Izmeklē Kalviņa rīcību
Pilsonības skandāls par Divjai un Kananam Višvanatiem piešķirto Latvijas pilsonību vēršas plašumā, patlaban dažādu apstākļu noskaidrošanā iesaistītas vairākas valsts institūcijas. Tikmēr zinātnieki norāda – notikušais būtiski degradē zinātnes vērtību sabiedrības acīs.
Skandāls ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai, pēc tam speciālā likuma atcelšana kaitē Latvijas Zinātņu akadēmijas reputācijai. Tā uzskata pašlaik
jau 75 akadēmijas locekļi, kas LZA prezidentam Ivaram Kalviņam pieprasījuši publiskot pilnu faktu un dokumentu pamatojumu,
kāpēc tika parakstītas Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas atbalsta un ieteikuma vēstules. Zinātne vai butaforija? To vērtēt aicina arī neatkarīgām tiesībaizsardzības iestādēm.
Saskata kaitējumu zinātnes nozares reputācijai
“Tas ir radījis ļoti būtisku kaitējumu Latvijas zinātnei kopumā no reputācijas viedokļa un tieši sasaistīt to ar pilsonības piešķiršanu, tas ir, es teiktu, vēl sliktāk, jo tas rada arī sliktu priekšstatu par Latvijas pilsonības vērtību,” komentēja Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš.
“Tas skandāls ir… Tā ir bēru diena zinātnei. Kāpēc laist cilvēku, kurš nestrādā zinātnē? Palaist viņu ar to, ka viņam ir speciāls devums Latvijai, tāpēc, ka tā ir augstas klases zinātne. Kāpēc to vajag? Tas vienkārši ir…
Acīmredzot tie, kas to darīja, viņi vienkārši domā, ka pārējie ir muļķi,”
vērtēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Kopš PSRS sabrukuma Zinātņu akadēmijas loma Latvijā ir mazinājusies, uzskata profesore Blumberga. Zinātnieki, kas aktīvi nodarbojas ar pētniecību, strādā universitātēs un zinātniskajos institūtos. Akadēmijai jāmainās, un pēc mēneša notiks pilnsapulce. Tajā runās arī par esošā prezidenta Ivara Kalviņa iespējamo atkāpšanos no amata. Pagājušajā nedēļā Kalviņa rīcību saistībā ar pilsonību Višvanatai LZA prezidijs atzina par atbilstošu Statūtiem un pilnvarām.
“Es teiktu, ka uzticība ir būtiski iedragāta. Un ļoti ceru, ka šī neatkarīgā analīze gan publikāciju, gan arī visu procesu un procedūru analīze sniegs objektīvu izvērtējumu, kuru tad arī vērtēs pilnsapulce,” sacīja LU rektors.
“Ko nozīmē pilnsapulce? Pilnsapulce – tie paši vēži, tikai būs citā kulītē? Vienkārši pilnsapulcē sanāks tie paši cilvēki. Un es pat varētu iedomāties, ka puse no viņiem negrib [mainīt vadību]. Ka Kalviņš tāds labs cilvēks,” asi piebilda Blumberga.
Ne visi Zinātņu akadēmijā ir mierā ar notikušo
75 LZA locekļi nav apmierināti ar notikušo. Valsts ieņēmumu dienests tagad pārbauda Kalviņa un Rivžas ieņēmumu deklarācijas. Arī ģenerālprokuratūra saņēmusi iesniegumu, pagājušajā nedēļā arī Valsts policija saņēmusi iesniegumu, bet iekšlietu ministrs ir vērsies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un Finanšu izlūkošanas dienestā.
Kalviņš norādījis, ka ieteikuma vēstuli gatavojis, balstoties uz Zinātņu akadēmijas sadarbības partnera SIA “LZA Ekonomikas institūts” sniegto informāciju par Višvanatas akadēmisko izglītību, zinātniskajām publikācijām, starptautisko pētniecisko sadarbību. Institūtu vada Ņina Linde, bijusī kādreizējās izglītības ministres Baibas Rivžas (Zaļo un Zemnieku savienība) padomniece. Rivža tagad ir LZA ģenerālsekretāre. Bet Linde iepriekš kandidējusi pašvaldību vēlēšanās no ZZS. Tās pārstāvis patlaban vada Saeimas Pilsonības komisiju, kas balsoja pret likuma par pilsonības piešķiršanu Višvanatai atcelšanu. Institūtā Ņina Linde nebija sastopama.
Institūta pārstāve: Viņas nav šobrīd.
Vita Anstrate: Vai būs šodien?
Institūta pārstāve: Es nevaru jums šobrīd pateikt. Viņa man neatbild uz īsziņām.
Vita Anstrate: Varbūt es varu viņai piezvanīt?
Institūta pārstāve: Es nedrīkstu dot viņas telefona numuru jums.
Pirmdien vakara pusē Latvijas Televīzija saņēma e-pastu no LZA Ekonomikas institūta. Ņina Linde šobrīd esot uz slimības lapas, taču labprāt atbildēšot uz jautājumiem, tiklīdz jutīsies labāk.
Ārpus Zinātņu akadēmijas pilnvarām
Zinātņu akadēmijai nebūtu jānodarbojas ar pilsonības piešķiršanu, tas ir ārpus tās pilnvarām, spriež LU rektors. Bet RTU profesore par notikušo teica:
“Tā ir
ļaunprātība pret zinātni Latvijā kopumā; lai tagad sabiedrībai iestāstītu, ka tas, ko mēs darām, ka tas ir vajadzīgs sabiedrībai, tas būs ļoti grūti.
Būs atkal jāmēģina nostāties uz kājām. Šinī gadījumā universitātes ir tās, kas nes zinātni un ceļ zinātni kalnā, un turpat blakus stāv kāds piedēklis un saka: “nē, nē, nē, mēs arī šeit esam. Jūs dalieties ar mums”,” pauda Blumberga.
Tāpēc neesot saprotams, kā institūcija, kuras nosaukums ir Latvijas Zinātņu akadēmija, varēja nepamanīt problēmas ar Indijas pilsones zinātnisko publikāciju autentiskumu, kā arī to, ka Divjas Kananas Višvanatas vārda nav Akadēmiskās informācijas centra reģistros, tātad viņas izglītības dokumentiem nav gatavotas izziņas, ka tie būtu Latvijā atzīti.
Tagad vērtēs to, vai ir notikusi apzināta ļaunprātība.
KONTEKSTS:
Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijā dzimušajai zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai, kura Latvijā, sadarbojoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, veicina mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā.
Vēlāk sociālajos medijos parādījās publikācijas, ka zinātnece, iespējams, sniegusi nepatiesu informāciju par sevi. Atbildīgajā komisijā saņemts iesniegums ar lūgumu šo lēmumu pārskatīt.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja vēl 14. Saeimu novērst jebkuras šaubas, kas saistītas ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Prezidents šo lēmumu vairs nevar atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, tomēr viņš aicināja Saeimu apsvērt, vai šāda veida likumi pieņemami steidzamības kārtā, ja vien tam nav neatliekama, pamatota iemesla.
Saeima 22. oktobrī steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar kuru tiek atcelta iepriekš piešķirtā Latvijas pilsonība Indijā dzimušajai zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai.
