Pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas līdz ar pirmo rīta gaismu pulcējas studentu korporāciju dalībnieku simti, lai koptu jau vēsturisku tradīciju.
“Šī tradīcija man nozīmē Latvijas neatkarību, Latvijas brīvību. Mēs godinām arī bijušos studentus, kas cīnījās Latvijas Studentu rotā par neatkarību, kas izcīnīja šo brīvību, šo valsti. Šis ir ļoti nozīmīgs notikums mūsu korporācijai, jo, ja nebūtu Latvijas neatkarības, mūsu korporācija arī nebūtu izveidojusies.
Daudzi mūsu dibinātāji bija bijušie Latvijas armijas virsnieki, Brīvības cīņu dalībnieki, kas arī dibināja mūsu korporāciju,” stāsta studentu korporācijas “Tervetia” dalībnieks Emīls Kivulāns.
Emīlam šis ir desmitais gājiens, savukārt Jēkabam – pirmais.
“Man liekas, ka tā ir lieliska tradīcija, kas mums ir šeit Latvijā. Un man ir liels gods šajā piedalīties,” pauž studentu korporācijas “Talavija” dalībnieks Jēkabs Brauers. Viņš arī atzīst, ka esot neliels, bet patīkams satraukums. “Ir prieks pieredzēt un būt kopā ar tik daudz cilvēkiem šajā gājienā.”
Līdz ar studentu gājienu cauri Rīgai galvaspilsētā sākas 18. novembra svinības. Tā maršruts vēsturiski palicis nemainīgs – no Latvijas Universitātes līdz Rīgas Brāļu kapiem.
Pirmais gājiens notika gadu 1919. gada 18. novembrī. Savukārt pēc neatkarības atjaunošanas tradīciju atsāka 1991. gadā.
Jautāts, kāpēc svarīgi šādas tradīcijas uzturēt, studentu korporācijas “Tervetia” dalībnieks Dāvids Druveskalns atbild, ka tradīcijas ir svarīga Latvijas daļa:
“Mēs pieminam visus, kuri cīnījās par mūsu neatkarību. Pieminam visu, kas noticis mūsu vēsturē līdz šim brīdim.”
Pēteris Jurjāns pirms 60 gadiem Čikāgā iestājās studentu korporācijā “Vendija”, arī viņa tēvs bija šīs korporācijas biedrs:
“Mēs baudām šos svētkus, kas tik daudzus gadus bija liegti. Jānovērtē, kas mums tagad ir. Ja vajag – cīnīsimies, lai tas arī mūsu bērniem, mazbērniem paliek. Un miers. Lai tas arī paliktu mūsu zemītē!”
Gājienā piedalās studentu korporācijas “Patria” dalībnieks Artūrs Beldavs: “Mēs nākam pieminēt visu to, kas ir upurēts, lai šī proklamēšanas diena, dzimšanas diena, varētu notikt.”
Tāpat pasākumā bija redzamas sieviešu studentu korporācijas pārstāves.
“Kādreiz tie lielākoties bija vīrieši, kas cīnījās. Arī šeit mēs esam sievietes un esam kopā. Un mēs kopā cīnāmies par Latviju un sargājam to,” saka studenšu korporācijas “Dzintra” dalībniece Līga Āboliņa.
1:45
Bet vēl pirms studentiem, iespējams paši pirmie, kuri šodien apsveica Latviju dzimšanas dienā, bija kungi smokingos un dāmas garās vakarkleitās. Vakar notika balle Latvijai Latviešu Biedrības namā, un tajā jau daudzus gadus ir tradīcija – pēc pusnakts doties pie Brīvības pieminekļa.
Latviešu Biedrības namā vakar tika dejota Kadriļa, Vīnes stilā. Vēlāk – arī citas dejas, tostarp valsis. Sanākuši gan dejotāji, kuri griež dejas profesionāli, gan tie, kuri savam priekam pa retai reizei.
“Šeit ir tā pievienotā vērtība, tā dziedāšana, iešana pie Brīvības pieminekļa, tiešām tāda patīkama sajūta,” saka Rīgas 3. ģimnāzijas pārstāvji Sanita un Nauris. “Tiešām jāiejūtas visā šajā atmosfērā, nevar tā ķēmoties. Ja sajauc, šķiet, ka visi pamanīs.”
Zālē notiek dejas, bet blakus tie, kuri balles kurpes nebija ievalkājuši, atpūtina kājas dziedot. Vēlāk gan, jau pēc pusnakts – visi dodas pie Brīvības pieminekļa. Tā ir tradīcija, balli Latvijai noslēgt esot vieniem no pirmajiem, kuri 18. novembrī, īsi pēc pusnakts, noliek ziedus pie Brīvības simbola.
Jautājot, kādas ir tās sajūtas, jaunieši, kuri turēja dziesmu vārdus saka īsi – mums bija tas gods apsveikt Latviju.
