Andra Kulberga otrās valdības ministri: arī seši bezpartejiskie un tikai viena sieviete

Šī ir Kulberga otrā valdība, un 51 deputāta koalīciju parlamentā veido “Apvienotais saraksts” (41) un Nacionālā apvienība (10). Tā uzskatāma par ļoti trauslu koalīciju, kas prasa no deputātiem stingru disciplīnu, jo lēmumu pieņemšanu var ietekmēt jebkura prombūtne – komandējums, slimības lapa. Taču par Kulberga valdību nobalsoja arī septiņi Aināra Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas deputāti. “Apvienotā saraksta” līderi iepriekš pauduši, ka opozīcijas frakcijām plāno uzticēt arī Saeimas komisiju vadību. 

Bez pieredzes valdībā – kas viņi ir? 

Kam jau ir pieredze valdībā?

Bez pieredzes un bezpartejiskie ministri

Astoņiem no kopumā 14 Ministru kabineta locekļiem (13 ministri un premjers) nav pieredzes izpildvarā, turklāt četri no viņiem ir bezpartejiski. 

Arhīva foto. Pievienots 14.11.2024. Aivars Ivbulis

Finanšu ministrs Kārlis Purgailis (bezpartejisks) līdz šim bija akciju sabiedrības “Citadele banka” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs un bankas “Citadele” galvenais ekonomists. Papildus tam pildīja arī “Citadeles grupas” uzņēmumu “CBL Life” un “CBL Atklātais pensiju fonds” padomes priekšsēdētāja pienākumus. “Citadeles grupai” Purgailis pievienojās 2015. gadā. 

Tāpat viņš bija Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos,  Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Purgailis ieguvis maģistra un bakalaura grādus vadību zinībās Latvijas Universitātē, papildu izglītību – vienā no prestižākajām biznesa augstskolām INSEAD. Darbu finanšu nozarē sāka 2000. gadā, viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze finanšu nozarē, ieņemot ar resursu pārvaldību un finanšu tirgiem saistītus vadošus amatus vairākās Latvijas komercbankās un finanšu iestādēs. 

Valdības veidošanas laikā, runājot par vēlmi ieņemt finanšu ministra amatu, Purgailis atzina, ka tā būtu liela izšķiršanās par radikālu karjeras maiņu. Viņš ar Kulbergu mācījies vienā skolā – Kulbergs bijis klasi augstāk.

Foto: LETA, Paula Čurkste

Ārlietu ministrs Ģirts Jaunzems (bezpartejisks) kopš 2025. gada augusta pildīja Latvijas vēstnieka Uzbekistānā pienākumus. Ārlietu dienestā viņš strādā kopš 1999. gada, sākot karjeru Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļā. Bijis Administratīvi tiesisko jautājumu nodaļas padomnieks, Iekšējā drošības departamenta direktora vietnieks, kā arī Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors, vēlāk – Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktors. 

Pārstāvējis Latvijas intereses vēstniecībā Krievijā, strādājot ar konsulārajiem jautājumiem un vēlāk pildot arī padomnieka ekonomiskajos jautājumos pienākumus. Bijis Latvijas vēstniecības Itālijā un Latvijas vēstniecības Grieķijā vadītāja vietnieks. Tiesību zinātnes maģistra grādu ieguvis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Jaunzems savulaik mācījies vienā klasē ar Andri Kulbergu un “Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši” Saeimas deputātu Artūru Klēbahu.

Foto: Saeima, Ieva Ābele-Ozoliņa

Satiksmes ministrs Krišs Lipšāns (bezpartejisks) līdz šim bija Kulberga padomnieks juridiskajos jautājumos, bija atbildīgs par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” jautājumiem. Biznesa augstskolā “Turība” ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Politikā ienāca ar ātri vien izjukušo partiju “KPV LV”. Būdams Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, kad ministriju vadīja Ramona Petraviča (šobrīd “Latvija pirmajā vietā”), bija partijas kandidāts tiesībsarga amatam 2021. gadā.

Lipšāns līdz šim bija Auto asociācijas valdē (asociāciju ilgus gadus vadīja Kulbergs). Iepriekš bijis arī Kulberga kā Saeimas deputāta palīgs, konsultējis Kulberga vadīto “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisiju 14. Saeimas laikā. Bijis Nacionālā psihiskās veselības centra Stratēģiskās pārvaldības departamenta direktors un Brāļu kapu komitejas valdē.

Kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās ar 12. numuru “Apvienotā saraksta” Zemgales sarakstā, bet parlamentā neiekļuva. Viņš nav nevienas AS veidojošās partijas biedrs.

Foto: LETA, Kaspars Krafts

Ekonomikas ministrs Edgars Štelmahers (“Apvienotais saraksts”) līdz šim vadīja apakšveļas uzņēmumu “New Rosme”, pirms tam bijis arī citu lielu uzņēmumu vadītājs, piemēram, “Lauma”, “Cēsu alus”, “Rīgas piensaimnieks”.

Rīgas Tehniskajā koledžā ieguvis metālapstrādes tehnologa arodu, bet 2003. gadā biznesa augstskolā “Turība” – bakalaura grādu biznesa administrācijā un vadībā.

Politikā iesaistījās 2008. gadā ar partiju “Sabiedrība citai politikai” (2008–2011), kas vēlāk, apvienojoties vairākām partijām, izveidoja “Vienotību”. 

Iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā uz laiku bija pašvaldības deputāts, kandidēja no Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Bijis arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks. Joprojām ir Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidents.

No “Apvienotā saraksta” neveiksmīgi kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta un 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās, bet 15. Saeimas vēlēšanās kandidēja AS Rīgas sarakstā ar 10. numuru un viņu ievēlēja. Ir AS veidojošās Latvijas Reģionu apvienības biedrs.

Arhīva foto. Pievienots 31.01.2024. Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija

Izglītības un zinātnes ministrs Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”) lielajā politikā ienāca līdz ar 14. Saeimu, ievēlēts arī 15. Saeimā. Pirms tam darbojies pašvaldību politikā – bijis gan Vecumnieku novada domes deputāts (ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības), gan Ikšķiles novada domē (ievēlēts no Latvijas Zemnieku savienības), kur bija arī vicemērs. Savukārt 2021. gadā kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības saraksta uz vietu Ogres novada domē, bet neveiksmīgi. Ir AS veidojošās Latvijas Reģionu apvienības biedrs.

Pirms politiskās karjeras bija cieši saistīts ar izglītības jomu. Bijis Ikšķiles vidusskolas, Valles vidusskolas un Ādažu vidusskolas direktors. 

Pats izglītojies Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas koledžā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2005. gadā ieguvis kordiriģenta kvalifikāciju. Dziedājis dažādos koros, tos diriģējis. Vēlāk studēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Ieguvis arī jurista palīga kvalifikāciju Latvijas Biznesa koledžā. Batņam ir maģistra grāds skolvadībā.

Foto: LETA, Kaspars Krafts Jaunievēlētās 15. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde

Zemkopības ministrs Edgars Putra (“Apvienotais saraksts”) tika ievēlēts 15. Saeimā un kopš Andra Kulberga pirmās valdības apstiprināšanas bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Agrāk bijis Latvijas Zemnieku savienības biedrs, pēc tam un pašlaik – Liepājas partijas biedrs. Bijis 14. Saeimas deputāts, bet agrāk no Zaļo un Zemnieku savienības bijis ievēlēts arī 12. Saeimā. 2021. gadā tika ievēlēts par Dienvidkurzemes novada domes deputātu, bet senāk bijis Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Bijis kredītprojektu vadītājs “Latvijas Hipotēku un zemes bankā”, kā arī projektu vadītājs investīciju piesaistes uzņēmumā. 

Darbojas lauksaimniecībā, ir zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors. Agrāk bijis lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis. 

Liepājas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvis bakalaura grādu uzņēmuma un iestādes vadītāja specialitātē. 

Foto: LETA, Edijs Pālens

Tieslietu ministrs Viesturs Vitovskis (“Apvienotais saraksts”) pirms ievēlēšanas 15. Saeimā strādāja Tieslietu ministrijā par parlamentāro sekretāru, kad Kulberga pirmās valdības laikā ministra amatā bija Edvards Smiltēns (AS). Ir AS veidojošās Latvijas Reģionu apvienības biedrs.

