Saskaņā ar apsūdzību abi apsūdzētie pēc prasības apmierināšanas civillietā vienojušies ar zvērinātu notāru sagatavot ar atpakaļejošu datumu datētu laulāto mantas sadales līgumu.
Pirmās instances tiesa apsūdzētos attaisnoja, bet Rīgas apgabaltiesa viņus atzina par vainīgiem un katram piemēroja 22 200 eiro naudas sodu.
Senāts secināja, ka apgabaltiesa nav pietiekami izvērtējusi, kam strīdīgais īpašums juridiski piederēja pirms apstrīdētā līguma noslēgšanas. Augstākā tiesa norādīja, ka manta, ko laulības laikā viens no laulātajiem ieguvis bez atlīdzības, pēc likuma ir viņa atsevišķā manta. To nemaina ne otra laulātā ieguldījumi īpašumā, ne īpašuma norādīšana amatpersonas deklarācijās. Tāpat Senāts atzina, ka atsevišķi bija jāvērtē vēlāk iegādātā zemesgabala statuss, ko apgabaltiesa nebija izdarījusi. Tas savukārt varēja ietekmēt arī secinājumus par kreditoram iespējami nodarīto kaitējumu.
Vienlaikus Senāts uzsvēra, ka dokumenta viltojumam juridiska nozīme var būt ne tikai tad, ja ar to mēģina iegūt jaunas tiesības. Tiesai atkārtoti būs jāvērtē arī tas, vai strīdīgais līgums, kas tika izmantots ierakstu veikšanai publiskajos reģistros, nav palīdzējis nostiprināt noteiktas tiesības vai izvairīties no pienākumiem.
KONTEKSTS:
Pirmās instances tiesa bijušo Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru un viņa sievu Ievu Bondari krimināllietā par iespējamu dokumentu viltošanu attaisnoja. Pēc tam apgabaltiesa abus atzina par vainīgiem.
Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva un nu jau mūžībā aizgājusī zvērinātā notāre Līga Eglīte mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu likvidējamās “Latvijas Krājbankas” ar likumu aizsargātajām interesēm.
Krimināllieta saistīta ar lietu par Bondara līgumu ar sievu, kas garantēja ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu viņa savulaik vadītajai “Latvijas Krājbankai”.
Pašlaik jau ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no “Latvijas Krājbankas” bijušās valdes, tai skaitā arī Bondara, kurš gan to uzskata par politisku vēršanos pret viņu.
“Latvijas Krājbankā” 2011. gada nogalē tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pret notāri Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, daļā kriminālprocess pret viņu izbeigts.
Bondars iepriekš paudis nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis.
