Pērn pašvaldību vēlēšanās piedzīvotās ķibeles ar biļetenu skaitīšanu raisīja jautājumus, vai šogad vēlēšanas aizritēs gludi. Pirmkārt, Zviedris uzsvēra, ka jau laikus pieņemts lēmums balsis skaitīt manuāli, tātad ir lielāka skaidrība. Otrkārt, atvieglota negaidītu lēmumu pieņemšanas kārtība, ja tik un tā kaut kas noiet greizi. Treškārt, pašreiz visi sistēmas funkcionālie testi ir izturēti un jaunas izmaiņas ieviestas netiks.
Intervija ar Zviedri notika otrdien, 25. augustā.
Intervijas ceļvedis:
Vēlēšanu sistēma nekad nav gatava
Gundars Rēders: Šodien [intervijas dienā] ir 25. augusts. Līdz vēlēšanām 3. oktobrī ir 39 dienas. Šīs būs jūsu pirmās vēlēšanas kā CVK priekšsēdētājam. Kāds ir noskaņojums?
Māris Zviedris: Izaicinājumiem pilns, gaidpilns.
Ir sākušies praktiskie testi vai ģenerālmēģinājumi?
Praktiskie darbi.
Praktiskie darbi, nevis ģenerālmēģinājums?
Nē, nē, mēs to vairs nesaucam par ģenerālmēģinājumu. Iepriekšējā gada bēdīgā pieredze daudziem izsauc tādu zināmu alerģisku reakciju pret šo nosaukumu, jo tika prasīti kaut kādi testi un pēdējā brīdī, es teiktu, vēl nepaveiktie vai neizdarītie testi tika testēti uz iecirkņu darbinieku rēķina. Tāpēc mēs tos vairs nesaucam tā. Tas ir viens. Bet arī praktiski ir mainījusies pati struktūra un būtība. Mēs to neprasām kā obligātu, bet ļoti ieteicamu darbību, jo iecirkņiem pašiem ir jāiemēģina roka, un man jāsaka ļoti atzinīgas lietas. Šī ir otrā diena, mēs joprojām mēģinājumus, praktiskos darbus darīsim līdz pat šai svētdienai – vēl piecas dienas, bet jau pirmajās divās dienās ir pieteikusies un to izmēģinājusi ļoti liela daļa no pašvaldībām. Piemēram, viena trešā daļa no Rīgas jau ir pabeigusi, kas ir labs rādītājs. Katrā ziņā – labā ziņa ir tāda, ka līdz šim sistēmā funkcionālus traucējumus neviens nav atradis.
Ir tikai otrā diena.
Jā, protams, ir tikai otrā diena, bet vēl viena lieta ir tas, ka otrā diena mums bija kā kulminācijas diena tieši, lai mēs saliktu kopā to brīdi, kad visi slēdzas klāt elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram uz maksimumu, un mēs esam notestējuši, ka vienlaicīgi praktiski vairāk kā 2000 “ar kapeikām” pieslēgumu neizraisa nekādu sistēmisku kļūdu, erroru, kā tas ir bijis iepriekš.
Tā ir bijis iepriekš?
Jā.
Kurā brīdī jūs teiksiet – sistēma ir kārtībā?
Tas ir tāpat kā ar Rīgu, kas nekad nav gatava un vienmēr droši vien ir pilnveidojama. Tas tādam mazam humoram, bet mēs teiksim, ka sistēma ir gatava, un mēs – tas tiešām ir mēs, nevis es, brīdī, kad būs beigti pēdējie veiktspējas testi, un tas ir paredzēts jau nākamnedēļ.
Jūs – tas ir CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra?
Precīzi, jā. Mums ir vēlēšanu platformas projekta vadības grupa, kuras ietvaros arī šis lēmums tiek pieņemts, jo skaidrs, ka, lai pieņemtu šādu lēmumu, ir dažādas pārbaudes un dažādi auditi no dažādām iestādēm. Tas noteikti nevar būt vienas personas lēmums.
