Viņš skaidroja, ka CSDD uz dažādiem e-pastiem ir saņēmusi aptuveni 2500 pieprasījumu, uz kuriem CSDD individuāli ir atbildējusi, kā arī direkcija ir saņēmusi tikpat oficiālu iesniegumu ar elektronisku parakstu.
Pēc viņa teiktā, summas, kas tiek pieprasītas, visbiežāk ir ap 10 000 eiro.
Mālmeisters uzsvēra, ka kiberuzbrukuma izmeklēšana turpinās. Vienlaikus attiecībā uz kompensācijām, kas saistītas ar personas datu iegūšanu no CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, ar kuru tiktu konstatēta CSDD atbildība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu.
Atbilstoši regulai fiziskā persona var saņemt kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka CSDD nav izpildījusi normatīvos noteiktos pienākumus un šā pārkāpuma rezultātā personai ir nodarīts kaitējums.
Viņš uzsvēra, ka patlaban kompensāciju pieprasīšana ir pāragra un klientus informēs par turpmākajiem soļiem.
Vienlaikus CSDD turpina vērtēt papildu pasākumus, kurus iespējams īstenot, lai mazinātu iespējamo kaitējumu.
KONTEKSTS:
Augusta pirmajā pusē kiberuzbrukumā CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmai hakeriem izdevies nesankcionēti iegūt 1,2 miljonu cilvēku personas datus un apmēram 150 000 juridisko personu reģistrācijas numurus. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Kiberincidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” norādīja, ka uzbrukumam izmantota ievainojamība internetam pieejamā CSDD sistēmā. Turklāt nebija ievērotas vairākas obligātās kiberdrošības prasības. Ziņas par kiberincidentu saņemtas novēloti.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu, savukārt Valsts kancelejas Krīzes vadības centram sadarbībā ar “Cert.lv” uzdots izveidot CSDD kiberincidenta seku novēršanas darba grupu. CSDD amatpersonu atbildību par datu noplūdi pārbaudīs arī Ģenerālprokuratūra.
Incidenta dēļ atkāpusies visa CSDD vadība.
Izraudzīta CSDD pagaidu padome Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Ģirta Ozola vadībā, ievēlēta arī CSDD pagaidu valde, tādējādi nodrošinot uzņēmuma nepārtrauktu darbību un pārvaldību līdz pastāvīgas valdes ievēlēšanai. Par pagaidu valdes priekšsēdētāju ievēlēts Juris Teteris, bet par valdes locekli – Aivis Ozoliņš.
