Šī gada 9. janvārī bijušais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) ar diviem rīkojumiem apturēja daļu no Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu regulējuma. Abas pašvaldības lēma neatcelt savus saistošos noteikumus un vērsās Satversmes tiesā. Satversmes tiesa šā gada aprīlī ierosināja lietas par abu Čudara rīkojumu atbilstību Teritorijas attīstības plānošanas likumam.
Tavars: Pašvaldībām jābūt iespējai lemt par teritorijas attīstību
Bauskas novada gadījumā Tavara rīkojums atceļ iepriekšējo rīkojumu tikai tajā daļā, kas attiecas uz vēja elektrostaciju (VES) un vēja parku darbības regulējumu. Čudars bija norādījis, ka pašvaldība prettiesiski noteikusi nesamērīgus ierobežojumus vēja elektrostaciju attīstībai.
Iepriekš apturētais regulējums, kas citstarp attiecas uz saules paneļu parku izvietošanu, jaunām ūdens ņemšanas vietām un citiem jautājumiem, paliek apturēts.
Savukārt Preiļu novada gadījumā iepriekšējā ministra rīkojums par teritorijas plānojuma darbības apturēšanu daļā atcelts pilnībā.
VARAM skaidro, ka lēmumi pieņemti pēc dialoga ar Bauskas un Preiļu novada pašvaldībām un ņemot vērā pēc iepriekšējā ministra rīkojumu izdošanas notikušās būtiskās izmaiņas VES ekspluatācijas prasību un to uzraudzības tiesiskajā regulējumā.
Tavars uzsver, ka pašvaldībām ir jābūt iespējai lemt par savas teritorijas attīstību, ievērojot valsts noteikto tiesisko regulējumu un uzņemoties atbildību par saviem lēmumiem. VARAM uzdevums ir sadarboties ar pašvaldībām, uzklausīt to argumentus un kopīgi meklēt tiesiski pamatotus risinājumus.
“Esmu par atjaunojamās enerģijas attīstību, tostarp vēja enerģiju, taču tai jānotiek dialogā ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, izvērtējot konkrētās teritorijas apstākļus,” skaidro Tavars.
Ministrs ir ticies ar abu pašvaldību vadību, pārrunājis iepriekšējos rīkojumos norādītos apsvērumus un uzklausījis pašvaldību argumentus. Preiļu novada pašvaldība ministrijai iesniegusi arī rakstveida skaidrojumu par piesardzības principa ievērošanu attiecībā uz VES un vēja parku darbību.
VARAM: Vēja elektrostaciju regulējums kopš rīkojuma pieņemšanas ir mainījies
VARAM akcentē, ka pēc sākotnējo rīkojumu pieņemšanas ir būtiski mainījies VES regulējošais tiesiskais konteksts. Ar šī gada jūnija grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas speciālas prasības VES ar uzstādīto jaudu vismaz viens megavats. Tās attiecas uz pieļaujamo trokšņa līmeni, vizuālo ietekmi jeb mirgošanu, kā arī tehniskā aprīkojuma atbilstību dabas un vides aizsardzības un drošības prasībām. Tāpat paredzēta Valsts vides dienesta uzraudzība un iespēja pārkāpumu gadījumā lemt par VES darbības apturēšanu. Detalizētais regulējums vēl tiek izstrādāts, informē VARAM.
Pie šādiem apstākļiem rīkojumu turpmāka uzturēšana attiecībā uz VES un vēja parku regulējumu pašreizējos apstākļos nav nepieciešama, secinājusi VARAM.
Tomēr rīkojumu atcelšana nenozīmē, ka par objektīvi nepieciešamu, optimālu vai samērīgu atzīts Bauskas novada teritorijas plānojumā noteiktais divu kilometru vai Preiļu novada teritorijas plānojumā noteiktais 1,3 kilometru ierobežojums VES izvietošanai, piebilst ministrijā.
Tavars skaidro, ka teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa redzējums par to, kā attīstīsies tās teritorija – kur būs dzīvojamās, uzņēmējdarbības, rekreācijas un citas teritorijas. Valsts pārraudzība ir nepieciešama, taču tai jābūt samērīgai. Ja ir konstatēti būtiski pārkāpumi, tie ir jārisina, taču pašvaldība ir jāuzklausa, kā arī valsts un pašvaldības attiecībām jābalstās sadarbībā, nevis konfrontācijā, uzsver ministrs.
KONTEKSTS:
Konstatējot būtiskas nepilnības, iepriekšējais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”) izdeva rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma apturēšanu daļās, kas prettiesiski nosakot nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu, tostarp vēja elektrostaciju un saules paneļu parku, attīstībai.
Čudars skaidroja, ka teritorijas plānojumiem jābalstās datos, to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem.
Bauskas un Preiļu pašvaldības vērsās Satversmes tiesā, lai apstrīdētu teritorijas plānojumu apturēšanu.
