Septembra beigās uz Igauniju dosies arī Eiropas Komisijas izmeklēšanas grupa. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka divi cilvēki, kas toreiz atbildēja par strīdīgajiem iepirkumiem, tagad vada daudzmiljonu lādiņu rūpnīcas projektu Latvijā.
ĪSUMĀ:
Kara pirmajos gados Ukrainai izmisīgi trūka artilērijas lādiņu. Igaunija uzņēmās palīdzēt tos sagādāt. Tam izmantoja Eiropas naudu, tostarp ienākumus, ko rada iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi. Taču Eiropas rūpnīcas nespēja saražot pietiekami daudz munīcijas. Tāpēc piegādātājus meklēja visur, kur vien varēja atrast.
“Tas bija traks laiks. Mūsu cilvēki brauca uz Keniju un Austrumāzijas valstīm, meklējot jebkuru vietu, jebkuru noliktavu, kur varētu nopirkt munīciju,” stāsta “Eesti Ekspress” pētnieciskais žurnālists Madis Hindre.
Viens no atrastajiem piegādātājiem bija nelielais Itālijas uzņēmums “Datasel”, kas pirms tam nodarbojās ar elektroniku un programmatūru. 2024. gada martā – ap to laiku, kad veidojās kontakti ar Igauniju, – kompāniju nopirka Indijas uzņēmums “Neco Defence Munitions”, arī bez pieredzes lielkalibra artilērijas lādiņu ražošanā. Vēlāk atklājās savdabīgas detaļas. Piemēram, “Datasel” piedāvājumā izmantoti no citām vietnēm ņemti lādiņu attēli, viens no tiem – pat no datorspēles vāka.
“Dažas Igaunijas amatpersonas aizlidoja uz Indiju, kur viņām parādīja kaut kādu munīcijas rūpnīcu. Taču kompānijai “Neco Defence Munitions” tādas rūpnīcas nebija un, cik saprotu, nav arī tagad. Man nav ne jausmas, uz kādu rūpnīcu viņus aizveda. Taču pēc vizītes viņi kolēģiem rakstīja, ka redzējuši ražotni ar konkrētu ražošanas jaudu,” stāsta Hindre.
Kompānijai “Datasel” igauņi avansā samaksāja gandrīz 60 miljonus eiro. Pērn, pārbaudot piegādāto munīciju un pārgriežot lādiņus, Igaunijas puse secināja – tajos esošā sprāgstviela ir nekvalitatīva un šādā stāvoklī Ukrainai tos nosūtīt nevar. Daļa lādiņu nebija nokomplektēti, citi – ar defektiem. Paši igauņi tos tagad sauc par pusfabrikātiem.
“Datasel” Igaunijas pārmetumus noraida. Uzņēmums uzsver, ka strīdi par piegādātās produkcijas kvalitāti un līgumu laušanu vēl nav izšķirti ne tiesā, ne arbitrāžā.
Problēmas bijušas arī ar citiem piegādātājiem. Kopumā lauzti septiņi līgumi, pieci nonākuši tiesā vai arbitrāžā. Produkcija tagad glabājas noliktavā kādā Eiropas valstī, par ko Igaunija ik mēnesi maksā ap 20 tūkstošiem eiro.
“Ražotāja piegādātā munīcija ir saņemta. Taču piegādātā produkcija nebija pietiekami kvalitatīva. Tagad mums ir parasts līgumstrīds, jo viena puse deva noteiktus solījumus, bet savas saistības neizpildīja. Mēs uzskatām, ka Igaunijas valstij ir labas izredzes uzvarēt šajā tiesvedībā,” septembra sākumā sacīja demisionējušais Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Igaunijas Reformu partija).
Igaunijas Ģenerālprokuratūra, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumu un medijos publiskoto informāciju, secinājusi, ka ir pamats sākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai saistībā ar darījumiem nav noticis noziedzīgs nodarījums. Tā kā iespējamie pārkāpumi saistīti ar Eiropas Savienības pārvaldītu līdzekļu izmantošanu, izmeklēšanu pārņems Eiropas Prokuratūra.
Pašreizējā Igaunijas Aizsardzības investīciju centra vadība atzīst – tā nav atradusi dokumentus par to, kā tika izvēlēts konkrētais piegādātājs un izvērtētas tā spējas.
Lēmumus tolaik faktiski pieņēma ļoti šaurs cilvēku loks. Sarunās piedalījās toreizējā centra vadītāja vietniece Katri Raudsepa, bet līgumus parakstīja viņa vai centra vadītājs. Tolaik centru vadīja Magnuss-Valdemārs Sārs.
“Jautājiet Sāram un Katri Raudsepai, kā viņi rīkojās. Es negribu melot, jo es nezinu,” Igaunijas parlamenta komisijā 7. septembrī sacīja pašreizējais Igaunijas Aizsardzības investīciju centra ģenerāldirektors Elmārs Vahers.
Sārs darbu Aizsardzības investīciju centrā beidza pērn jūlijā. Pēc viņa aiziešanas centru vēl vairākus mēnešus vadīja Raudsepa. Bet jau šā gada martā abi kļuva par “Wolfram Europa” vadītājiem. Šī uzņēmuma vārdā abi iesaistījās sarunās par vērienīgas sprāgstvielu un kaujas lādiņu ražotnes izveidi Latvijā.
