4. aprīlī bitkoins uz Binance tirgojās ap 66 842 dolāriem, bet Korejas platformās cena bija augstāka — starpība veidoja aptuveni 0,57 procentus jeb gandrīz 380 dolāru par monētu. Etherijam rādītājs bija praktiski identisks. Šie skaitļi izskatās nenozīmīgi salīdzinājumā ar 54,48 procentiem, kas tika fiksēti 2018. gada janvārī, vai 18 procentiem 2021. gada aprīlī. Tomēr būtiskākais nav pašreizējais līmenis, bet gan iemesls, kāpēc starpība vispār pastāv — un tas ir saistīts ar to, kā nauda pārvietojas starp tirgiem.
Kāpēc Korejā joprojām nav vona stabilās monētas
Digitālo aktīvu likumdošanas otrais posms Seulā ir iestrēdzis tieši šajā jautājumā. Korejas Banka uzstāj, ka emisiju drīkstētu veikt tikai konsorciji, kuros bankām pieder vismaz 51 procents kapitāla. Finanšu pakalpojumu komisija iebilst, norādot, ka fiksēts sliekšņa kritērijs izslēgtu tehnoloģiju uzņēmumus un bremzētu maksājumu inovācijas. Nesaskaņas pastāv arī par to, vai uzraudzībai nepieciešama atsevišķa licencēšanas komiteja.
Kamēr strīds nav atrisināts, vona nepastāv digitālā formā ārpus banku sistēmas. Un tieši šī neesamība ir tirgus struktūras jautājums, nevis tehnisks sīkums.
Stabilās monētas kā arbitrāžas sliedes
Atvērtos tirgos stabilās monētas pilda konkrētu funkciju — tās ir sliedes, pa kurām kapitāls pārvietojas starp platformām minūšu, nevis dienu laikā. Tirgotājs, kas redz cenu atšķirību starp divām biržām, pārsūta USDT un starpība pazūd. Tieši tāpēc lielākajā daļā pasaules tirgu vietējie uzcenojumi nedzīvo ilgāk par dažām stundām.
Korejā šis mehānisms nedarbojas nevienā virzienā. Vietējās biržās tirdzniecība notiek vonu pāros, bet vona nav pārvēršama digitālā instrumentā, ar kuru varētu operēt ārpus valsts. Rezultātā vietējā likviditāte veido savu cenu neatkarīgi no pasaules vidējās. Uzcenojums nav kļūda vai pircēju pārmērība — tā ir cena tirgū, kuram trūkst tilta.
Šeit slēpjas arī paradokss, ko vērts pieminēt. Ja Koreja ieviestu vona stabilo monētu ar brīvu apriti ārpus valsts, tas būtu efektīvākais instruments starpības samazināšanai. Bet tieši tāpēc regulators pret to izturas piesardzīgi: brīvi cirkulējoša digitālā vona nozīmētu arī kapitāla kontroles vājināšanos.
Skats no Rīgas
Latvijas tirgotājam šī problemātika ir svešāda. Eiro ir globāla valūta, kapitāla kustība eirozonā nav ierobežota, un MiCA regulējums ir izveidojis vienotu ietvaru gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, gan elektroniskās naudas žetoniem — proti, eiro piesaistītajām stabilajām monētām. Latvijas Banka jau pirms regulējuma piemērošanas piedāvāja pirmslicencēšanas konsultācijas uzņēmumiem, kas gatavojās jaunajām prasībām.
Praktiskās sekas ir tiešas: latvietis, kas pērk bitkoinu, maksā pasaules cenu. Nekāda vietējā uzcenojuma nav un nevar būt, jo eiro likviditāte ir daļa no globālās. Korejas indekss Latvijas tirgotājam noder kā noskaņojuma mērītājs — tas rāda, cik spēcīgi Āzijas privātie ieguldītāji vēlas izkļūt no savas valūtas, un šis signāls parasti apsteidz Eiropas tirdzniecības apjomus par vairākām sesijām.
Prognoze
“Stabilās monētas jautājums Korejā ir cenu starpības jautājums, tikai neviens to tā nesauc,” saka Kaspars Ozoliņš, kapitāla tirgu analītiķis. “Ja likumdošanas otrais posms tiks pieņemts ar plašu emitentu loku, starpība sāks sarukt jau nākamajā gadā. Ja uzvarēs banku konsorciju modelis ar stingru sliekšņa prasību, tilta joprojām nebūs. Otrajā scenārijā, atgriežoties globālajam pieprasījumam, uzcenojums varētu pārbaudīt četru līdz astoņu procentu diapazonu — vēsturiski tas nav nekas ārkārtējs.”
Tuvākajos mēnešos izšķirošais notikums nenotiks biržā. Tas notiks starp diviem regulatoriem, kuri joprojām nespēj vienoties par to, kam pieder tiesības emitēt digitālu vonu.
