Pat, ja nešķiroto atkritumu daļu no pašreizējiem 30% izdosies samazināt uz 10%, tik un tā būs jāmeklē jauns risinājums šo atkritumu apsaimniekošanai. Tas saistīts ar to, ka poligonā brīvo vietu turpinām piepildīt ar atkritumiem, un, kad tā būs aizņemta, Getliņos gružus vairs nevarēs apglabāt, sacīja “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
Skaidrojot iemeslus, kāpēc poligona atkritumu kalnu pēc vairākiem gadiem vairs nevarēs papildināt, Šmite norādīja uz gāzu savākšanas iekārtām, kas ir iestrādātas tajā un kam ir noteikta maksimālā slodze. Atkritumu kalnu “Getliņos” gan varētu pārsijāt, taču tas nozīmētu daļu atkritumu pārvietošanu, un poligonā nav vietas tam.
To, ka sašķirot visus atkritumus neizdosies, atzina arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece tautsaimniecības jautājumos Andra Feldmane. Līdz ar to risinājums varētu būt reģenerācija jeb sadzīves atkritumu dedzināšana vai biogāzes rūpnīca, taču tas prasīs gan attiecīgu atkritumu apjomu, gan šķirošanas kvalitāti.
Tiesa, “Zero Waste Latvija” pārstāve Maija Krastiņa norādīja, ka atkritumu dedzināšana nav maģiskais risinājums, jo procesā rodas pelni, kurus vēlāk jānoglabā, kā arī vides piesārņojums.
Viņa piebilda, ka citādāka situācija ir cementa ražošanas rūpnīcai Brocēnos, kur arī dedzina atkritumus, bet ar citu tehnoloģiju, neradot pelnus. Pašlaik gan tur dedzinot importētus atkritumus, tomēr, kā zināja teikt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība), to plānots mainīt. Tikmēr “Getliņu” pārstāve norādīja, ka poligonā noglabājamo atkritumu sastāvs nav tāds, kas ļautu dedzināt Brocēnos.
Vēl cita iespēja atkritumu apsaimniekošanai – lielākas daļas šķirošana. “Zero Waste Latvija” pārstāves vērtējumā to var panākt, uzlabojot iespējas, piemēram, mēbeļu nodošanai. Viņa atzina, ka nešķiroto atkritumu mazināšanai ir limits – aptuveni līdz 7% no kopējā apjoma.
