Trampa vizīte Āzijā parādīs, cik stipras ir viņa kārtis

Trampa vadītā Republikāņu partija nesen cieta sakāvi Kongresa vēlēšanās, tādēļ šī vizīte Trampam ir iespēja parādīt, ka viņa pozīcijas joprojām ir stipras un tieši viņš būs tas cilvēks, kurš vēl divus gadus noteiks ASV ārpolitikas virzienu. 

Tramps gribēs panākt kādu vienošanos 

“Lai kāds arī būtu vēlēšanu rezultāts, Tramps joprojām ir ASV prezidents. Un neraugoties uz teorētiski novājinātajām pozīcijām, realitātē tās nav novājinātas. Protams, tuvākajos gados ietekmēt procesus viņam varētu būt grūtāk, bet, ja runājam par Ukrainu, tad te viņa pulkstenis tikšķ un viņš pilnīgi noteikti gribēs panākt kādu vienošanos,” spriež Vācijas Māršala fonda ASV viespētnieks, nacionālās drošības eksperts Dž. K. Lincenihs. 

Trampa, Sji un Putina tikšanās paredzēta Ķīnas rīkotā Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības samita laikā, taču tā notiks atsevišķi, ārpus oficiālā pasākuma dienas kārtības. 

Sākotnēji bija plānots, ka sarunas būs par kodolieroču samazinājumu un tirdzniecību, taču īsi pirms izlidošanas uz Ķīnu pats Tramps žurnālistiem apstiprināja, ka runās arī par Ukrainu. 

“Runāsim par manu mīļāko tematu – Ukrainu. Ukraina un Krievija zaudē 25 tūkstošus karavīru. Tāpēc mēs par to runāsim,” teica Tramps. 

Nav skaidrs, ko tieši prezidents Ķīnā plāno pārrunāt un vai būs priekšlikumi pamieram. Tas radījis bažas gan Ukrainā, gan sabiedroto vidū, jo pašas Ukrainas un Eiropas pie sarunu galda nebūs. 

Visi ASV prezidenti ir centušies runāt ar Kremli 

“Putins pilnīgi noteikti Trampu redz kā vispakļaujamāko ASV prezidentu. Un, lai šī aina būtu skaidra – visi ASV prezidenti, sākot no Džordža Buša, ir centušies strādāt ar Kremli,” norāda domnīcas “Atlantic Council” pētnieks Daniels Frīds, kurš savulaik bijis ASV vēstnieks Polijā. 

“Abiem Bušiem un Klintonam kaut kādos brīžos ir bijuši arī panākumi. Taču tie ar katru reizi ir mazinājušies. Un katru reizi prezidenti ir atjautuši, ka problēma nav mūsos, problēma ir faktā, ka Kremlis par visu varu grib atjaunot impēriju. 

Tad, kad tas top skaidrs, tad prezidenti no attiecību atjaunošanas, kā, piemēram, Obamas gadījumā, atgriežas pie cīņas ar Krievijas agresiju. Jautājums tagad ir, vai Tramps sekos šim ceļam, vai turpinās dzīties pakaļ Putinam, lai panāktu kādu lielvaru vienošanos.” 

Foto: AFP, IGOR IVANKO Koka lelles ar Sji, Trampa un Putina attēliem

Trampa, Sji un Putina tikšanās kopumā izraisījusi pretrunīgus vērtējumus. Atbalstītāji uzsver, ka dialogam starp trim pasaules lielvarām ir jābūt, savukārt kritiķi brīdina, ka šāds formāts var nostiprināt Putina starptautisko statusu. 

“Lai arī daudzi kritizē Trampu par tikšanos ar Putinu un Sji, viņi tomēr visi trīs ir pasaules lielvaru un kodolvalstu līderi, un tāpēc runāt ir svarīgi. 

Krievija joprojām ir vienīgā valsts uz planētas, kas var fiziski iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis, un Ķīna šīm spējām ir ļoti tuvu. 

Un tāpēc ir svarīgi, ka Ķīnā būs sarunas par kodolspēju mazināšanu, kurā mums nav kārtīgu, kopēju līgumu. Un vismaz no šī aspekta tikšanās kā tāda ir atbalstāma,” uzskata Lincenihs. 

Nebūs otras Jaltas 

“ASV prezidenti vienmēr pēc vidustermiņa vēlēšanām, ja tās zaudē un viņiem ir atlikuši vēl divi gadi Baltajā namā, kļūst aktīvāki ārpolitikā, jo tā ir joma, kur viņi saglabā varu. Un tā būs arī ar Trampu.

Tāpēc ir saprotamas bažas, ka Ķīnā varētu notikt kāda vienošanās uz citu valstu rēķina, kaut kas līdzīgs Jaltas konferencei vai Molotova–Ribentropa paktam. Taču tas nenotiks, jo šāda ideja nekad netiks apstiprināta Kongresā. Tas nu ir pilnīgi droši,” uzsver Frīds. 

Trampa sarunu pozīcijas ar Ķīnu sarežģī arī spiegošanas skandāls, kurā uzmanības centrā nonākušas ASV mikroshēmu ražotāja “Nvidia” līdzdibinātāja Džensena Huana iespējamās saiknes ar Ķīnas izlūkdienestiem. Tas izgaismo pretrunas Trampa politikā – viņš vienlaikus gan brīdina par Ķīnas draudiem, gan aizstāv uzņēmēju, kura kontakti nonākuši uzmanības centrā. 

Lai gan konkrēti sasniegumi no tikšanās netiek gaidīti, tās politiskā nozīme būs liela, norāda eksperti. Putinam tā ir iespēja demonstrēt, ka Krievija nav izolēta, Trampam – apliecināt savas diplomātiskās spējas, bet Sji Dziņpinam – nostiprināt Ķīnas starptautisko lomu.