Augusta beigās ieceri publiski prezentēja Jēkabpilī. Plāns ir iespaidīgs – līdz 200 miljoniem eiro investīciju, ap 200 darbavietu, bet ražošanu uzņēmums vēlas sākt jau nākamgad. Būvdarbi gan vēl nav sākti. Uzņēmums ticis līdz apbūves tiesībām uz “Latvijas Valsts mežu” zemes. Nākamais solis ir nacionālo interešu objekta statuss, kam pieteikumu plānots virzīt ap septembra beigām vai oktobra sākumu. Pēc tam vēl sekos projektēšana un saskaņojumi.
“Protams, būvniecība nav uzsākta. Šis ir ļoti optimistisks plāns no investora puses. Vai un kādā apmērā tas izdosies, ir atkarīgs gan no viņiem pašiem, gan arī no mūsu valsts institūciju un ministriju iesaistes,” uzsver Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars (Nacionālā apvienība).
Ražošanu plāno attīstīt pakāpeniski – sākumā no atvestām sastāvdaļām komplektēt un ar sprāgstvielu pildīt munīciju, bet vēlāk arī ražot sprāgstvielu uz vietas.
Ieguldīt 200 miljonus eiro sola vairāku gadu garumā. Ekonomikas ministrs saka – šobrīd pārliecība esot par pirmo posmu aptuveni 20 miljonu eiro apmērā. Pēc Igaunijas skandāla ministrija ar investoru situāciju pārrunājusi, taču savu attieksmi pret projektu nav mainījusi.
“Mēs zinām šo uzņēmēja galveno akcionāru. Viņš Latvijā nav pirmo reizi ieradies. Jau vairākus gadus ar viņu strādājam. Viņš jau ir realizējis virkni projektu, un mums nav šaubu par viņa reputāciju un kapitāla izcelsmi. Tas, kādus cilvēkus viņš izvēlas savas komandas vadībā, ir viņa jautājums. Es domāju, viņi arī izvērtēs to, vai cilvēki, kas ir vadītāji, ir pienācīgi pildījuši savus pienākumus,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Rūpnīcas projekta uzņēmuma lielākā īpašniece un Igaunijas komercreģistrā norādītā patiesā labuma guvēja ir igauniete Trīna Līmaska. Viņai pieder 64,44 % “Wolfram Europa”. Savukārt 24 % pieder Igaunijas uzņēmumu grupai “MM Grupp”, ar kuru Latvijā saistīti “LIDO”, “Apollo Kino”, “Apotheka”, TVNET un LETA. “MM Grupp” pieder arī 19,4 % “Frankenburg Technologies”, kas šovasar Rīgā atklāja pretgaisa aizsardzības raķešu ražotni.
Magnuss-Valdemārs Sārs, kurš atbildēja par strīdīgajiem iepirkumiem, bet tagad vada rūpnīcas projektu Latvijā, intervijā “de facto” uzsver – Igaunijas skandāls saistīts ar viņa iepriekšējo amatu, un Jēkabpils plānus tas, viņaprāt, neietekmēs.
“Noteikti bija lietas, ko varēja izdarīt labāk. Kopumā tas patiešām bija manā pārraudzībā, un es rīkojos pēc labākās pārliecības un tik rūpīgi, cik spēju.
Ministrija un pārējie iesaistītie tika informēti, un arī ministrs pieņēma lēmumus par šiem darījumiem. Taču mana galvenā doma ir tāda – manuprāt, tas nekādā veidā neietekmēs un nekavēs plānotā ražošanas kompleksa attīstību,” uzsver Sārs.
Latvijas amatpersonas uzsver – Jēkabpils lādiņu rūpnīcas projekts ir privāts komercprojekts. Aizsardzības ministrija devusi pozitīvu atzinumu, bet šajā projektā nav ne investors, ne garantēts pircējs.
“Šī informācija par to, kas notiek Igaunijā, parādījās tagad. Ja šis uzņēmums turpina strādāt un attīstīties, tas ir viens gadījums, kas viņiem ir noticis. Kas tālāk notiks, ko lems tiesa un ko lems viņu valdība, ko uzņēmums darīs – tas jāskatās. Tas būs jāņem vērā tad, kad šis uzņēmums piedāvās mums kaut kādu savu produkciju iegādei,” norāda aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Uzņēmums pretendē uz valsts atbalstu lielo investīciju programmā – kapitāla atlaidi līdz 4,9 miljoniem eiro. “Altum” projektu vēl vērtē, un lēmums par atbalsta piešķiršanu nav pieņemts. Ja atbalstu apstiprinās, uzņēmums to varēs saņemt tikai pēc noteikto nosacījumu izpildes – kad ražošana būs sākta un sasniegti noteiktie eksporta apjomi.
Kā noskaidroja “de facto”, Latvijas aizsardzības nozare nav slēgusi līgumus ar Igaunijas iepirkumu skandālā minētajiem uzņēmumiem “Datasel” un “Neco Defence Munitions”.