Vēlēšanām tuvojoties – nekādu sistēmas uzlabojumu
Es saprotu, ka viena atšķirība šajā reizē no iepriekšējās ir tā, ka, piemēram, no 30. jūnija ir tā saucamais code freeze režīms – nav neviena papildinājuma, nekas jauns netiek ieviests.
Pilnīgi precīzi. Tātad atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad līdz pēdējai dienai vēl tika prasīti un tika veikti uzlabojumi, kādēļ arī minēju šo testēšanu uz iecirkņu rēķina,
šajā gadījumā tika pieņemts skarbs un skaidrs lēmums, ka trīs mēnešus pirms vēlēšanām nekādi uzlabojumi vairs netiks veikti.
Teikšu godīgi – nebija viegli izturēt dažādus aicinājumus, ka, iespējams, tomēr vēl mazliet paīsināsim to termiņu un vēl, jo tās lietas, ko vajadzētu īstenot, jau ir vēl un vēl…
Kas to rosināja? Izstrādātāji?
Dažādi. Tajā skaitā bija arī no izstrādātāju puses. Tad, kad vēl nebija kapitālsabiedrības. Ja mēs runājam par esošajiem, par kapitālsabiedrībām – nē.
Arī tas, ka pēc 30. jūnija ir notikuši kiberuzbrukumi mūsu valstij – apjomīgākie, kādus, iespējams, pieredzējusi mūsu valsts, un arī šobrīd vētras liek pārdomāt režīmu, kādā jāstrādā, arī šie notikumi vēlēšanu platformas veidošanas procesu neietekmē un nekādā veidā jūs neredzat vajadzību neko mainīt vai papildināt?
Nē. Tas, protams, ir pievērsis uzmanību tam, ka tiešām drošības testiem un pārbaudēm ir jābūt atkārtotām un no dažādām pusēm. Šajā gadījumā es droši vien varu atbildēt un nomierināt, jo noteikti ir cilvēki, kas ir savilkuši kopā tādu lietu kā [kiberuzbrukums] Ceļu satiksmes drošības direkcija un “Tet”, un to, ka “Tet” ir viens no uzņēmumiem, kas pārbauda un auditē arī vēlēšanu sistēmas…
Tātad to kiberdrošību gan tur, gan šeit.
Jā, bet tas nav saistīts.
Tas ir viens – tas nav saistīts. To mēs esam secinājuši.
Pēc kā?
Ir dažādas detaļas, ko es nezinu, vai līdz galam drīkstu atklāt, bet mums ir stingra pārliecība, ka tās tiešām nav saistītas. Uzņēmums ir pietiekoši liels. Otra, kas ir pilnīgi noteikti sniedzama informācija, ir tāda, ka mēs šo pārbaudi neuzticam tikai vienam uzņēmumam.
Mēs šo pārbaudi uzticam pēc tam arī “Cert.lv”, kurš papildus veic pēc tam atkārtotu pārbaudi.
Tātad jums ir vairāki pārbaudītāji.
Jā.
Jums ir pieteicies vēl viens pārbaudītājs – Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) ārštata padomnieks kiberdrošības jautājumos Elviss Strazdiņš, ko daudzi pazīst kā tādu blēžu atmaskotāju. Bija tikšanās?
Jā, mums bija tikšanās pirmdien, un es teiktu – tas gan neattiecas uz vēlēšanu sistēmām, vairāk uz mājaslapu, un tas būs, protams, ja viņš pats to vēlēsies, bet mēs esam viņam devuši šādu iespēju. Ja viņš atradīs kaut kādu ievainojamību, mēs tikai priecāsimies, lai vēl pagūtu to, iespējams, novērst.
Sola ērtu balsošanas procesu
Tātad no 30. jūnija nekādi uzlabojumi netiek veikti, un jūs pats sakāt – ir daudzi nepiepildīti sapnīši, daudzas lietas, ko mēs gribētu, bet nav. Ar kādām nepilnībām tādā gadījumā ir jārēķinās cilvēkiem, kas darbosies vēlēšanās?
