Dzinējmedību sezona Konstantinovas medību kolektīvam iesākusies neierasti. Sestdien, 10. oktobrī, mastos pulcējās 21 mednieks un septiņi dzinēji. Mednieki jau pāris reizes bija izšāvuši, dzenot mastu, kad krūmos pamanīti robežpārkāpēji.
“Atskanēja vēl viens šāviens – aļņu teļu nomedījām. Tad dzinēji pa rāciju saka – kaut ko esot pamanījuši mežā. Viņi nesaprata, kas vispār notiek. Kāpēc visi bļauj un šāvieni gaisā? Viņi jau nāca no mežiņa paklausīgi, tādā rindiņā visi. Protams, visi trīcēja. Nezinu, no aukstuma vai no bailēm, jo tomēr mednieki visi ar ieročiem plecā,” pieredzē dalījās mednieku biedrības “MB Konstantinova” medību vadītājs Ivars Kekers.
Foto: Mednieku biedrības “MB Konstantinova” attēlsMednieku sastaptie migranti Krāslavas novadā
Mednieku biedrības vadītājs Ivars Kekers arī stāstīja, ka robežpārkāpēji nebijuši agresīvi noskaņoti.
Lai gan sazināties angļu valodā viņiem neizdevās, no viņu rīcības varēja noprast, ka cilvēki ir izslāpuši un izsalkuši.
Mednieki viņiem iedeva ēdienu un ūdeni.
Konstantinovas medību lauki atrodas aptuveni 25 kilometrus no Latvijas–Baltkrievijas robežas. Tik tālu robežpārkāpēji bija nokļuvuši, kad viņus pamanīja mednieki. Pēc aptuveni pusstundas notikuma vietā ieradās robežsargi.
“Varu viennozīmīgi pateikt, ka šī grupa ir tā, kuru mēs sākām meklēt 8. datumā [oktobrī]. Tas bija vēl no rīta puses, kad bija konstatētas robežas šķērsošanas pārkāpuma pazīmes. Tika iesaistīti divi kinologi, darbojās arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Valsts policija. Bija izmantoti arī droni, bet vienā no purva apvidiem tika nozaudētas pēdas un līdz ar ko arī meklēšanas pasākumi bija pārtraukti,” gadījumu komentēja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Pukinskis.
Pukinskis arī atzina, ka migranti labi apzinās, ka viņus meklē, tāpēc cenšas slēpties.
Izmanto arī guļammaisus, lai būtu grūtāk pamanāmi dronu kamerās. Savukārt pēdas kinologu suņiem vieglāk pazaudēt upju tuvumā un mitrās vietās.
Robežsardzē skaidroja, ka mainās robežpārkāpēju pārvietošanās – migranti kājām dodas arvien tālāk no robežas. Arī šajā gadījumā viņi bija nonākuši vietā, kur pārvadātājiem varētu būt vieglāk viņus uzņemt un aizvest tālāk.
Konstantinovas medību kolektīvam šis bija pirmais gadījums, kad medību laikā sastapti robežpārkāpēji. Mednieki cer, ka šāda situācija neatkārtosies.
KONTEKSTS:
Latvijā pāri Baltkrievijas robežai pastiprināti turpina nelegāli ieceļot imigranti. Līdzīga situācija ir Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Šī režīma laikā ir spēkā arī ievērojami bargāks Krimināllikumā paredzētais sods par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai un par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu. 2024. gadā no Baltkrievijas–Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki.
