ĪSUMĀ:
Kulbergs vēl nesāk sarunas par jaunās valdības veidošanu
“Četrdesmit viena balss Saeimā – tas ir kaut kas unikāls. Un, protams, ka visi ir gatavi runāt un konsultēties ar AS un ar Kulberga kungu par valdības veidošanu,” tā pēc tam, kad bija ticies ar visām 15. Saeimā ievēlētajām partijām, paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apstiprinādamas, ka Kulbergs var sākt veidot jauno valdību. Lai gan tradicionāli pēcvēlēšanu nedēļa šādā situāciju būtu pilna ar partiju divpusējām, trīspusējām vai vēl plašākām sapulcēm, vienīgais politiskais spēks, ar ko šonedēļ saistībā ar jaunās Saeimas darbu tikās Kulbergs, bija viņa paša jaunievēlētā AS frakcija.
“Telefons ir uzlikts uz galda, bet joprojām nezvana,” šādi citu partiju pārstāvji raksturoja gaidpilno atmosfēru. Skaidrības par nākotni nebija pat tradicionāli par AS tuvākajiem partneriem uzskatītajai Nacionālajai apvienībai (NA). Šo divu partiju kombinācijai Saeimā būtu, lai gan minimāls, tomēr vairākums – 51 balss.
“Nekādu domstarpību nav, un gaidām, kad sāksies sarunas. Un es nedomāju, ka tur nedēļa turp šurp kaut ko būtiski izšķirs,” optimistisks ir tagadējais NA Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns. “Kulbergs ir pateicis diezgan skaidri, ka viņš neredz sadarbību ar LPV. Līdz ar to es ticu Kulberga kungam un ticu, ka teiktais, ka NA ir tuvākais partneris, pēkšņi nav mainījies. Tā kā es neredzu pamatu tam, un tam, ka Šlesers atbalstīs budžetu, es īsti neticu, bet tas arī nav izšķiroši.”
LPV piedāvā atbalstu profesionāļu mazākumvaldībai
Mēs esam gatavi atbalstīt tieši AS izveidoto profesionāļu valdību, ja tāds būs Kulberga lēmums. (..) Visus cilvēkus, kurus viņš arī aicinās, mēs neeksaminēsim. Tā ir viņa izvēle.
Galvenais, lai nav tā, ka ir diletanti un, protams, lai viņam ir brīvas rokas, ja gadījumā kāds tur pēkšņi, es atvainojos, piedzeras vai nestrādā labi. Lai viņš var viņu nomainīt, mēs nobalsosim arī par jaunu ministru, mums nebūs iebildumu.”
Šlesers arī uzskata, ka Kulberga kritiskās piezīmes par LPV frakcijas sastāvu, piemēram, par Aleksandru Bartaševiču, esot atskaņas no priekšvēlēšanu retorikas, taču būtu jāņem vērā Latgales vēlētāju griba – kā zināms, šajā apgabalā uzvarēja LPV.
Neskaidrības par ministriem
Ne to, kādi ir ticamākie valdības veidošanas scenāriji, un pat ne to, kad varētu sākties tikšanās ar citām partijām, vēl ceturtdien nezināja arī AS tagadējais Saeimas frakcijas vadītājs Juris Viļums: “Aicinu būt pacietīgiem, varbūt gluži, kā saka, šodien vakarā vakariņās vai rīt no rīta brokastīs vēl negaidīt jaunās valdības aprises un visas atbildes. Notiek darbs. Es domāju, ka tiklīdz būs iespējams izstāstīt, izskaidrot, lai nebūtu pārpratumi arī nekādi, es domāju, ka arī mēs nāksim ar plašāku informāciju.”
AS nenoliedz, ka uz galda ir vairākas versijas par jaunās valdības formātu, taču vēl mazāk skaidrības ir par ministriem. Ir gan daži izņēmumi. Spekulācijas par to, ka uz ārlietu ministra amatu varētu pretendēt viens no AS līderiem Edvards Smiltēns, nomainīja versija par viņa atgriešanos Saeimas spīkera krēslā.
Savukārt par Jāņa Dombravas (NA) nākotni iekšlietu ministra amatā šaubas skan gan NA iekšienē, gan premjera Kulberga apvienībā. Viens no iemesliem – bažas, ka vairākas iekšlietu sistēmas vadošas amatpersonas varētu izmantot iespēju doties izdienas pensijā, ja Dombrava un viņa birojs paliek. Pats iekšlietu ministrs uz jautājumu par viņa izredzēm palikt amatā reaģēja kareivīgi, preses konferencē atcērtot: “Jums varētu atbildēt: jūs jau vēlētos!”
Partijas min iespējamos koalīcijas un opozīcijas scenārijus
Par mazākumvaldības modeli JV valdes priekšsēdētāja Evika Siliņa atzīst – tas neesot neticams, taču Kulbergam riskants: “Iepriekš arī Ainārs Šlesers ir teicis, ka viņš atbalstīs valdību, bet jautājums, kāda ir tā cena. Es domāju, ka tas ir jau tad esošā valdības vadītāja potenciāli tāds diezgan nopietnas izšķiršanās jautājums. Jo skaidrs – viens ir pateikt, ka mēs viņus atbalstīsim. Tas nozīmē, ka faktiski varbūt izveidosies tāda koalīcija, kas būs neformāla, bet de facto tā būs.”
Atšķirībā no “Vienotības”, kas pēdējos 18 gadus vienmēr ir bijusi valdošajā koalīcijā, opozīcijas pieredze ir “Progresīvajiem”. Frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs neslēpj, ka vismaz nākamās Saeimas sākuma posmā partijas ticamākais scenārijs ir palikšana ārpus varas. Taču kompānija opozīcijā varētu būt plaša, pieļauj Šuvajevs: “Es noteikti saredzu zināmu politisku loģiku AS pusē veidot mazākuma valdību un uzņemties šādā veidā pilnu atbildību.
Protams, man nav nekādu ilūziju par to, ka Ainārs Šlesers prasīs nozīmīgu politisku cenu par šāda veida atbalstu.
Aiz šīs retorikas par to, ka galvenais tagad ir sākt pieņemt lēmumus un Andrim Kulbergam ir fenomenāla uzvara, kas ir jārespektē, tāpat slēpjas zināmas politiskas un arī ekonomiskas intereses.”
Politiskajās aprindās spriež, ka šobrīd ir iespējams jebkurš variants, jo nav skaidrs, kurš būs galvenais lēmumu pieņēmējs AS iekšienē. Pārsvaru tur varot gūt arī viedoklis, ka atbildību par valdības darbiem un gaidāmajiem smagajiem lēmumiem vajadzētu dalīt ar kādu citu partiju.
Turklāt arī nākamnedēļ Kulbergs sarunas ar citām partijām nerīkos, informēja viņa birojā. Nedēļas otrajā pusē viņš dodas uz Eiropadomes sanāksmi Briselē, bet to, kāpēc tikšanās ar jaunievēlētās Saeimas politiķiem nenotiks arī līdz tam, premjera pārstāvji skaidroja tā: vēl esot sagatavošanās posms, lai šādas sarunas notiktu jēgpilni un efektīvi.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts”, iegūstot lielāko mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē – 41 deputāta vietu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.
Pašlaik kā varianti nākamajai valdībai izskanējuši gan divu, gan trīs partiju koalīcija. “Apvienotais saraksts” neapsver veidot koalīciju kopā ar partiju “Progresīvie” vai “Latvija pirmajā vietā”.
Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.
