Lai gan apbalvoto veikums ir ļoti atšķirīgs – no valsts drošības stiprināšanas līdz medicīnai, izglītībai un kultūrai – visus vieno ilggadējs un nozīmīgs ieguldījums Latvijas labā. Augstākie valsts apbalvojumi ir atzinība par paveikto, un arī atgādinājums, ka valsts attīstība un stiprums ir atkarīgs no cilvēkiem, kuri savu darbu dara ar atbildību un pārliecību.
2:56
“Tas ir liels gods un uzticība, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, un es uzskatu, ka tas nav tikai apbalvojums man, bet tā ir pateicība visiem tiem līdzcilvēkiem, kuri ir bijuši kopā ar mani šajā dzīves un darba ceļā. Un katrā ziņā es no sirds novēlu visai Latvijas kora dziedāšanas saimei saglabāt dziesmas, prieku, kopības spēku un degsmi, ar kuru no paaudzes paaudzē ir kopta šī Dziesmu svētku tradīcija,” pauž Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, dziesmu svētku virsdiriģente Māra Marnauza.
“Paldies ģimenei, kas ir ar mani kopā bijusi un to dara. Bet es domāju, ka man jāsaka paldies Dievam, kurš man ir devis tādu iespēju. Arī tam ir nozīme, milzīga,” saka Atzinības krusta lielkrusta komandieris, komponists Zigmars Liepiņš.
Jautāts, kādus uzmundrinājuma vārdus viņš teiktu tiem mazajiem, kas cenšas un grib saņemt šo atzinību, kuru viņš nopelnījis, Liepiņš atbild – ir daudz jāstrādā:
“Tas nekas, ka kādreiz to atzinību nesaņem un varbūt biežāk nesaņem, nekā saņem. Bet cenšas ne jau atzinības dēļ. Jāstrādā un tad jau atzinība atnāks pati par sevi arī.”
“Es īstenībā uzskatu, ka katrs robežsargs ir pelnījis [atzinību], jo tas ir diezgan..Varbūt no malas tas neliekas tik sarežģīts un grūts darbs, bet tas prasa lielu, lielu piepūli,” stāsta Viestura ordeņa II pakāpes goda zīmes ieguvēja, virsseržante Maija Potapova. “Mēs strādājam gan dienā, gan naktī, un tiešām mums nav brīvdienas. Un es gribētu pateikt, ka vienkārši ir jāstrādā. Jā, ir jāstrādā. Ir jāmīl tas, ko tu dari, Tas ir pats galvenais.”
Šogad par īpašiem nopelniem valsts labā apbalvots 31 cilvēks. Viņu vidū astoņi saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, kas ir augstākā valsts atzinība par sevišķiem nopelniem.
13 personas apbalvotas ar Viestura ordeni – par nopelniem valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā, bet vēl desmit saņēma Atzinības krustu par izcilu darbu sabiedrības, kultūras un citu nozaru labā.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā šogad ar dažādu pakāpju Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoti bijušais Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents, tautas velosporta kustības veicinātāja Igo Japiņš; kardiologs Dr.med. Artis Kalniņš; Jēkabpils Vēstures muzeja direktore Inese Berķe; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, sieviešu kora “Balta” un kamerkora “Fortius” mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģente Dr. paed. Māra Marnauza; ilggadējā Losandželosas latviešu skolas skolotāja, kultūras un sabiedriskā darbiniece Eleonora Ieva Mičule; biedrības “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” valdes priekšsēdētāja, psiholoģe Ilze Paleja; ilggadējais Jaunā Rīgas teātra darbinieks, skatuves konstruktors tehnologs Guntis Konstants; ilggadējā Taurenes feldšeru vecmāšu punkta ārsta palīdze Daina Skrastiņa.