Vitovskis iepriekš bija zvērināta advokāta palīgs, jurists uzņēmumā “Baltijas izaugsmes grupa” un “SEB bankā”, kur bijis arī klientu darījumu vadītāja asistents un kredītu atgūšanas darījumu vadītājs. Vēlāk strādājis Reģionālajā investīciju bankā, uzņēmumā “TGS Baltic”.

Šā gada vasarā Saeimā Tieslietu ministrijas vārdā uzstājies saistībā ar likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, lai uzlabotu tiesnešu palīgu institūtu. Viņš aizstāvēja priekšlikumus pārskatīt ilgstoši neaizpildītās tiesnešu amata vietas un šādi novirzīt papildu līdzekļus tiesu juristu atalgojumam.

Vitovskis Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē.

Arhīva foto. Pievienots 19.06.2024. LETA, Lita Millere Normunds Staņēvičs

Veselības ministrs Normunds Staņēvičs (bezpartejisks) līdz šim bija starptautiskas alkoholisko dzērienu ražošanas, pildīšanas, mārketinga un izplatīšanas grupas “Amber Beverage Group” izpilddirektors. Uzņēmumu grupas un Latvijas alkohola rūpniecības simbols – “Amber Latvijas balzams” – pašlaik valstij nodokļos ir parādā vairāk nekā 28 miljonus eiro, nesen vēstīja Latvijas Radio.

Pirms tam bijis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētājs. 

Bijis uzņēmumu grupas “Food Union” vadītājs Eiropā, agrāk ieņēmis vadošus amatus uzņēmumā “Rīgas piena kombināts”, mediju koncernā “Diena”, “Ventspils nafta”, “Latvijas kuģniecība”  un “Deloitte Latvia”. 

Staņēvičs ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā Starptautiskajā universitātē “Konkordija” Tallinā, kur studēja arī Kulbergs, un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. 

Ar pieredzi izpildvarā 

Pieciem ministriem un arī pašam premjeram ir pieredze izpildvarā.

Foto: LETA, Paula Čurkste

Premjers Andris Kulbergs (bezpartejisks, ievēlēts no “Apvienotā saraksta”) vada valdību kopš 2026. gada 28. maija. Viņam uzticēja valdības veidošanu arī pēc šoruden notikušajām 15. Saeimas vēlēšanām, jo viņa vadībā “Apvienotais saraksts” ieguva vēsturiski lielāko atbalstu – 41 mandātu parlamentā. Kulbergs politikā ienāca līdz ar 14. Saeimas vēlēšanām, nebūdams nevienas partijas biedrs. Vada uzņēmēja Ulda Pīlēna izveidoto biedrību “Latvijas restarts”. Ap 15. Saeimas vēlēšanu laiku ievēlēts “Apvienotā saraksta” valdē, bet nav nevienas no apvienību veidojošās partijas biedriem.

Pirms politiskās karjeras – uzņēmējs un auto nozares eksperts. Savā otrajā valdībā solījis būtiskas pārmaiņas un nepopulārus lēmumus, lai uzlabotu valsts ekonomisko un finanšu situāciju.

Foto: LETA, Kaspars Krafts

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) ir šajā amatā kopš Kulberga pirmās valdības apstiprināšanas, kurā viņu šim amatam virzīja “Jaunā Vienotība”, kas jaunajā valdībā nav pārstāvēta. Pirms tam bija Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā. Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) dienēja kopš 1996. gada, ieņemot vairākus augstus amatus. Kļūstot par ministru, atvaļinājās no dienesta, kur bija sasniedzis pulkveža pakāpi. Pēc politiskās karjeras beigām viņš var atgriezties bruņotajos spēkos. 

Melnis nav nevienas partijas biedrs, bet 15. Saeimas vēlēšanās bija “Jaunās Vienotības” reklāmas plakātos, pats Saeimas vēlēšanās gan nekandidēja. 

Foto: LETA, Paula Čurkste

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) ir šajā amatā kopš Kulberga pirmās valdības izveides. Līdz tam bija plaša pieredze parlamentā, kurā pirmo reizi tika ievēlēts 22 gadu vecumā 2010. gadā. Politikā iesaistījās agri, 2005. gadā iestājoties organizācijā “Visu Latvijai”, kas vēlāk pārtapa par partiju un apvienojās ar “tēvzemiešiem”, lai izveidotu Nacionālo apvienību. Dombrava šobrīd ir NA priekšsēdētājas vietnieks. 

