Latvijas ekonomika aug, īpaši rūpniecība – tā sasniegusi vēsturiski spēcīgāko izaugsmi

Jau pērn atjaunojās ekonomikas izaugsme, un 2026. gada pirmajā pusē tā paātrinājās. Neraugoties uz pieaugošajiem riskiem saistībā ar konfliktu Persijas līča reģionā un augstāku nenoteiktību, iekšzemes kopprodukts (IKP) gada pirmajā pusē pieauga par 3,2 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 

Savukārt otrajā ceturksnī Latvijā IKP auga par 3,5 %, sasniedzot straujāko izaugsmes tempu četru gadu laikā. Tas ir gandrīz trīsreiz straujāk nekā eirozonā vidēji. Turklāt Latvija ierindojās starp sešām visstraujāk augošajām ES ekonomikām, par to liecina bankas “Citadele” Baltijas ekonomikas analīze. 

Ekonomikas atkopšanās turpinās, skaidroja “SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: “Preču eksportā ir izaugsme, apstrādes rūpniecībā pat negaidīti laba atkopšanās. 

Redzam – arī patēriņš aug, investīcijas ir ļoti aktīvas. Redzam, ka ir nebijis pieprasījums pēc kredītiem. Un tādējādi šis cikls šogad ir ļoti labvēlīgs.”

Pozitīvo skatījumu nedaudz uzlaboja arī statistikas datu koriģēšana. Ekonomikas galvenie virzītājspēki ir investīcijas, tieši privātajā sektorā. Jau pērn investīciju apjoms pieauga par nepilniem 10 % un šogad tas turpinās. Lai gan šogad pirmajā pusgadā investīciju pieaugums bijis uz pusi lēnāks – kāpums bija par nepilniem 5 %, tas joprojām ir galvenais ekonomikas virzītājspēks.

Šogad pirmajos astoņos mēnešos turpināja paātrināties arī eksports. Tas auga par 7,9 % un eksporta pieaugumu nodrošināja plašs preču loks. Tiesa, ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos un resursu cenu kāpums rada riskus turpmākam eksporta kāpumam. 

Arī kreditēšanas sekmējās, piemēram, izsniegto mājokļu kredītu apjoms pirmajos astoņos mēnešos ir par 11,7 % lielāks. 

“Skatoties uz tādiem skaitļiem kā privātpersonu un uzņēmumu aizņemšanās pieaugums, redzam pieaugumus par padsmit procentiem, kas, ja parāda bāze ir tik zema, kāda tā ir Latvijā, ir vēlams skaitlis. Mums ir ļoti, ļoti mazi gan ģimeņu, gan uzņēmumu parādi uz Eiropas fona, uz citu attīstīto valstu fona, un tiem drīzāk būtu jāaug. Ja mēs ļausim šim procesam iešūpoties, ļausim ekonomikai iesilt, tad arī galu galā valsts finanšu problēmas būs vieglāk atrisināt,” vērtēja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Topošās valdības vadītājs runā par taupības pasākumiem, bet ekonomisti tomēr iesaka tos ieviest piesardzīgi, lai nesabremzētu ekonomiku. 

Esam pārvarējuši energoresursu cenu šoku, kas bija vērojams gada otrajā ceturksnī, bet turpmāk izaugsme palēnināsies.

“Trešajā ceturksnī, visdrīzāk, redzēsim labus rādītājus, arī gada pēdējā pusē vajadzētu būt salīdzinoši labiem rādītājiem, bet šai tendencei drīzāk varētu būt lejupejoša trajektorija. Un primārie izaicinājumi ir tādi, ka ir šie enerģijas cenu izaicinājumi un tas, ka procentu likmju pieaugums tomēr nedaudz atdzesēs ekonomiku,” sacīja Gašpuitis.

Viņš piebilda – arī taupības pasākumi dos savu artavu izaugsmes samazināšanā, bet vēl ir jautājums, cik veiksmīgi tos ieviesīs un kā to uztvers sabiedrība.

Finanšu ministrijā prognozē, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme varētu nedaudz palēnināties. To ietekmēs gan cenu kāpuma ietekme uz mājsaimniecību patēriņu, gan arī valsts patēriņa ierobežojumi, tomēr krasāku izaugsmes tempu kritumu vai pat recesiju ministrija neprognozē.