To varēs darīt, ja attiecīgās zāles Latvijā nebūs pieejamas nepieciešamajā apjomā vai termiņā.
Saeimas preses dienestā informēja, ka iepriekš likums neparedzēja vispārēja tipa aptiekām un stacionāro ārstniecības iestāžu slēgta tipa aptiekām tiesības pašām iegādāties zāles citās ES vai EEZ valstīs. Slimnīcām zāles bija jāiegādājas no Latvijas zāļu lieltirgotavām.
Grozījumi dod iespēju nepieciešamības gadījumā ievest nereģistrētas zāles, saņemot attiecīgu atļauju, kā arī precizēt tiešo zāļu piegāžu regulējumu no citām ES valstīm.
Tāpat grozījumi stiprina sadarbību starp ārstniecības iestādēm un aptiekām situācijās, kad zāles nav pieejamas, un mazina administratīvos šķēršļus to piegādēm no citām ES valstīm.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt pacientiem savlaicīgu piekļuvi nepieciešamajām zālēm, īpaši situācijās, kad Latvijā rodas piegādes traucējumi vai zāļu deficīts. Tas stiprinās veselības aprūpes sistēmas noturību un palīdzēs nodrošināt ārstēšanas nepārtrauktību, norādījuši likumprojekta autori Veselības ministrijā.
Farmaceiti noteiktos gadījumos varēs izsniegt pacientam recepšu zāles bez receptes, lai novērstu veselības apdraudējumu un nodrošinātu ārstēšanas nepārtrauktību.
Saņemt recepšu zāles aptiekā, neapmeklējot ģimenes ārstu, varēs gadījumos, kad ir apdraudēta pacienta veselība, bet ārstniecības persona, kas varētu zāles izrakstīt, nav uzreiz pieejama, piemēram astmas lēkmes laikā.
Tāpat farmaceiti varēs izsniegt recepšu zāles, ja kādu brīdi nestrādā e-veselība, un pacientam tādēļ nav iespējams saņemt ārsta recepti.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga atzina, ka jau šobrīd farmaceiti atsevišķās situācijās izsniedz zāles pacientiem, ja nestrādā e-veselība. Viņa uzsvēra, ka izmaiņas likumā ļaus palīdzēt kritiskos brīžos.
Melberga sacīja: “[Grozījumi] Beidzot radīs tādu iespēju palīdzēt pacientiem likuma ietvarā situācijās, piemēram, kad viņiem ir vai nu beigušās zāles, vai viņam ir kāda akūta situācija.”
Konkrēti medikamenti, kurus farmaceiti varēs izsniegt bez receptes, vēl nav zināmi. Tos precizēs, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus. Melberga norāda, ka recepšu zāles nevarēs izsniegt maziem bērniem.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš norādīja, ka sabiedrība grozījumus tik drīz nevarēs izjust, jo vēl nepieciešamas izmaiņas arī citos Ministru kabineta noteikumos.
Iepriekš gan vairākas ārstu biedrības iebilda pret grozījumiem.
Pļaviņš pauda: “Tāpēc, ka, nu, līdz šim tomēr mēs uzskatījām, ka farmaceiti nav ārstniecības personas, kas ir atzīmēts arī Ārstniecības likumā, un mēs uzskatām arvien, ka tomēr receptes ārstēšana – tas paliek medicīnas profesionāļu rokās.”
Tomēr viņš atzina, ka farmaceiti ir daļa no veselības aprūpes komandas un cer, ka precīzāks atbildības sadalījums būs izstrādātajos noteikumos.
Ārsta viedoklis par gadījumiem, kad farmaceits varēs izsniegt zāles, gan nedaudz atšķiras no Melderes. Pļaviņš uzskata, ka īpašie gadījumi būtu katastrofas, avārijas un saziņas līdzekļu darbības pārrāvumi.
