Diagnosticējošais darbs iekļāva zināšanu pārbaudi, ķīmijā, fizikā, bioloģijā, kā arī pārbaudīja pētnieciskās prasmes. Skolēni dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā vidēji ieguvuši 44,8 %. Vidējais vērtējums dabaszinātnēs pērn
bijis pārliecinoši sliktākais starp lielajiem pārbaudes darbiem, kas bija jākārto pamatskolas beidzējiem.
Salīdzinoši: latviešu valodas centralizētajā eksāmenā 9. klašu beidzēju sniegums vidēji sasniedza 56,2 %, matemātikas eksāmenā – 54,8 %, bet angļu valodas monitoringa darbā – 70 %.
Dabaszinātņu diagnosticējošajā darbā zināšanu un izpratnes daļā vidējais rezultāts bija 56,8 %, savukārt prasmju daļā – 35,7 %. Vēl izteiktāka atšķirība redzama, vērtējot skolēnu sniegumu dažādās pratības dimensijās. Vislabākais rezultāts bija kategorijā “zina un lieto” (54,7 %), bet viszemākais – “analītiski spriež” (29,2 %).
Trīs dabaszinātņu jomās rezultāti bija samērā līdzīgi – bioloģijā skolēni vidēji ieguvuši 49,5 %, fizikā – 43,6 %, bet ķīmijā – 42,3 %.
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone intervijā Latvijas Radio sacīja: “Dabaszinātņu apguves viens no mērķiem ir, ka skolēnam ir ne tikai zināšanas, bet skolēns šīs zināšanas prot arī lietot dažādās situācijās. Un pārbaudes darbos šīs situācijas skolēnam tiek iedotas caur tekstu. Mēs faktiski atduramies pret to, ka tekstpratība ietekmē citu priekšmetu rezultātus.”
“Nonākam tādā situācijā – ko tad mēra pārbaudes darbs, ko mēra eksāmens, ko mēra PISA tests? Un kas notiek ikdienas praksē skolā, ar kāda veida uzdevumiem skolēni saskaras ikdienā? Problēma veidojas no tā, ka šeit visticamāk katrs aiziet citā virzienā. Lielais izaicinājums mums ir – kā izglītības sistēmā, kas ir politizēta un kurai nav pēctecības, mēs varētu dabūt visas šīs lietas vienā virzienā – ceļā uz mērķi,” pauda Namsone.
Dati par rezultātu atšķirībām starp vispārizglītojošajām skolām un valsts ģimnāzijām šobrīd nav pieejami, apgalvo VIAA.
“Būtībā, ieraugot šos rezultātus, tas būtu vairāk vai mazāk prognozējams, jo ņemsim vērā, ka šis ir diagnosticējošais darbs, kurā mēs ļaujam skolēniem parādīt savas labākās puses, ko viņi tajā brīdī var darīt.
Ņemsim vērā arī, ka darbs var notikt aprīlī, nevis mācību gada beigās. Tad arī jāņem vērā, ka ne visi skolēni piedalījās, jo tā bija brīvprātīga skolas izvēle,” stāstīja VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle.
Šī darba rakstīšanā piedalījās nepilni 15 000 devītklasnieku.
Teikas vidusskolas devītklasnieki to nokārtoja labāk, nekā vidēji Latvijā. Un tomēr skolā bija gaidījuši labākus diagnosticējošā darba rezultātus.
Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule: “Jā, pirmais mirklis ir tāda šoka terapija arī. Lai arī mums tie rezultāti ir augstāki nedaudz nekā valstī un arī pašvaldībā, esam pieraduši pie tādiem gana augstiem rezultātiem, kas ir 70 %. Un tad tas pirmais bija tāds, neredzot to salīdzinājumu ar pašvaldību un ar valsti, ka nav labi.”
10. klases skolniece Ella Zdanovska: “Mans vērtējums bija 60 %. – Tad jau virs vidējā. – Jā, bet es neuzskatu to kā ļoti labu rezultātu.”
10. klases skolēns Renārs Pauls: “Rezultāts bija ļoti slikts. Manā izpratnē bija 43 %, ja nemaldos, bet darbs bija ļoti, ļoti grūts, jo tev ir jāmācās 3 kontroldarbiem reizē, piemēram, latviešu valodas eksāmenam vai matemātikas eksāmenam ir tikai viens, bet trīs iespējas. Ļoti, ļoti liels apjoms, kuram mācīties.”
Neesot bijis saprotams, kādām tēmām gatavoties
Tieši plašais pārbaudījumā iekļautais mācību priekšmetu klāsts un zināšanu apjoms, kas jauniešiem jāzina diagnosticējošajā darbā, ir būtiskākais iebildums par pašu pārbaudījumu, par ko runā bioloģijas skolotāja Lauma Salmane. Viņa norādīja – arī mācību programmas ir plašas un vispārīgas. Tāpēc gan skolēnam, gan skolotājam bija grūti saprast, kam vairāk gatavoties.
“Viņi varbūt ir mācījušies, gatavojušies par kaut ko citu, un pēkšņi viņiem pajautā kaut kādu ļoti specifisku jautājumu sīku, smalku. Piemēram, bioloģijā bija par tievās zarnas uzbūvi,” stāstīja skolotāja.
Uz šo jautājumu no 90 bērniem pareizi atbildēja ne vairāk par 3. Skolotāja norādīja – ar bažām gaida eksāmenu, kas būs jākārto šogad. Viņa pārliecinājusies, ka no bērniem gaida, piemēram, precīzu terminu izmantošanu:
“Taču man liekas, ka vairāk dabaszinātnes pamatskolā ir jāmāca skolēniem tādā līmenī, lai viņi mīlētu šo priekšmetu, apgūtu un izprastu visus šos dabas procesus.”
Šogad 9. klasēs dabaszinātnēs būs centralizētais eksāmens
Šajā mācību gadā 9. klašu skolēni dabaszinātņu jomā jau kārtos centralizēto eksāmenu. Atšķirībā no monitoringa darbiem eksāmenā piedalās ārējie novērotāji, tādēļ eksāmena norisi un rezultātus var uzskatīt par objektīvākiem un skolas eksāmena rezultātu var izmantot kā atlases kritēriju, uzņemot skolēnus 10. klasē, skaidro VIAA.
Par centralizētā eksāmena nokārtošanu skolēnam izsniedz sertifikātu.
Vienlaikus dabaszinātņu eksāmenā pamatskolēniem šogad vēl nebūs jāsasniedz minimālais vērtējuma slieksnis, lai eksāmens skaitītos nokārtots, atšķirībā no matemātikas un latviešu valodas eksāmeniem.
Eksāmena saturs un struktūra būs līdzīga pērnā gada diagnosticējošajam darbam, līdz ar to arī pedagogi un skolas “pamazām iepazinušas” potenciālā valsts pārbaudes darba saturu, sola VIAA.
Eksāmenā paredzēts līdzīgās daļās iekļaut bioloģijas, fizikas un ķīmijas saturu – katram no šiem mācību priekšmetiem paredzēti aptuveni 35 % eksāmena. Pārbaudījuma saturs saistīts ar pamatizglītības standartā noteiktajām kopīgajām dabaszinātņu jomas prasmēm – dabas parādību skaidrošanu, pētniecību, datu analīzi, argumentēšanu un secinājumu izdarīšanu.
Detalizētas valsts pārbaudes darba programmas VIAA tīmekļvietnē plānots publicēt līdz 1. novembrim. Savukārt 22. septembrī paredzēts seminārs izglītības iestāžu vadītājiem par aktuālajiem jautājumiem valsts pārbaudes darbu norisē.
