Pierobežā vairākkārt ielidojušo dronu un izsludinātās gaisa trauksmes dēļ drošu patvērumu skolās un dārziņos bijuši spiesti meklēt gan audzēkņi, gan pedagogi. Tas, kas Rīgā ir mācības, Latgalē jau ir realitāte.
Mācībām sākoties, viena klase evakuējās uz gaiteni, cita meklēja drošu patvērumu zem galdiem pašu klasē.
Klasē, kurā logiem žalūzijas ir aizvērtas, norādījumus deva skolotāja Elza Baumane.
“Šobrīd jaunieši kārto, kā es saucu, fortus jeb aizsardzību, ja gadījumā būtu gaisa triecienviļņi. Jauniešiem izstāstīju, kā es šajā kabinetā redzu iekārtojumu, lai tas būtu drošs, lai viņi varētu patverties no potenciālajiem stikliem vai citām kaut kādām atlūzām, kas varētu lidot,” stāstīja pedagoģe.
Evakuācijas mācībās Rīgas skolā Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaEvakuācijas mācībās Rīgas skolā Foto: Aija Kinca / Latvijas TelevīzijaEvakuācijas mācībās Rīgas skolā Foto: Aija Kinca / Latvijas Televīzija
“Diezgan mierīgi, tāpēc ka tās ir mācības. Vienīgais mīnuss, ka tas mazliet izčakarē mācību procesu, bet, no otras puses, – man personīgi šī ir ļoti forša pieredze gan kā skolotājai, gan arī tas noteikti noder dzīvē, ja gaisa apdraudējums ir, piemēram, mājās. Tu jau zini, kā rīkoties. Skolā foršākais ir, ka tu vari palīdzēt reaģēt jauniešiem, jo tu zini, ko darīt,” mācību procesu vērtēja Baumane.
“Tā kā ir situācija, ka lido droni un pat tuvu Rīgai, ir svarīgi, ka mēs esam gatavi rīkoties, un šīs mācības ir ļoti svarīgas,” saka 12. klases skolnieks Alberts. “Ir ļoti interesanti.”
Gaitenī patvērumu raduši 12. klases skolēni.
“Noteikti varēja saprast kaut kādu rīcības plānu, kā jārīkojas. Es uzskatu, ka šis bija ļoti noderīgi saprast, kas būtu jādara, jo noteikti stresa situācijā tas būtu daudz grūtāk un izaicinošāk, jo, protams, neviens neatcerētos to rīcības plānu. Visiem sāktos panika, skrietu, kur varētu. Tā ka es uzskatu, ka šis bija ļoti noderīgi,” pauda viens no skolēniem Tomass.
“Jā, stundā runājām par paņēmieniem, kas to stresu var samazināt, – kaut ko parunāt ar citiem klasesbiedriem, kaut ko uzspēlēt, kas var palīdzēt tādās situācijās,” piebilda Nellija.
Arī 10. klases skolēns Reinis teica, ka viņu klasē viss notika veiksmīgi:
“Visiem bija pirmā pieredze, bija ļoti interesanti. Skolotāji mums skaidri pateica visus plāna punktus, un to arī mēs labi izpildījām. – Ja reāli būs gaisa trauksme, tad esat gatavi? – Es domāju – noteikti, jā. Tagad visu zinām, kā jādara. Esam gatavi.”
Mājasdarbs izpildīts, bet telpas nav piemērotas
Kopumā mācībās piedalījās ap 700 skolēnu un vēl līdz 50 pedagogu un citu darbinieku.
Mājasdarbs bija izpildīts – tā pēc praktiskajām mācībām teica 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts. Viņš atzina, ka tieši telpas ir lielākā problēma.
“Mēs esam tipveida skola ar 736 skolēniem. Vai šajā gaitenī varam satilpt visi? Droši vien, ka ne,” teica Zīverts.
“Protams, ja mēs paskatāmies uz situāciju un tiešām kaut kas notiktu, tad noteikti šī scenārija kaut kādas daļas līdz galam varbūt neatbilstu apstākļiem, ja tiešām būtu sprādziens ārā vai varbūt kāds drons trāpītu skolas ēkā, jo tad prasītos scenāriju maiņa. Tādā gadījumā
būtu jāpārceļas uz vēl drošākām telpām tuvāk zemei, pagrabstāvā, cokolstāvā.
Tādā gadījumā daudzas citas lietas tiktu izslēgtas un primāri tiktu domāts par drošību.
Šobrīd mēs domājam par to, lai mazinātu skolēnos trauksmi,
lai šīs mācības noritētu pēc iespējas mierīgāk,” pauda skolas direktors.
Šādas gaisa telpas apdraudējuma mācības notiek pirmo reizi, bet jau ir skaidrs, ka bez papildu patvertņu atjaunošanas drošībā nav ne skolas, ne bērnudārzi.
“Mums ir projekts ar 146 patvertnēm, notiek iepirkumu procedūra, lai var renovēt un pielāgot. Gaidīsim un cerēsim, ka nekas slikts nenotiks,” teica Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība).
Aptuveni 40 minūšu ilgās praktiskās mācības uzraudzīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes novērotāji un atzina, ka tieši šādas mācības palīdz mazināt bērnu uztraukumu, kad trauksme atskan pa īstam. Mācībām sekos analīze, lai noteiktu trūkumus. Secinājumi būs pēc mēneša, stāstīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andrejs Krauklis.
Krauklis: “Administrācija ir tiešām sagatavota. Galvenais, ka ir izveidoti informācijas kanāli. Viņi izsludina to nepieciešamo informāciju, savā starpā komunicē. Redzu, ka bērni ir disciplinēti un organizēti pārvietojas uz drošām telpām vai vietām.”
Latvijas Radio: “Kā reģionu skolās – arī ir gatavi vai mazāk?”
Krauklis: “Liepājā un Jēkabpilī pats nepiedalījos, bet, cik man ir zināms, skolas arī bija sagatavotas. Bērni arī uztvēra šo pasākumu nopietnību.”
Rīgas pašvaldība sola šādas praktiskās mācības visās skolās. Problēmas viņi atzīst, sakot, ka civilā aizsardzība līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā desmitiem gadu bija atstāta novārtā.
“Lai bērni un administrācija visus izstrādātos rīcības plānus pārbauda praksē, lai mazinātu arī stresu. Un saprastu [kā rīkoties]. Ja redzam kādus trūkumus, varam precizēt,” teica Krauklis.
