Kā ziņo kompānija “Winward”, septembra sākumā supertankkuģa nolīgšana naftas iekraušanai Persijas līcī un izbraukšana tranzītā caur Hormuza šaurumu esot izmaksāju vairāk nekā miljonu dolāru dienā. Tie ir bijuši aptuveni 26 dolāri par barelu jeb aptuveni ceturtā daļa no jēlnaftas cenas.
Iepriekš loģistikas izdevumu īpatsvars bija daudz mazāks.
Irāna paziņoja, ka esot iesniegusi ASV savus priekšnosacījumu Hormuza šauruma blokādes atcelšanai. Irāna pieprasa kara pārtraukšanu visās frontēs, iesaldēto līdzekļu atbrīvošanu un ASV uzspiestās jūras blokādes atcelšanu.
ASV: Konflikts starp Saūda Arābiju un Jemenas hutiešiem var saasināties
ASV svētdien brīdinājušas, ka karadarbība starp tās sabiedroto Saūda Arābiju un Irānas atbalstītajiem hutiešu kaujiniekiem var strauji saasināties. Šāds paziņojums izskanēja pēc tam, kad uzbrukumi tika vērsti arī pret Saūda Arābijas galvaspilsētu Rijādu. Par tiem gan vairākos lielākajos vietējās preses izdevumos ziņots netika.
1:15
Bažas par iespējamo situācijas saasināšanos pastiprina arī ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Vašingtonā, nesniedzot nekādus paskaidrojumus.
Valsts departaments informēja, ka šis militārais konflikts var strauji saasināties, tāpēc pilsoņiem, kas atrodas ārpus Tuvajiem Austrumiem, būtu nopietni jāpārdomā ceļošana uz šo reģionu un caur to.
ASV Valsts departaments ir aizliedzis ASV valdības darbiniekiem doties uz Saūda Arābijas pilsētām Taifu un Janbu.
Sestdien Saūda Arābijas galvaspilsētā atskanēja skaļas eksplozijas un ārvalstu mediji vēstīja par degošu degvielas tvertni. Šī bija pirmā reize kopš Jemenas pilsoņu kara atsākšanās, kad uzbrukumi apdraudējuši ar naftu bagātās Saūda Arābijas galvaspilsētu.
Svētdien augsta ranga hutiešu pārstāvis brīdināja valstis nepievienoties Saūda Arābijai, taču vienlaikus apliecināja, ka grupējums pagaidām neuzbruks ASV kuģiem Sarkanajā jūrā. Šāda nostāja Vašingtonas pārstāvjiem pausta ar Omānas starpniecību.
Pēdējo dienu laikā notikušas arī aktīvas sarunas starp ASV, Ēģiptes un Pakistānas pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju reģionā un iespējas kopīgiem spēkiem rūpēties par kuģošanas drošību Bābelmandebas jūras šaurumā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