Par Atzinības krusta lielkrusta komandieri iecelts komponists Zigmars Liepiņš; ar Atzinības krustu apbalvoti Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras docētājs, Dr.med. Ivars Tolmanis; Otrā pasaules kara vēstures pētnieks, publicists, grāmatu autors, zinātņu doktors Vinsents Hants (Vincent Hunt, PhD), lauksaimnieks, Sējas pagasta zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašnieks Normunds Kalniņš; ekonomists, ilggadējais Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un bijušais Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens (Morten Hansen); bijusī ilggadējā Ogres Basketbola skolas direktore, trenere Ilga Neimane; Aizkraukles Mākslas skolas un Aizkraukles novada Seces pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja, sabiedriskā darbiniece Vaira Lejniece; klavierspēles pasniedzējs, pianists Rūdolfs Vanks; hokeja treneris, Latvijas U-20 hokeja izlases galvenā trenera asistents Kārlis Zirnis; biedrības “Jelgavas Senioru biedrība” valdes priekšsēdētāja, sabiedriskā darbiniece Ilga Antuža.
Ar Viestura ordeni šogad apbalvo Dānijas Karalisko bruņoto spēku ģenerālmajori, bijušo NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandieri, Dānijas Karaliskās Aizsardzības koledžas komandieri Jeti Albinusu (Major General Jette Albinus); Somijas Robežsardzes priekšnieku, viceadmirāli Marku Juhani Hasinenu (Vice Admiral Markku Juhani Hassinen); Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes Taktisko uzdevumu daļas vadītāju, pulkvedi Valdi Klipu; aizsardzības nozares padomnieku, Nacionālo bruņoto spēku majoru Valēriju Bodnieku; bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas vecāko inspektori, atvaļināto majori Daci Legzdiņu; Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štāba priekšnieku, komandkapteini Kasparu Miezīti; Nacionālo bruņoto spēku Speciālo operāciju pavēlniecības amatpersonu, pulkvežleitnantu Mareku Runtu; ilggadējo SIA “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču plānošanas departamenta vecāko ekspertu radiofrekvenču plānošanas un radioamatieru sakaru jautājumos Juri Vaļenieku; Latvijas Republikas Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona Štāba un apgādes rotas komandieri, kapteini Mareku Jansonu; Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas vecāko inspektori, virsleitnanti Irinu Užuli; Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas inspektoru (kinologu), virsniekvietnieku Artūru Bezinu; Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Šķaunes robežapsardzības nodaļas inspektori (kinoloģi), virsseržanti Maiju Potapovu; Nacionālo bruņoto spēku Speciālo operāciju pavēlniecības amatpersonu, virsseržantu Artūru Rūduli.
Ar augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem apbalvo visdažādāko jomu pārstāvjus, kuru godprātīgais profesionālais darbs un sabiedriskais veikums valsts mērogā ir sevišķi nozīmīgs. Tie ir cilvēki, kuru ilggadējais mērķtiecīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, drosme un pašaizliedzība stiprina Latviju un ir augstākās valsts atzinības vērta un godināma. Cilvēki, kuru izcilais talants, prasmes, spējas, profesionālais un radošais veikums ir guvis plašu starptautisku atzinību un ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tēla veidošanā pasaulē. Tie ir cilvēki, kuru mūža darbs ir ietekmējis visu Latvijas sabiedrību un kuri ir kļuvuši par izciliem savas nozares profesionāļiem un iedvesmo daudzus.
Valsts augstākos apbalvojumus ir saņēmuši medicīnas, izglītības, kultūras un sporta nozares darbinieki, uzņēmēji, sabiedriskie darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, valsts robežsargi, kinologi, kuri stiprina mūsu valsts drošību un aizsardzības spējas.
KONTEKSTS:
Ierosinājumu par kādas personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu var izteikt ikviens iedzīvotājs.
Valsts apbalvojumu likumā noteikts, ka ierosinājumu drīkst izteikt tikai par kādu citu personu – nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.
Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.
Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.
Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.
Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:
