Lī Alens vada Apvienoto Baltijas un Amerikas Nacionālo komiteju. Tā ir organizācija, kas jau 65 gadus iestājas par Baltijas interesēm Vašingtonā un tieši strādā arī ar Kongresu. Gadu gaitā panākts, ka ASV Kongresā ir izveidojusies noturīga Baltijas atbalsta grupa, kuras skaitliskais sastāvs ir audzis.
Baltijas atbalsta grupā Pārstāvju palātā ir 143 biedri (no 435 kongresmeņiem), savukārt Senātā Baltijas brīvības grupai pievienojušies 40 no 100 senatoriem.
Paredzams, ka pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām Kongresa sastāvs mainīsies, un šīs pārmaiņas skars arī Baltijas atbalsta grupu.
“Mūsu aprēķini liecina, ka Pārstāvju palātas Baltijas grupā zaudēsim 23 biedrus – vai nu tādēļ, ka deputāti pensionēsies vai netiks ievēlēti, bet Senātā varētu zaudēt deviņus biedrus. Tātad kopumā Baltijas atbalsta grupa varētu zaudēt 32 cilvēkus,” stāsta Lī Alens.
“Baltijas atbalsta grupa patlaban ir viena no lielākajām reģionālajām atbalsta grupām ASV Kongresā, un, protams, mūsu uzdevums tagad ir strādāt, lai šīs vietas atkal aizpildītos.”
Starp zināmākajiem vārdiem, kuri līdz šim aktīvi iestājušies par Baltiju un paši ir vairākkārt bijuši arī Baltijas valstīs, ir lietuviešu izcelsmes senators, demokrāts Diks Durbins, kurš 81 gada vecumā nolēmis doties pensijā, un republikāņu kongresmenis Dons Beikons, kurš vairs nekandidē uz vietu Kongresā, bet publiski izteicies, ka labprāt apsvērtu iespēju kandidēt uz ASV prezidenta amatu.
Foto: EPA, TOMS KALNIŅŠ ASV kongresmenis Dons Beikons vizītes laikā Latvijā, 2024. gadā
“Ja raugāmies uz visu ASV valsts pārvaldi, tieši Kongresā ir lielākais atbalsts Baltijai. Piemēram, Pentagonā to redzam mazāk. Un tagad mūsu lielākais izaicinājums būs, nevis kā audzēt kopējo atbalstītāju skaitu, bet kā atrast jaunus tikpat spēcīgus cilvēkus Baltijas grupā kā Durbins un Beikons, kuriem bija svarīgas tieši transatlantiskās attiecības un kuri tiešām tam veltīja savu enerģiju,” secina Alens.
Viens no svarīgākajiem praktiskajiem Kongresa atbalstiem Baltijai līdz šim bijusi 2020. gadā izveidotā Baltijas drošības iniciatīva, kas ir ASV budžetā paredzēta nauda Baltijas aizsardzībai.
To ir svarīgi noturēt, uzskata ilggadējais Baltijas interešu aizstāvis Vašingtonā Karls Altaus.
“Pēdējos gados galvenais jautājums vienmēr ir bijis drošība, un Batijas drošības iniciatīva ir pamatinstruments, kas palīdz ASV sadarboties ar Baltiju un attīstīt militārās spējas, kādu Latvijai vai nu trūkst, vai ir jāattīsta. Krievijas karš Ukrainā ir parādījis, kādas ir vajadzības, un primāri tā ir gaisa aizsardzība.”
Arī tagad ASV budžetā finansējums Baltijas aizsardzībai ir iedalīts, un Kongress vēl nesen īpašā vēstulē ir mudinājis Pentagonu nekavēties ar naudas piešķiršanu praktiskajām vajadzībām.
Pēc vēlēšanām Kongresā neizbēgami nonāks politiķi, kam Baltijas vēsture būs atkal jāskaidro no jauna, saka interešu aizstāvji, taču tam neatslābstoši būs jāvelta enerģija, lai īpaši šajos laikos iesāktais atbalsts turpinātos.