Lūk, te laikam ir jānošķir, lai cilvēki nepārprot. Tie, kas nāk vēlēt, vēlētāji, es domāju, viņi nejutīs šo nepiepildīto sapnīšu, kā saka, sekas, jo viņiem šogad būs tik ērti kā nekad – iespēja Saeimas vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī visas piecas dienas pirms tam iepriekš un arī vēlēšanu dienā no astoņiem līdz astoņiem. Pat tad, ja kāda no sistēmām nestrādās, viņi sekas īsti neizjutīs.
Kas attiecas uz vēlēšanu organizatoriem, uz iecirkņu darbiniekiem un pašvaldību komisiju darbiniekiem, jā, tur ir zināmas neērtības. Kā jūs pareizi teicāt, man patīk tās saukt par nepiepildītajiem sapnīšiem. To tiešām ir diezgan daudz, un tas saraksts ir diezgan garš. Bet mēs vismaz zinām, kas ir piepildīts, un galvenās lietas, funkcionāli nepieciešamās lietas, ko mēs redzam arī šajos praktiskajos darbos, – tās strādā. Tātad digitālie palīgrīki, kas ir elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs un vēlēšanu informācijas sistēma, kuras sastāvā ir balsu skaitīšanas protokols un vēlēšanu gaitas žurnāls, tie funkcionē, un pašlaik to funkcionālie testi ir izturēti – tajos problēmu nav. Pašlaik tiek veikti vēl pēdējie veiktspējas testi.
Es būšu provokatīvs. Gandrīz to pašu teica [bijušais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors] Jorens Liopa pirms pagājušajām vēlēšanām – notiek mēģinājumi, viss būs kārtībā, viss būs labi.
Lūk, šeit, manuprāt, ir tā atšķirība. Mēs esam jau laicīgi izstāstījuši un arī praktiski rādījuši… Pirms praktiskajiem darbiem bija teorija. Šī ir praktiskā darba nedēļa. Pirms praktiskās darba nedēļas mēs tikāmies klātienē ar visām pašvaldību komisijām, mums bija izbraukumi uz piecām dažādām vietām, kur tikās klātienē pašvaldību komisiju pārstāvji un atsevišķi iecirkņu komisiju pārstāvji, kur tā nebija tikai sausa prezentācija, bet pati sistēma klātienē tika uz lielā ekrāna [izskaidrota], lūdzu, re kur, kas ir kā jādara. Protams, ka tur bija dažādi jautājumi, bet man ir, es teiktu, liela pārliecība, ka mēs esam soli priekšā, lai neuzkāptu uz tā pērnā gada grābekļa.
Mācība no pašvaldību vēlēšanām – lēmumi jāpieņem laikus
Atgādināsim pērno gadu. Mūsu kolēģis Dāvids Freidenfelds vienā no [pašvaldību] vēlēšanu iecirkņiem ziņoja par to, ka nav iespējams lietot sistēmas, kas skenē balsis, ka tās būs jāskaita ar rokām. Jūs toreiz kritizējāt gan procesu pirms tam, gan komunikāciju. Ko jūs kā vadītājs šobrīd esat mainījis CVK?
Vairākas lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka, ja nu… Pirmkārt, sāksim ar to, ka mēs šogad neskenēsim balsis. Mēs tās skaitīsim ar rokām, un tas ir skaidri zināms jau labu laiku iepriekš. Tātad ir skaidrība. Tas ir pirmkārt. Otrām kārtām, pat tad, ja būtu vai ja būs jāpieņem līdzīgs lēmums, tad šāds lēmums ir jāpieņem jau pašvaldības vēlēšanu komisijā. Ja mēs, piemēram, runājam par krīzes un tamlīdzīgām komisijām. Nevis CVK.
Protams, CVK arī drīkst to izdarīt, bet, ja mēs runājam par pērno gadu, komunikācijas pārtraukumu dēļ gandrīz trīs stundas tika gaidīta lēmuma pieņemšana.
Tas ir nepieļaujami – ir nakts vidus, cilvēki ir noguruši un nezina, vai vispār tiks pieņemts lēmums.
Jūs solāt, ka šādu pārrāvumu nebūs?
Nē, maksimums ir pusstunda. Pusstundas laikā jābūt lēmumam.
Ideālā variantā, ja balsis skaita manuāli, un vēl tiks ievērots četru acu princips…
Obligāti.
Ja pazudīs elektrība – strādās kaut sveču gaismā
Kad vēlētāji, žurnālisti, partijas varēs sagaidīt pirmos reālos rezultātus? Kāds ir jūsu scenārijs?
Pirmām kārtām, provizoriskos.
Jā, provizoriskos.
Provizoriskos… Jautājums ir kāds – par partijām vai deputātu kandidātiem?
Nu, sāksim ar partijām.
Par partijām, droši vien, ja man būtu jāmin, tie varētu būt apmēram divi naktī.
Un kad saskaita plusus un svītrojumus?
Tas jau būs uz rīta pusi.
Labi, un tad tie nākamie jautājumi, kurus es noteikti gribētu jautāt, ir par scenārijiem B un visiem pārējiem. Pēc vētrām, ko redzējām, pēc situācijas, kad pazūd elektrība un pazūd mobilie sakari, tam jūs esat gatavi?
Es gribētu teikt, ka jā. Mēs katrā ziņā noteikti esam pārrunājuši šīs krīzes lietas un iespējamos scenārijus, ko darīt. Man šonedēļ tieši nez kāpēc no vairākām pusēm atnāk tieši tāds jautājums – vai vēlēšanas notiks, ja nebūs elektrība? Bet protams, ka notiks. Vēlēšanas notiks jebkurā gadījumā. Pat tad, ja elektrība nebūs.
Kā jūs skaitīsiet?
Kaut sveču gaismā.
Sveču gaismā? Nopietni?
Kaut vai.
Vai būs nodrošināti ģeneratori vēlēšanu iecirkņos?
Nē, pilnīgi noteikti nav iespējams nodrošināt ģeneratorus visos vēlēšanu iecirkņos.
Varbūt kādā atsevišķā pašvaldībā tāds būs. Mēs no savas puses, ja runājam par elektrības pārrāvumu, jo, protams, vētra ir vētra, un pārrāvums var turpināties vairākas dienas, un varbūt var likties nepienācīgi, bet no mūsu puses ir lādējošas datora poverbankas, kas ir…
Tās ir datoram. Dators un sveču gaisma – tas ir tāds jūsu komplekts krīzes situācijai?
Ne gluži, var iztikt arī bez datora.
Bet vai jūs prasāt pašvaldībām, lai jums palīdz nodrošināt pēc iespējas katru iecirkni ar ģeneratoru?
Nē, mēs neprasām katrai pašvaldībai nodrošināt katru iecirkni ar ģeneratoru. Mums ir 933 iecirkņi. Tas pašlaik nav iebudžetēts, es domāju, nevienā pašvaldībā.
Vai ar jūsu budžetu ir pietiekami, lai reaģētu uz visām jaunajām prasībām – arī drošības prasībām? Vai jūs šobrīd vērsīsities pie valdības, prasot papildus finansējumu kādu funkciju veikšanai?
Es negribētu teikt, ka pie valdības. Ir dažas lietas, ko esam tieši krīzes situācijas dēļ pārvērtējuši, un ar lielu varbūtību mēs vērsīsimies pie Finanšu ministrijas, lai pārliktu budžeta kodus, bet mēs noteikti neprasīsim vēl papildu līdzekļus pašlaik. Tātad finansisti zina – ir vairāki budžeta kodi, un kopējā budžeta ietvaros mēs varam rīkoties.