Dombrava savā politiķa karjerā regulāri ir asi kritizējis imigrāciju no trešās pasaules valstīm. Tāpat Dombrava bijis ass izteikumos par Krievijas ietekmi Latvijā, un 2018. gadā savas politiskās darbības dēļ viņš iekļauts Krievijas “melnajā sarakstā”. Iekšlietu darbinieku arodbiedrība gan pārmetusi Dombravam nepietiekamu interešu aizstāvēšanu. Viņa palikšana amatā bija svarīga NA, veidojot Kulberga otro valdību. 

Foto: Evija Trifanova / LETA

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šajā amatā bija arī Kulberga pirmajā valdībā, kā arī iepriekš Krišjāņa Kariņa abās valdībās (2019–2023). Savas darbības laikā plašu kritiku izpelnījās saistībā ar viņa balsojumu pret visu ģimeņu aizsardzību. Kariņa otrajai valdībai krītot, Nacionālā apvienība nolēma palikt opozīcijā un Puntulis atgriezās Saeimā. Vairs nebūdams arī par mediju politiku atbildīgā ministra krēslā, Puntulis kritizēja Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) galvenā redaktora izvēli, šajā amatā apstiprinot Anitu Braunu. 

Pirms darba parlamentā Puntulis strādāja par Rīgas domes deputātu (2013–2019), tostarp vadīja arī NA frakciju. Puntulis plaši zināms kā mūziķis – dziedātāja gaitas sāka duetā ar Olgu Rajecku kolhoza “Lāčplēsis” ansamblī, vēlāk dziedāja karavīru ansamblī “Zvaigznīte”, rokgrupā “Pērkons”, kā arī kļuva par operdziedātāju. 

Foto: LETA, Edijs Pālens

Labklājības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Kulberga pirmajā valdībā bija izglītības ministre. Pirms tam bijusi arī ekonomikas ministre Kariņa otrajā valdībā, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. 

Politikā ienāca 2000. gadā, iestājoties partijā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (pēctece – NA). Bija Talsu novada domes deputāte divus sasaukumus, tostarp Talsu vicemēre (2017–2018). Tikusi ievēlēta 13. un 14. Saeimā. 2024. gada nogalē Indriksone no ilggadējā Nacionālās apvienības vadītāja Raivja Dzintara pārņēma partijas vadības grožus. 15. Saeimas vēlēšanās Indriksone bija Nacionālās apvienības premjera amata kandidāte.

Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”) ieņēma šo amatu arī Kulberga pirmajā valdībā. Pirms tam – iepriekšējo divu Saeimas sasaukumu deputāts. Bijis arī parlamentārais sekretārs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Satiksmes ministrijā, “Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs. Agrāk kritizēja pēdējo novadu reformu, uzskatot, ka tā ir tikai robežu pārzīmēšana. 

Tavars vada “Apvienotajā sarakstā” ietilpstošo Latvijas Zaļo partiju (LZP) kopš 2011. gada. Savulaik vadīja arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kurā LZP bija līdz brīdim, kad pirms 14. Saeimas vēlēšanām apvienība sašķēlās un LZP kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, Liepājas partiju un uzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību nodibināja “Apvienoto sarakstu”. Šobrīd ir “Apvienotā saraksta” līdzpriekšsēdētājs.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau dažas dienas pēc 15. Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka uzticēs arī jauno Ministru kabinetu veidot līdzšinējam premjeram Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41. Oficiālu nomināciju Kulbergs saņēma 4. novembrī, dienu pēc 15. Saeimas sanākšanas. 

Lai gan pirms un arī neilgi pēc vēlēšanām “Apvienotā saraksta” līderi kā potenciālos partnerus sauca iepriekšējās valdības veidojošos politiskos spēkus (Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”), pēc vairākām sarunu kārtām Kulbergs neatklāja, kuras partijas veidos valdību, joprojām pieļaujot arī mazākuma valdību. 

13. novembrī “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis paziņoja, ka valdības izveide ir tuvu finišam un “Apvienotais saraksts” ar Nacionālo apvienību vēl jāvienojas par atsevišķiem jautājumiem. Par to, ka jauno valdību veidos AS un Nacionālā apvienība, Kulbergs paziņoja svētdien, 15. novembrī.

15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7). 

Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nav pārstāvēta Saeimā.

Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.