Plānots atbrīvot daļu mazāko veikalu no obligātas depozīta iepakojuma pieņemšanas (papildināts)

Izmaiņas attiektos uz teju 90 mazākajiem veikaliem novadu pilsētās, kas iepakojumu pieņemšanu gan varēs turpināt arī brīvprātīgi. Maziem veikaliem tas līdz šim ir būtisks izmaksu slogs, bet vienlaikus paši veikalnieki arī prognozē, ka daudzi veikali nemaz neatteiksies no iepakojumu pieņemšanas punktiem.

Saskaņošanai iesniegtie grozījumi Iepakojuma likumā paredz, ka novadu pilsētās depozīta iepakojums obligāti būs jāpieņem veikalos, kuru tirdzniecības zāles platība ir vismaz 150 kvadrātmetru. Līdz šim tas attiecās uz veikaliem ar vismaz 60 kvadrātmetru platību.

Depozīta sistēmas operatora vadītājs Miks Stūrītis plānotās izmaiņas atbalsta, jo iepakojuma pieņemšanas punktu blīvumu tas būtiski neietekmēšot un iedzīvotājiem tie arvien būs gana pieejami. Izmaiņas varētu skart 86 nelielus veikalus.

“Šie punkti atrodas pilsētu teritorijās. Un šeit ir runa par nelieliem pieņemšanas punktiem, kas lielākajā daļā gadījumu atrodas blakus kādam lielākam veikalam vai pat veikalu grupai. Un tieši tādēļ arī šis pieņemšanas apjoms šajās vietās nav liels. Mēs esam veikuši analīzi, un mēs redzam, ka šī ietekme var būt ļoti nebūtiska. Šeit ir būtiski tas, ka mēs jau pēc četriem pilniem darbības gadiem redzam, kādi ir cilvēku ieradumi un kurās vietās ir pieprasījums un kurās nav. Un, protams, ja ir jāuztur taromāts un tirgotājam tāpat jāuztur kaut kāda vieta, bet šis iepakojuma apjoms ir neliels, tad šis punkts kopumā nav efektīvs. Tirgotāji varēs turpināt šo iepakojumu pieņemt arī brīvprātīgi. Tas nenozīmē, ka viss automātiski tiks likvidēts. Bet, protams, ja tirgotājs uzskatīs, tad viņš varēs arī šo pieņemšanu izbeigt,” teica Stūrītis.

Valstspilsētās paredzēts saglabāt līdzšinējo 300 kvadrātmetru slieksni, kā arī ciemos un lauku teritorijās saglabāsies 60 kvadrātmetru slieksnis obligātai depozīta pieņemšanai.

Latvijas mazumtirdzniecības tīkla “LaTS” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis kopš sistēmas darbības sākuma uzskata, ka nelielajiem veikaliem visā valstī jāļauj iepakojumu pieņemt brīvprātīgi un, viņaprāt, daudzi veikali, uz kuriem attieksies šie grozījumi, to arī turpinās darīt.

“Mēs vairāk pārstāvam šos mazos un vidēja lieluma veikalus. Problēma ir tajā, ka veikali jau tā strādā tādā izdzīvošanas režīmā un tiek samazinātas izmaksas. Un, ja nācās pieņemt obligāti, tad tas ir papildu apjoms, kas nāca klāt pārdevējai, un līdz ar to bija izvēle, vai nu ņemt klāt cilvēku, vai arī piemaksāt par to darbu. Un daudzi veikalnieki bija pret to tieši, ka tās ir papildu izmaksas. Plus otrs bija higiēna. Un tas bija kārtējais tāds uzspiests variants. Es uzskatu, ka tas mums uzliek papildu slogu veikaliem, bet bija arī veikali, kuri vēlējās to darīt. Tāpēc šī brīvprātības principa ieviešana – tas ir ļoti labi. Mēs cīnījāmies par to visus šos gadus,” atzina Okmanis.

Minētajos 86 veikalos, kas līdz ar grozījumiem varēs tukšo taru vairs nepieņemt, gada laikā tiek pieņemti aptuveni seši miljoni depozīta iepakojuma vienību.

Grozījumus šobrīd nav saskaņojusi biedrība “Zero Waste Latvija”, kuras pārstāve Maija Krastiņa norādīja, ka sistēma patlaban ir efektīva un to būtu arvien jāpaplašina, lai uzlabotu ērtību iedzīvotājiem. Taču mazo tirgotāju atvieglojumi varētu arī samazināt atgriezto iepakojuma apjomu.

“Mēs esam arī pirmajā vietā un labākie plastmasas pārstrādē Eiropā. Tā kā efekts ir, un sistēma strādā. Mazo tirgotāju un depozīta operatoru loģistikas grūtības, protams, arī var saprast, bet tad drīzāk vajadzētu runāt par citiem risinājumiem, uzlabojumiem šajā sadarbībā un sistēmā. Mums jau ir tomēr svarīga katra iepakojuma vienība. Tā kā jau šobrīd ir dzirdams, ka cilvēki dažkārt sūdzas, ka nav iespējas nodot vai kaut kas sistēmā nestrādā, nu, tad drīzāk ir jāskatās pilnīgi otrā virzienā, ka mums sistēma ir arvien jāuzlabo un jāpaplašina, bet ņemt nost nevajadzētu,” teica Krastiņa.

KEM sagatavotie grozījumi vēl tiek saskaņoti, un vienlaikus likumprojekts paredz iespēju atsevišķus veikalus atbrīvot no obligātās depozīta iepakojuma pieņemšanas, ja tajos tiek nodots neliels iepakojuma daudzums, piemēram, mazāk nekā 600 iepakojuma vienību mēnesī. Tas gan nebūtu automātisks atbrīvojums, bet saskaņojams ar iestādēm. Ministrijas ieskatā grozījumu dēļ iepakojumu atgriešanas rādītāji kopumā necietīšot.

“Mums tas balanss ir jāatrod, un mēs to meklējam ar šo priekšlikumu, jo pa šo laiku esam saņēmuši [priekšlikumus] gan no degvielas uzpildes asociācijas, gan arī no Pārtikas tirgotāju asociācijas. Šos priekšlikumus, kas varbūt būtu pavisam citādāki. Bet, lai meklētu šo kompromisu, mēs nākam ar šo priekšlikumu. Jautājums, vai tas saskan ar visām pārējām pusēm? Jo kompromiss nenozīmē to, ka visi vienmēr būs apmierināti.

Mūsu mērķis ir, lai depozīta nodošanas vieta ir pieejama sabiedrībai, un arī mēs skatāmies uz šo mērķi, kas mums jāsasniedz. 90 % atgriešanas mērķi var sasniegt tikai ar labu infrastruktūru,”

sacīja Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas direktore Sandija Sniķere.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma Latvijā darbojas četrus gadus. Kopumā depozīta sistēmas punktos patlaban tiek atgriezti ap 84 % no visa tirgū gadā laistā dzērienu iepakojuma apjoma. Savukārt minēto 90 % mērķi plānots sasniegt līdz 2030. gadam.