Grozījumus Saeima skatīja steidzamības kārtā, un tie stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Grozījumus sagatavoja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kurā norādīja, ka pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota lidaparāti, kas potenciāli var radīt risku energoapgādes infrastruktūras darbībai un pakalpojuma nepārtrauktībai.
Grozījumi izstrādāti, lai infrastruktūras bojājumus paaugstinātos riska apstākļos varētu novērst pēc iespējas ātrāk, vienlaikus gādājot par darbinieku drošību.
Līdzšinējais tiesiskais regulējums pietiekami skaidri nenoteica, kā organizējams energoapgādes uzņēmumu darbs gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā.
Šovasar saistībā ar situāciju Latvijas austrumu pierobežā iedzīvotāji vairākkārt saņēma šūnu apraides brīdinājumus. Šādos paaugstinātos riska apstākļos var rasties nepieciešamība novērst dažādus bojājumus un atjaunot energoapgādi ļoti īsā laikā, neatkarīgi no bojājumu cēloņa – vai tos izraisījis bezpilota lidaparāts vai, piemēram, ar apdraudējumu nesaistīta tehniska kļūme, vienlaikus gādājot par darbinieku drošību, pauda KEM.
Grozījumi Enerģētikas likumā attiecas uz sistēmas operatoriem (elektroenerģija, dabasgāze, siltumenerģija), siltumenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas lielāko ražotāju. Šiem energoapgādes uzņēmumiem būs jānosaka darbinieki, kuru pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgās sistēmas vai ražošanas objekta darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu.
Ja būs izsūtīts agrīnās brīdināšanas paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu, saņemta informācija par terorisma draudiem, noticis terorakts vai izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, uzņēmumiem būs jānodrošina šo darbinieku gatavība novērst bojājumus un atjaunot energoapgādes darbību. Darbiniekus, kuri pienākumus pildīs paaugstināta riska apstākļos, darba devējs nodrošinās ar konkrētajam darbam piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Šie grozījumi ļaus seku novēršanai nepieciešamos darbiniekus nodarbināt virsstundās, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku. Kopējais darba laiks, ieskaitot virsstundas, nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā.
Grozījumi paredz piemaksu par virsstundu un nakts darbu, kā arī pienākumu nodrošināt pienācīgu atpūtu un ievērot darba aizsardzības prasības. Darbs virsstundās attiecas šajā gadījumā uz visiem sistēmas operatoriem, lai novērstu dabas katastrofas radītu seku novēršanu, piemēram, kā tas bija pēc augusta vētras laikā, kur sistēmas operatoru darbs, lai novērstu vētras sekas, bija daudz intensīvāks, nekā to paredz Darba likums.
