Tiešraidi no Rīgas Rātsnama vada Amerikā strādājošais īru žurnālists Kolms Flinns, kurš pats ir Pasaules talkas kustības aktīvists. Pirmā Pasaules talka notika 2018. gadā, iedvesmojoties tieši no Igaunijas un Latvijas piemēra, kas lielās talkas bija uzsākušas jau desmit gadus iepriekš. Tagad Pasaules talka notiek jau 200 valstīs, un šodien tiešraidē no Rīgas ar daļu no tām bija saslēgšanās, tāpat kā tika pārraidīti ieraksti un sarunas ar ekspertiem par dažādiem vides jautājumiem.
Tas, ka Rīga tika izvēlēta par pasaules tiešraides centru, ir apliecinājums tam, ka pasaule mūs pamana un ciena kā valsti, kas rūpējas par dabu un sakoptu vidi.
Par šo novērtējumu gandarījums kustības galvenajai organizatorei Vitai Jaunzemei:
“Mūsu talka ir par to, kā mēs sevi iekšienē sakopjam, uzturam, paradumus mainām, cik ļoti mēs mīlam savu zemi, bet šis starptautiskais stāsts ir vairāk par to, kā mēs izrādāmies, kā mēs lepojamies, kā mēs paceļam Latvijas tēla latiņu tieši šajā zaļuma izpratnē. Un man liekas, tas ir ļoti labs stāsts, kā Latvija tiks pozicionēta šajā kopienā, kur ir ap 200 valstu. Tas ir visu mūsu cilvēku nopelns”.
Foto: Baiba Kušķe/Latvijas RadioFoto: Baiba Kušķe/Latvijas RadioFoto: Baiba Kušķe/Latvijas RadioFoto: Baiba Kušķe/Latvijas RadioFoto: Baiba Kušķe/Latvijas RadioFoto: Baiba Kušķe/Latvijas Radio
Cieši saistītas ar Pasaules talkas ideju bija Rātslaukumā notiekošās aktivitātes dažādu organizāciju teltīs, piemēram, Dabas aizsardzības pārvalde iepazīstināja ar invazīvajām sugām un cilvēku ietekmes sekām dabā. Kā norādīja pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Agnese Balandiņa – šis globālais pasākums vērš uzmanību uz tēmām, kas visā pasaulē ir vienlīdz svarīgas un aktuālas:
“Tas ļoti labi palīdz izcelt saulītē domu, ka apzināti vai neapzināti, bet tieši cilvēka darbības dēļ dabai šobrīd vajag palīdzēt. Jo normālos apstākļos daba ar sevi tiek galā pati.
Bet cilvēka darbība ir izraisījusi to, ka mums tagad vajag vērst par labu sekas, ko mēs esam darījuši. Invazīvās sugas ir piemērs. Invazīvo sugu izplatība ir kļuvusi par problēmu tieši tāpēc, ka cilvēki šobrīd, izmantojot visas tehnoloģijas, pārvietojas visā pasaulē tādā veidā un starp tādiem reģioniem, kur daba to nekad mūžā nebija ieplānojusi. Un līdz ar to mums līdzi nāk “legālie vai nelegālie migranti”, kas šeit ienāk”.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošajā darbnīcā varēja uzzināt par to, kā elektroniku, pārtiku, tekstilu un iepakojumu patērēt gudrāk, izmantot ilgāk un radīt mazāk atkritumu, stāstīja RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta pārstāves Dace Paule un Ingūna Brēmane:
“Pats galvenais ir paradumu maiņa, kas ir pats grūtākais. Šajā teltī mēs tad rosinām, kā paradumus mainīt, kā izvēlēties preces bez lieka iepakojuma, kā dot tekstilam otru dzīvi, kā plānot savus pirkumus, piemēram, pārtiku, lai nebūtu tik daudz jāmet ārā. Kā samazināt savu patēriņu, kas ir visa pamatā. Un galu galā tās ir ne tikai rūpes par vidi, klimatu, tās ir arī rūpes par savu maciņu”.
Pasaules talka aizsākās pirms astoņiem gadiem, bet pirms diviem gadiem ANO Pasaules talku iekļāva arī savā starptautisko dienu kalendārā.