Vēlēšanu komisijas locekļa deviņi eiro stundā, jūsuprāt, ir adekvāts atalgojums?
Vienmēr varētu labāk, bet es teiktu, ka tas ir labs un lielisks panākums pret to, kā bija, jo arī šis bija tāds vairāku gadu ceļš, kamēr mēs sasniedzām šo rezultātu.
Labā ziņa ir tāda, ka, ekonomiskajai situācijai augot, pašlaik ir arī panākti normatīvo aktu grozījumi, ka šī stundas likme arī augs.
Kad?
Ja palielinās ekonomiskā situācija.
Ir izstrādāts plāns B arī sakaru pārrāvuma gadījumiem
Jūs teicāt – skaitīsiet sveču gaismā. Kas notiek, ja elektrības pārrāvumu dēļ vai kiberuzbrukumu dēļ nobrūk kāda no sistēmām?
Lūk, katrai no šīm lietiņām ir B plāns.
Teiksim, kas notiek, ja es atnāku vēlēt, bet tiešsaistes vēlētāju reģistrs nestrādā?
Ja vēlētājs atnāk un nav tiešsaistes vēlētāju reģistra, no pirmdienas līdz piektdienai atšķirība vēlētājam nav pilnīgi nekāda, jo no pirmdienas līdz piektdienai visos iecirkņos visas vēlēšanu aploksnes tiks ieliktas reģistrācijas aploksnēs, uz kurām tāpat tiks rakstīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs. Lai nevienu nemulsinātu – tas jau ir pilnīgi A plānā no pirmdienas līdz piektdienai visos valsts iecirkņos. Sestdien, ja gadījumā sestdien notiek šī lieta, un tiešsaistes vēlētāju reģistram ir kāds pārtraukums, tad ir B plāns – arī šo pašu reģistrācijas aplokšņu kārtību integrēt tur iekšā.
Tas notiek, ja nav elektrības. Ja nav mobilo sakaru, kas arī ir pavisam iespējams šobrīd? Mēs redzam, ka bāzes stacijas ne Latvijā, ne arī Lietuvā nav pietiekami nodrošinātas, lai ilglaicīgi nodrošinātu sakarus. Jums ir līgums, manuprāt, par pusmiljonu – par īstermiņa viedtālruņu nomu un pakalpojumiem. Vai šajā līgumā ar kompāniju “LMT” ir iestrādātas kaut kādas papildus drošības darbības riska vai apdraudējuma situācijā, kad jānodrošina cita veida sakari?
Šajā gadījumā par vēl vienu B plānu. Ja gadījumā mums nav kaut kādu iemeslu dēļ primārais interneta pieslēgums, tad, jā, tieši jau jūsu pieminētajās nomas ierīcēs ir tautā sauktā hotspota iespēja – tā ir B plāna iespēja, ko nodrošina šis pieslēgums. Bet bez šī ir arī A plāns, ka katram iecirknim ir jābūt stacionāram internetam – wi-fi vai vienalga kādam citam. Līdz ar to – ir paralēli jābūt otram pieslēgumam. Tas ir tas, ko viņi nodrošina. Ja tas ir tas, ko jūs jautājāt.
Ja nodrošina, bet ja pazūd mobilais internets pilnīgi visur?
Tad mēs atkal joprojām atgriežamies pie reģistrācijas aploksnēm.
Gaisa telpas apdraudējuma gadījumam apzinātas patvertnes
Dronu trauksme?
Jā, šogad ir jauns, populārs apdraudējums parādījies – dronu trauksme. Visām pašvaldību vēlēšanu komisijām un mums 18. augustā attālināti bija arī visu iecirkņu sanāksme, kur piedalījās vairāk kā 2200 vēlēšanu iecirkņu darbinieki, kuri noklausījās gan manu, gan kolēģa teikto par šo. Kā arī, protams, mēs ne tikai teiksim un rīkosim šādas sanāksmes, mēs arī izsūtīsim materiālus. Manuprāt, tie jau ir sasnieguši lielāko daļu no adresātiem.
