14. Saeima strādās vēl tikai trīs nedēļas, taču šajā laikā var pagūt labot kārtības rulli, kas regulē Saeimas darbu. Frakcijas “Latvija pirmajā vietā” deputāte Linda Liepiņa gan norādīja, ka mainīt rulli, nosakot, kā jāstrādā nākamajai, 15., Saeimai nebūtu pareizi.
“Pieņemsim, premjeram ierobežot runas laiku Budžeta likuma skatīšanā. Vai tas nešķiet jums kā tāda neliela atriebība Kulberga kungam par kaut ko? Nu, mani tas absolūti neizbrīnītu. Kāda ir patiesie iemesli [šādiem labojumiem]?” sēdē teica Liepiņa.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins no “Jaunās Vienotības” atzina, ka priekšlikumu autors galvenokārt ir viņš pats, taču iekļāvis tajā idejas, kas jau iepriekš vairakkārt izskanējušas. Viņaprāt, iesākt kārtības ruļļa labošanu būtu palīdzība nākamajai Saeimai.
Latvijas Radio Judins sacīja: “Visi tie jautājumi jau iepriekš diskutēti, un tas nav no gaisa ņemts. Tas nav saistīts ar jauno Saeimas sastāvu, tas ir iepriekšējo garu diskusiju rezultāts.”
Tomēr deputāti neatbalstīja ne priekšlikumus par īsākiem debašu laikiem, ne rosinājumu Saeimas prezidijam ierobežot deputātu tiesības filmēt plenārsēžu zālē.
Toties atbalstu guva priekšlikums izslēgt no Saeimas kārtības ruļļa normas, kas ārpus Rīgas deklarētajiem deputātiem ļauj saņemt transporta un īres kompensācijas. Tā vietā no reģioniem ievēlētajiem deputātiem būtu tiesības saņemt lielāku atalgojumu, kas savukārt būtu jāietver Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas jau nosaka parlamentāriešiem papildu samaksu par dažādu pienākumu veikšanu.
Liene Gātere no “Progresīvajiem” atgādināja, ka viņas pārstāvētā partija vēlētos, lai transporta un īres izmaksas segtu pašas partijas no valsts piešķirtā finansējuma, taču, ja vairākums būs par piedāvāto risinājumu, varētu atbalstīt arī šo.
Cik liela piemaksa no reģioniem ievēlētajiem būtu, par to vēl jāspriež, visticamāk, būs nākamajā Saeimā.
“Man ir skaidrs: ja tagad mēs neizdarīsim to svarīgo soli saistībā ar kompensācijām, nepateiksim, ka vairs nebūs, nu tad nākamajā Saeimā būs tas pats,” norādīja Judins.
Deputāti konceptuāli vienojās kārtības rullī iekļaut pantus, ka Saeimas budžetā jāparedz finansējums platformai, kurā iedzīvotāji var atbalstīt likumdošanas iniciatīvas, kas iesniedzamas izskatīšanai Saeimā.
Priekšlikumā, ko sagatavojusi Valsts kanceleja, nav minēta platforma “Manabalss.lv”, bet noteikts, ka šo finansējumu kāda organizācija iegūtu atklātā konkursā.
Skaidrs gan, ka vislielākās iespējas uzvarēt šajā konkursā būtu “Manabalss.lv”. Tās vadītājs Imants Breidaks Latvijas Radio sacīja, ka vietnes uzturēšanai būtu vajadzīgi ap 370 tūkstošiem eiro gadā. Šogad nepieciešamo finansējumu piešķīrusi Kultūras ministrija. Nākamnedēļ par vietnes finansēšanu lems arī Saeimas mandātu un iesniegumu komisija, jo savākti vairāk nekā 10 000 balsu par iniciatīvu nodrošināt pastāvīgu finansējumu šai platformai.
“Lieliski, ka Saeima diskutē un apsver dažādus variantus un risinājumus. Mēs ar valsti jau septiņus gadus runājam par valsts finansējumu. Ir prieks redzēt virzību.
Vai šis vedīs līdz ātram rezultātam, kā deputāti pauda? Ļoti ceram, ka jā. Pašlaik tiek mētāta bumba: valdība lai dara, lai Saeima dara, taču tas, kas mums rūp, ir reāls rezultāts,” teica Breidaks.
Toties Saeimas darbu paātrināt varētu arī komisijā atbalstītais priekšlikums, ka gadījumā, ja uz kādu amatu ir tikai viens kandidāts, varētu balsot elektroniski. Ar vēlēšanu zīmēm šādos gadījumos arī turpmāk ievēlētu tikai Valsts prezidentu. Par iespējamām izmaiņām kārtības rullī komisija turpinās lemt trešdien.
KONTEKSTS:
Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro.
Saeimas deputātu kompensācijas vētīja arī KNAB, secinot, ka Saeimas deputātu izdevumu kompensāciju sistēmas regulējums rada riskus publisko līdzekļu nepamatotai saņemšanai un negodprātīgai izmantošanai.
Portālā “ManaBalss.lv” savākti vairāk nekā 15 000 parakstu par deputātu kompensāciju atcelšanu.
