguldīt. Pasaules lielāko uzņēmumu akcijas Latvijas iedzīvotājiem ir viegli pieejamas, kamēr pašmāju biržā izvēle ir krietni šaurāka.
Kaimiņos Igaunijā aptuveni desmit gados privāto investoru skaits, kuru kontos ir vismaz viens Baltijas vērtspapīrs, pieaudzis pieckārtīgi, sasniedzot ap 100 tūkstošiem.
“Nasdaq” Baltijas biržu vadītājs Kārels Otss norādīja: “Igaunijā privāto investoru skaits sāka augt līdz ar uzņēmumu ienākšanu biržā. Ikreiz, kad notika ievērojams un veiksmīgs sākotnējais akciju piedāvājums, būtiski pieauga arī privāto investoru skaits.”
Latvijā šādu piemēru ir maz. Pērn Rīgas biržā nenotika neviens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums. Tikmēr uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto obligācijas, ar kurām aizņemas naudu no investoriem un apņemas par to maksāt procentus. Akciju tirgū līdzīga aktivitāte pagaidām nav vērojama.
“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons pauda: “Uzņēmumi aizņemas gan bankas kredītus, gan caur obligāciju tirgiem. Līdz ar to tie lēmumi ikdienā tiek pieņemti. Vissarežģītākais ir pieņemt lēmumu par to, ka kapitālu vajag piesaistīt publiski, jo tajā brīdī parādās daudzi akcionāri, ar viņiem ir jākomunicē. Palielinās atbildība viennozīmīgi. Un varbūt ne visi uzņēmēji ir morāli gatavi tādam solim.”
Par lielo valsts uzņēmumu ienākšanu biržā Latvijā runāts jau gadiem, taču līdz šim būtisku pārmaiņu nav bijis. Šogad biržā nonāca “LAU Infra grupa” akcijas, tomēr lielākie valsts uzņēmumi joprojām nav kotēti.
Tagad premjers Andris Kulbergs izvirzījis konkrētu mērķi – līdz 2028. gada marta beigām biržā jānonāk vismaz vienam valsts uzņēmumam, kura vērtība sasniegtu vismaz 300 miljonus eiro.
Vienlaikus premjers piedāvā lielos valsts uzņēmumus apvienot Attīstības fondā, lai investīcijas varētu piesaistīt arī kopīgi, nevis katram uzņēmumam atsevišķi.
Kulbergs sacīja: “Katram ejot, tas nozīmē individuālu izdošanos, bet, ja fonds iet, tas jau var citā līgā iet. Tas jau var neiet mazajā skaistumkonkursā, bet jau pasaules līmeņa skaistumkonkursā, kur lielās zivis, garā nauda, lētā, garā pensiju fondu nauda – tā būs mums vajadzīga mūsu uzņēmējiem.”
Taču pagaidām tā ir tikai iecere. Un, lai gan tās mērķis ir piesaistīt vairāk kapitāla Latvijas ekonomikai, pastāv iespēja, ka piedāvātais ceļš neļaus rezultātu sasniegt ātri.
Finanšu un investīciju eksperts Kaspars Peisenieks norādīja: “Iedomājoties to, cik ilgam laikam būs jānotiek, lai šī visa kaut vai struktūra izveidotos, lai viņi pēc tam būtu attiecīgi saveidoti, lai dotos uz biržu. Tas vēl ir kaut kādi gadi uz priekšu.”
Premjers vēlas, lai pirmajā lielā valsts uzņēmuma akciju piedāvājumā piedalītos vismaz 70 tūkstoši vietējo investoru. Tas varētu būt nozīmīgs solis Latvijas kapitāla tirgus attīstībā, taču pagaidām nav skaidrs tieši, kurš no lielajiem uzņēmumiem pirmais varētu nonākt biržā.
