Noteikumi paredz, ka apsaimniekotājam uz iedzīvotāju sūdzībām jāreaģē divu dienu laikā.
Daudzdzīvokļu namā situācija – dzīvoklī ir 15–17 grādu temperatūra, karstais ūdens ir vien 37–43 grādus vēss, un tikai vēlā vakarā ūdens kļūstot karstāks. Iedzīvotāja vairākkārt vērsusies pie sava apsaimniekotāja, bet saņēmusi vienu un to pašu atbildi, ka māju vajagot siltināt un tas esot normāli, ka 5. stāvā vienmēr ir vēsāks. Taču par apkuri un karsto ūdeni jāmaksā piestādītā summa, kaut arī pakalpojums netiek saņemts pilnā mērā. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija norāda – situācija nav normāla.
“Nav normāla situācija, ka divos naktī [dzīvoklī] ir silts ūdens,” atzina Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ervīns Straupe. “Apsaimniekotājam ir jākonstatē problēma un jāstāsta, kādi ir risinājumi, nevis aizbildināties, ka nav siltināti bēniņi, guļvadi vai vēl kas. Jābūt priekšlikumam, ko darīt, cik tas maksā, un jālemj.”
Uz līdzīgām sūdzībām iepriekš Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka normatīvie akti neregulē minimālo un maksimālo temperatūru, kāda nodrošināma dzīvojamā mājā apkures sezonā.
Temperatūras režīmu dzīvojamā mājā nosaka pārvaldnieks (atbilstoši pilnvarojumam) vai dzīvokļu īpašnieku kopība.
Apsaimniekotājam katru gadu ir jāveic mājas vizuālā apsekošana un, ja nepieciešams, arī avārijas remontdarbi, ko var izdarīt bez kopīpašnieku lēmuma, informējot iedzīvotājus. Jo likums nosaka gan minimālo karstā ūdens temperatūru, gan to, cik siltām ir jābūt telpām.
“Runājot par siltumu, viens no risinājumiem ir likt bēniņos balansierus, kas izlīdzina temperatūru, lai augšējiem stāviem nav jāver vaļā logi un apakšējie nesalst,” ieteica Straupe. “Protams, iespējams domāt par radiatoru nomaiņu, tiesa gan – ar projektu, bet individuālu nomaiņu, kad projektētājs izvērtēs nepieciešamo jaudu, lai tie nebūtu par lielu vai par mazu.”
“Kas attiecas uz ūdeni – ja apsaimniekotājs ir konstatējis, ka caurules ir “aizaugušas”, ir jārosina dzīvojamās mājas kopīpašnieku sapulce un viņiem būtu jālemj par ūdensvadu nomaiņu,” skaidroja Straupe.
Tātad – nav pieļaujama ne 15–17 grādu temperatūra dzīvoklī, ne karstais ūdens, kas ir tikai 37–43 grādus silts, bet par nepienācīgu pakalpojumu saņemšanu var vērsties tiesā, pieprasot zaudējumu piedziņu un maksas pārrēķinu.
“Protams, iedzīvotājam kā īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā par to, ka tiek ierobežotas īpašuma tiesības un pasliktinās īpašuma stāvoklis, jo pie zemas temperatūras agrāk vai vēlāk veidosies mitrums, pelējums un tā tālāk. Tā ir tiesvedība,” atzina Straupe.
Pirmais solis ir vērsties pie apsaimniekotāja un, iespējams, jāveic avārijas darbi. Ja to neklasificē kā avāriju, tad apsaimniekotājam ir jālūdz organizēt mājas sapulci un pieņemt kopīpašnieku lēmumu par veicamajiem darbiem. Ja mājas kopība ilgstoši nelemj par darbu uzsākšanu, tad diemžēl ir jāvēršas tiesā par to, ka kopīpašnieku lēmums netiek pieņemts un konkrētā dzīvokļa īpašniekam pasliktinās dzīves kvalitāte.