Tātad – kas tad notiek? Pirmām kārtām, prioritāte ir vēlētājs jeb cilvēks – cilvēka dzīvība un veselība. Tā ir vienmēr bijusi prioritāte. Šajā gadījumā iecirkņa priekšsēdētājs ir tas, kas uzņemas visus nokoordinēt uz drošu vietu. Ko esam izdarījuši līdz šim – esam saņēmuši no visām pašvaldībām apstiprinājumu, ka visu pašvaldību vēlēšanu iecirkņi ir apzinājuši savas drošās telpas, un šajā gadījumā, ja ir dronu apdraudējums, gan iecirkņu darbinieki, gan tur esošie vēlētāji atbilstoši drošības prasībām dodas uz drošo telpu. Šajā brīdī, protams, līdzīgi kā jebkura cita iestāde, kas pārtrauc darbību, arī iecirknim ir iespējams pārtraukt darbību.
Vai šis pārtraukums var notikt arī pēc vēlēšanu iecirkņa darba beigām? Respektīvi ir kaut kāds īpašs pagarinājums, ka tas strādās ilgāk?
Te ir zināmi nosacījumi. Tātad, ja šāds pārtraukums notiek pirmajās piecās dienās, pagarinājumu nav plānots veikt, jo mēs joprojām varam vēlēt. Ja gadījumā notiks tiešām būtisks pārtraukums, tad pašvaldību vēlēšanu komisija, kā jau iepriekš runājām, lai lēmums notiktu ātrāk uz vietas, lai nebūtu jāgaida Rīgas atbilde, piemēram, kādā nomaļākā novadā, viņi var pieņemt uz vietas šo lēmumu par iecirkņa darba laika pagarinājumu līdz pulksten 22.00.
Lēmumu pieņemšanu paātrināja arī IT iepirkumu kriminālprocess
Tas lēmums – pāriet uz manuālu balsu skaitīšanu, tas jau nebija pašvaldību vēlēšanu bēdīgās pieredzes dēļ, bet gan pavisam cita – kriminālprocesa dēļ, kas šogad tika ierosināts. Kā jūs vērtējat, mēs savlaicīgi kā valsts reaģējām uz to, kā skaitīt balsis?
Es gribu teikt, ka savlaicīgi, jā. Ja nebūtu bijis šis incidents, ar lielu varbūtību mēs būtu nomuļļājuši šī lēmuma pieņemšanu vismaz vēl kādu mēnesi. Šis bija tas, kas iniciēja šo lietu pieņemt ātrāk.
Kriminālprocess?
Viennozīmīgi.
Bet pagājušajā gadā, pēc pašvaldību vēlēšanām, arī jūs bijāt starp tiem, kas teica – tūlīt, tagad ir jāizlemj. Beigās tas vilkās diezgan ilgi, un vēl rudenī nebija skaidrs, ko un kā darīt. Tad uzvar “RIX Technologies”, sāk darbu…
Tur bija tā lieta, ka bija ieguldīti jau diezgan paprāvi valsts līdzekļi šo sistēmu izstrādei, un tagad ir jautājums – to atstāt vai neatstāt? Mēs varam saskaitīt, ja mums kā organizatoriem tiek uzdots šis jautājums, tiešām ar rokām, un tam nav tik lielas nozīmes. Bet ja ir šis palīgrīks, protams, tā ir ērtāk, un ja kaut nedaudz ātrāk, kaut nedaudz precīzāk – protams, tas palīdz.
Redaktora piezīme: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aprīlī lauza līgumu par vēlēšanu platformas pilnveidošanu ar AS “RIX Technologies”, norādot, ka “izpildītājs nav izpildījis savas no darba uzdevuma izrietošās saistības”. Valdība pēc VARAM aicinājuma vēlēšanu platformas izstrādi nodeva valstij daļēji piederošajām SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Tet” un AS “Latvijas valsts meži”.
