Pagājušajā nedēļā Latvijā un daudzviet pasaulē kiberdrošības risku dēļ slēdza ļoti daudz valsts, pašvaldību un privātā sektora vietnes. Mājaslapu uzturētājiem tās steidzami nācās atjaunināt.
Neviena tīmekļa vietne nav uzlauzta
No vairāk nekā 360 sabiedrībai svarīgām tīmekļa vietnēm, kuru darbība pagājušajā nedēļā tika pārtraukta, vēl nav pieejamas ap piecām, piemēram, “rindapiearsta.lv”, kurā var uzzināt ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk.
Nestrādā arī Latvijas Radio un “Rīgas siltuma” vietne. Siltumenerģijas piegādātājs gan norāda, ka pakalpojumu sniegšanu tas neietekmē. Iedzīvotāji visu vajadzīgo var uzzināt “Rīgas siltums” sociālajos medijos, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru vai rakstot uz e-pasta adresi.
Uzņēmuma pārstāvis Ivo Valdovskis sacīja: “Nedomāju, ka tas primāri ir finanšu jautājums. Vairāk jautājums par versijas saderību, tehniskajiem jautājumiem, ko nepieciešams izdarīt, lai varētu droši atjaunot mājaslapas darbību. Mēs ļoti ceram, ka [atjaunosim] šīs nedēļas laikā.”
Liela daļa mājaslapu joprojām nav pieejamas no ārvalstīm, bet esot ticams, ka no pirmdienas, 26. oktobra, tās pamazām varētu atjaunot. Tā lēš CERT.lv, kas novērojuši pat simtiem mēģinājumu uzlauzt Latvijas interneta vietnes. Neviens no tiem nav bijis sekmīgs – uzsvēra institūcijas vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Teivāns sacīja: “Aktivitāte ir pamanāma, bet tā nav ārkārtējos apjomos. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka šīs ievainojamības sekmīgai izmantošanai priekš uzbrucēja tomēr ir nepieciešamas diezgan specifiskas zināšanas gan par pašu procesu, kā izmantot ievainojamību, gan par mērķa sistēmu.”
“Ja mēs izvēlamies uzbrukt, piemēram, “Likumi.lv”, tad ir jāzina specifika par šo pašu sistēmu, kura tiek uzturēta “Likumi.lv”, lai to ievainojamību sekmīgi izmantotu. Tas arī faktiski šobrīd spēlē par labu infrastruktūru sargātājiem, ka tie uzbrucēji, kas tagad lielā apjomā ir redzami, tie, visticamāk, ir tādi oportūnistiski un mazāk profesionāļi,” skaidroja Teivāns.
Iestādes tikušas galā veiksmīgi
Teivāna ieskatā, valsts iestādes tikušas galā ļoti labi, tomēr tās vēl turpina atjaunot savas sistēmas. Risks bija liels – varēja zaudēt būtiskus datus.
Teivāns sacīja: “Es negribu teikt, ka visur risinājums ir nauda. Bez šaubām, ir situācijas, kur ir kaut kāds finanšu līdzekļu trūkums vai nespēja tos piesaistīt ir iemesls tam, ka kaut kas ir novecojis vai kādas citas problēmas ir ar sistēmām. Ļoti daudz var atrisināt, vienkārši atbilstoši plānojot darbu un rīkojoties. Ir atsevišķas sistēmas, kurās, protams, tagad ir izdarāms secinājums, ka nebija tās uzturētas tādā standartā, kā prasa mūsdienu kiberdrošības izaicinājumi.
Bet šis incidents… Patiesībā tas nav incidents, bet mūsu process, lai izvairītos no incidenta, paskubinājis ļoti daudzus, un tas ir labi.”
Sabiedrībai būtisko mājaslapu pārvaldniekam pašam ir jāplāno adekvāts finansējums informācijas tehnoloģijām un to drošībai. Tā uzsver Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.
Viņš sacīja: “Runājot par atsevišķiem speciāliem izdevumiem, noteikti neredzam, ka šī [iemesla] dēļ tas prasītos. Šobrīd uzturēšanas ietvaros vai pašu spēkiem ir jānodrošina versiju aktualizēšana, bet uz priekšu, protams, ir jāpievērš uzmanība tam, lai mājaslapu un jebkuru IT tehnoloģiju uzturēšanai tiktu novirzīts pietiekams resurss, lai tās varētu regulāri tikt atjaunotas un aktualizētas. Šobrīd tas ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš tas ir bijis. Nav tā, ka tikai pēc pieciem gadiem vēlamies kaut ko uzlabot, ar katru gadu ir jābūt vidēji 15-20 %, kas varētu būt tieši šai uzturēšanai, aktualizēšanai, atjaunošanai.”
Potenciāla ievainojamība programmatūras problēmu dēļ varētu būt ap 6000 mājaslapu. Tā iepriekš lēsa CERT.lv, tagad sakot, pēc palīdzības pie viņiem vērsušies arī desmitiem privātā sektora mājaslapu uzturētāju.
KONTEKSTS:
Datordrošības eksperti visā pasaulē 21. oktobrī steidzās “aizlāpīt” mākslīgā intelekta atklātos drošības caurumus daudzu mājaslapu programmatūrā, lai apsteigtu hakerus, kas šīs nepilnības varētu izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tādēļ uz laiku tika slēgta pieeja daudzām mājaslapām Eiropā, ASV, Austrālijā, Japānā un citviet pasaulē.
Kiberdrošības risku dēļ 21. oktobrī uz laiku bija apturēta arī vairāku Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu mājaslapu darbība, arī LSM.lv portāla darbība.
“Cert.lv” apstiprināja, ka līdz šim nav fiksēts neviens ar ievainojamību saistīts sekmīgs uzbrukums. Tomēr nav izslēgts, ka tādi vēl būs vietnēm, kas neieviesa vajadzīgos drošības risinājumus.
