ĪSUMĀ:
Alejas ielā 15 Grobiņā privātmāju rajona ielu krustcelēs, neraugoties uz likvidācijas brīdinājumu, pirmdienā vēl bija redzami kartonam, plastmasai un metālam domātie dzeltenie konteineri un blakus tiem zilas urnas stiklam. Turpat redzama brīdinājuma zīme ar novērošanas kameras bildi un uzrakstu, ka blakus konteineriem atkritumus likt nedrīkst. Lielas nekārtības nav, tomēr blakus konteineriem redzams vecs termoss un citi atkritumi, turklāt zaros, ābolos un gružu pilnos maisos slīkst pati brīdinājuma zīme.
Latvijas Radio atkritumu šķirošanas punktā satika kundzi, kura par šķirošanas vietas likvidāciju ir neziņā un pauž nožēlu, jo blakus dzīvo un regulāri nes šķirotos atkritumus.
Tikmēr pie kāda Grobiņas veikala uzrunāta jauna sieviete neslēpa, ka, dzīvodama daudzdzīvokļu mājā, atkritumus nemaz nešķiro, bet ik palaikam par to vismaz piedomājot.
Sieviete stāstīja, ka viņai neesot iespējas šķirot:
“Tur it kā ir tās gružkastes arī tā kā kartonam un stiklam, bet tur vienalga cilvēki met iekšā tāpatās visu, baigi neskatās cilvēki.
Ja citi tur met [visu], tad kāda man ir jēga tur mest savus [šķirotos] atkritumus? Mēdzam arī kaut ko sakurināt laukos. Tur, kur var ugunskuru uztaisīt – kartonu un tādas lietas.”
Cilvēku paviršā vai apzināti ļaunprātīgā pieeja atkritumu šķirošanai ir vienīgais iemesls, kāpēc Dienvidkurzemes novada dome nolēmusi šonedēļ likvidēt trīs publiski pieejamos šķiroto atkritumu punktus Kalēju, Sarmas un Alejas ielā.
Pašvaldības vides aizsardzības speciāliste Madara Kalniņa skaidroja:
“Jebkuram iedzīvotājam ir iespēja vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja un pieprasīt šos konteinerus.
Ne vairs likt šajās publiskajās vietās, kur viņi negodprātīgi šķiro šos atkritumus un izmet sadzīves atkritumus šķirotajos atkritumos. Pašvaldībai par šo ir lielas finansiālas grūtības. Apmēram gada laikā šajos trīs šķirošanas punktos pašvaldība uz iedzīvotāju rēķina ir samaksājusi vairāk nekā 1500 eiro soda naudās par nepareizu šķirošanu. Domāju, ka Sarmas ielā 4, kur arī bija šis šķirošanas punkts, tas ir visvairāk cietis, jo tur cilvēki diezgan godprātīgi ir šķirojuši.”
Pašvaldībai nepietiek resursu, lai pāršķirotu nepareizi saliktos atkritumus vai katru punktu aprīkotu ar videonovērošanas kamerām.
“Konstatēti gan būvgruži, gan bīstamie atkritumi, gan sadzīves atkritumi. Un tas ir, manuprāt, ļoti negodprātīgi, jo cilvēki zina, ka tajos konteineros tās lietas nedrīkst likt. Viņi zina to, ka tos vienalga izvedīs, jo par to maksā pašvaldība.
Bet varbūt vajag atgādināt viņiem to, ka tā pašvaldības nauda arī ir viņu nauda,” uzsvēra Kalniņa.
Tāpēc turpmāk tāds publiskais punkts Grobiņā būs tikai viens – Līvu ielā. Speciāliste Kalniņa atgādina, ka konteinerus atkritumu šķirošanai katrs var pieprasīt bez maksas, tādējādi samazinot sadzīves atkritumu apjomu, izvešanas biežumu un galu galā arī savus rēķinus.
Apzinīgo cilvēku skaits Dienvidkurzemē ir augošs, bet daudzdzīvokļu namos cilvēkiem arī pašiem esot vairāk jāapzinās kopīpašuma nozīmē un kaimiņu izglītošana. Domes pārstāve Kristīne Pastore teica, ka cilvēkus māca nepārtraukti.
“Mēs ļoti daudz ieguldām sabiedrības izglītošanā dažādās publikācijās, ik pa laikam atgādinot, kā ir pareizi šķirot, kas kur ir liekamas. To var lasīt gan pašvaldības drukātajā izdevumā, gan mājaslapā, arī “Facebook” kontā tas nemitīgi iet,” stāstīja Pastore.
Lielajā Dienvidkurzemes novadā ir divi atkritumu apsaimniekotāji, kas katrs, ja tā var teikt, apsaimnieko savu Liepājas šosejas pusi. Uzņēmums “Eco Baltia vide” strādā daļā Grobiņas un pārējā novada ziemeļu daļā. Liepājas filiāles vadītājs Ivo Skripko stāstīja, ka šķirotāju skaits ir augošs.
“Bet tāpat ir novērojams, ka ir vēl iedzīvotāji vai daudzdzīvokļu mājas, kur neiesaistās atkritumu šķirošanā.
Tas ir dažādu iemeslu dēļ. Mēdz būt, ka nav sakārtota infrastruktūra, lai to kvalitatīvi darītu, jo ir mājas, kas joprojām izmanto bijušos stāvvadus kā palīgtelpas, kurās turēt konteinerus. Tur vietas pietiek tikai vienam konteineram, sadzīves konteineram, līdz ar to nav iespējams šķirot. Un tad arī daļai ir nevēlēšanās to darīt, jo viņiem liekas, tad par to pārmaksās. Skaidrs, ja to izdara kvalitatīvi un pareizo materiālu ievieto pareizajā konteinerā, tad jau tur viss ir kārtībā,” stāstīja Skripko.
Savukārt dalītajos konteineros nepareizas lietas esot regulāri. Visjēdzīgāk cilvēki šķiro stiklu un bioloģisko materiālu, bet tur problēma ir tā, ka kompostējamo saliek plastmasas maisos, nevis bioloģisko noārdāmos, papīra vai vaļējā veidā. Savukārt naudas sodi sekojot tikai īpašas nekaunības gadījumos.
“Vieglajā iepakojumā nereti nonāk būvniecības atkritumi no maziem remontiem, vēl atkritumos kādreiz ir bīstamie, kādas ķīmijas. Riski lieli, var satraumēt darbiniekus, var kaut kas uzliesmot. Pārsvarā sodām par šādiem pārkāpumiem,” norādījs Skripko.
“Eco Baltia vide” Liepājas filiāles vadītājs apgalvo, ka cilvēki varētu arī piedomāt, vai it kā derīgais šķirojamais materiāls nav pārāk netīrs, bet par pakā gar malām palikušu kefīru vai vienu netīru ievārījuma burku gan pagaidām nesodot.