Ja nebūtu kriminālprocesa, vai jūs redzat, ka “RIX Technologies” novestu šo skenēšanas iekārtu līdz galam? Paspētu līdz vēlēšanām to uztaisīt?
Ja tā godīgi, man ir diezgan liela pārliecība, ka novestu gan, jā, bet vispār man liekas, ka “RIX Technologies” nebija tas, kas strādāja tieši ar skenēšanas sistēmu. Manuprāt, “RIX Technologies” bija citu vēlēšanu sistēmas modeļu izstrādātājs.
Bet process bija kāds?
Izstrādātājs, kas to veica, gāja uz finišu.
Toreiz bija tāda interesanta viedokļu apmaiņa. Jūs sakāt vēl martā, ka viss iet pēc plāna, ka viss ir kārtībā, bet tad Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saka – nē, tur “RIX Technologies” neizpilda nekādas darba saistības, un mums ir jālauž līgums ar viņiem.
Jā, tas jautājums tiešām vairāk, manuprāt, ir pie Digitālās attīstības aģentūras, kurai bija līgums ar šo uzņēmumu un uzņēmumiem. Mēs sekojām līdzi izpildei un uzdevumiem, kas tiek uzdoti, un tik tālu viss bija labi. Tas, ka viņi faktiski vairs nesaņēma atpakaļ atgriezenisko saiti… Jo tas, kas tika pārrunāts tādās sanāksmēs, darba grupās, tur bija redzams, ka viņi runā un mēs runājam, un tu nevari runāt par lietu, ja kaut kas nav uztaisīts. Līdz ar to tas pirmšķietami deva pilnīgu pārliecību, ka cilvēki strādā un tūlīt tiks pabeigts tas process.
Tas, ka netika, iespējams, nodots kaut kas līdz galam, ko pēc tam pārmeta, un kāpēc, iespējams, tagad lauž līgumu… Nu, tas jājautā tai līguma pusei, kas to slēdza.
Jūs par to nezināt? Jūs taču tomēr esat kopā vienā darba grupā.
Jā, mēs esam vienā darba grupā, un attiecīgi, protams, ir bēdīgi, ka ir liels darbs ieguldīts. Tie ir tie nepiepildītie sapņi, jo mēs arī ieguldījām laiku, lai izstāstītu, ko tad mums kā pasūtītājam vispār vajag, kāda ir tā sistēma, un ko no tās vispār var vai nevar realizēt. Viņi saka – jā, tūlīt būs, un tad mums aizliedz – nē, mēs ar viņiem nevaram. Protams, ka tā ir sāpīga vilšanās, bet, nu, es teiktu, ka ir ļoti labi, un mēs esam tiešām pateicīgi, ka ir valsts kapitālsabiedrības, kas kā ugunsdzēsēji atnāca šajā pēdējā brīdī.
Un pabeidza.
Pabeidza to, ko varēja pabeigt tajā laikā.
Te ir tas stāsts, ka mēs dabūjām atkāpties vēl no sapnīšiem un turēties pie nedaudz mazākām prasībām, bet funkcionālās lietas ir īstenotas.
Vai, jūsuprāt, šī arhitektūra tiks saglabāta arī uz nākamajām vēlēšanām un jau ar piepildītiem sapņiem?
Te gan ir jāsaka – daļēji jā un daļēji nē. Kāpēc? IT cilvēki noteikti varētu labāk nodefinēt, bet nākamās pēc šī gada vēlēšanām, ja vien nebūs kādas ārkārtas vēlēšanas, būs 2029. gadā. Vēl pa trīs gadiem jau esošā struktūra un arhitektūra, es neesmu tehnisks cilvēks, bet man stāsta, ka tā jau šobrīd būtu jāmaina. Tas, kas pašlaik ir salipināts, jā – tas funkcionāli strādā, visi testi tiek izturēti, bet tas nav ilgtermiņa projekts, tur ir jābūvē jauns.
Jūs jau minējāt, ka kaut kāda nozīmē bija arī kriminālprocesam, ko sāka Eiropas prokuratūra. Tas ir viens no lielākajiem kriminālprocesiem pēdējo gadu laikā. Vismaz tā no Eiropas prokuratūras izskan. Kā viņi teica – runa ir par noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju iepirkumiem. Mēs zinām, ka bijušais Valsts digitālās attīstības aģentūras vadītājs joprojām ir aizturēts. No jūsu skatu punkta šis kriminālprocess un visas tās darbības, ko jūs redzat, ka ir bijušas veiktas vai tiek veiktas kaut kādā veidā, ka tie, kas auditē, un tie, kas taisa vadlīnijas, pēc tam paši pilda un izpilda pasūtījumus, vai tas jums liek citādāk skatīties uz tām nebūšanām, kas notika pašvaldību vēlēšanās?
Es teiktu, ka, protams, ir skumji skatīties, ka pie tā visa tiek piepīts arī vēlēšanu process, jo tas ir tas, par ko tie nelabvēļi mūsu valstij tikai berzē rokas. Tad, kad es dzirdu un redzu visu šo, man tiešām gribas iet no tā visa nost, jo mēs varam izdarīt visu jau iepriekš pieminētajos B plānos. Bet vai tas man liek padomāt kaut ko citu? Nu, tas nav no manis atkarīgs. Mēs organizējam vēlēšanu procesu un mēs to arī noorganizēsim.
Balsu skaitīšana manuāli jau daļēji arī tika pieņemta tāpēc, ka bija bažas par vēlēšanu drošību. Lēmums tika pieņemts tieši pēc šī kriminālprocesa.
Lai izvairītos no jebkādas aizdomu ēnas, jā.
Bet jūs neredzējāt to tajā procesā?
Es konkrēti nē. Varbūt, ka izmeklētāji to saredz, bet līdz manim šāda informācija nav atnākusi.
Vēl viena lieta. Valsts Digitālās attīstības aģentūras direktora vietnieks Arvis Širaks ir atstādināts no pienākumiem aģentūrā, viņam ir aizdomās turamā statuss. Bet mēs skatāmies, ka viņš joprojām ir CVK iepirkumu speciālists.
Jā, ir.
Un tur jūs neredzat nekādu veidu, kā šis varētu kompromitēt komisiju?
Nē, cilvēks, darbinieks, godprātīgi pilda savus darba pienākumus. Nav nekādu iebildumu pret darbu izpildi.
Bet viņš nodarbojas ar iepirkumiem.
Jā, bet viņš nav iepirkumu komisijas vadītājs, viņš ir viens no iepirkumu komisijas locekļiem. Ir vesela iepirkumu komisija.
Bet jūs neizskatījāt iespēju, zinot, cik cieši attīstības aģentūra sadarbojas ar CVK, ka tomēr ir jocīgi, ka kaut kur viņš ir atstādināts aizdomās turamais, bet kaut kur citur – turpina strādāt?
Mēs pārskatījām un esam kontaktējušies ar drošības iestādēm, bet mēs nesaskatām, ja cilvēks, iespējams, – tās ir aizdomas – kaut ko kaut kā nebūt ir izdarījis vienā vietā, ka tas ir pamats viņu atbrīvot no pilnīgi visām vietām. Nav pamats.
Tikai tāpēc vien, ka cilvēks kaut kur ir pārgājis pa sarkano gaismu, nenozīmē, ka viņš izdarīs pārkāpumus arī citur.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 3. oktobrī. Iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. Balsot varēs jebkurā iecirknī.
No 28. septembra līdz vēlēšanu dienai varēs nodot balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā šādos laikos:
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākās 5. jūnijā.
Uz pirmo sēdi jaunievēlētā 15. Saeima sanāks 3. novembrī, kad arī izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras.
