“Man nokrita rozā brilles. Es sapratu, par ko man kā ārstam nākotnē vajadzēs cīnīties.” Tā piedzīvoto raksturo topošā ārste Annija Anna Zarečanska, kura akcijas “Latvija, atver vēstuli!” laikā Jelgavā uzrunāja iedzīvotājus. Annija atzīst, ka šī pieredze likusi citādi paraudzīties uz savu nākotnes profesiju.
“Būs situācijas, kad man vajadzēs motivēt un noteikti mazināt visu dezinformāciju, ko viņi ir saņēmuši, arī informācijas trūkumu. Man vajadzēs būt vienam no tiem galvenajiem cilvēkiem, kas viņus iedrošinās tiešām pārbaudīt savu veselību,” stāstīja topošā ārste.
Akcija izgaismojusi arī būtiskas atšķirības iedzīvotāju zināšanās.
“Sievietes bija ļoti informētas par krūts vēzi, jo nāk vēstule, bet par kolorektālo gandrīz neviens nezināja. Bija tāds šoks mazliet,” stāstīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente Marta Viktorija Pacunska.
Akcijas laikā notikušas vairāk nekā 4000 sarunu, bet vēl 1175 cilvēki atbildējuši anonīmi. Secinājumi nav iepriecinoši. Liela daļa atbild, ka viņu veselība ir laba un nekādu simptomu nav. Vēl daļa saka, ka trūkst informācijas vai nav saņemts uzaicinājums. Citi norāda, ka trūkst laika un ir bail no diagnozes.
“Mūsuprāt, ir nepieciešams vēl vairāk motivēt cilvēkus un sabiedrību. Mēs to panācām ar sarunām. Es domāju, noteikti varētu veikt vēl tādas akcijas,” skaidroja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente Katrīna Andrejeva.
Tāpat akcijas rezultāti atklāja, ka skrīninga aptvere dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras.
“Visbēdīgākais reģions mums ir Latgale. Tuvāk Pierīgai, Zemgalē un Vidzemē ir labāki rezultāti, Kurzemē vidējs,” stāstīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docētāja Margarita Puķīte.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn dzemdes kakla vēža skrīningu veica nepilna puse uzaicināto sieviešu, bet krūts vēzi pārbaudīja vien 37 %. Vēl mazāk pārbaudījumi veikti zarnām, savukārt salīdzinoši augsts pārbaužu rezultāts ir par prostatas vēzi.
Ģimenes ārsti norāda – problēmas nebeidzas arī tad, kad cilvēks pārbaudi ir veicis.
“Ja mēs šajos izmeklējumos atrodam kādu problēmu, tad pacients mums jāspēj ātri novirzīt uz tālākiem precizējošiem izmeklējumiem. Piemēram, ja tiek atrastas izmaiņas dzemdes kaklā, tad mums ir nepieciešams ginekologs un kolposkopija, kas ir Rīgā un kur reizēm pieraksti ir līdz pat pusgadam,” skaidroja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.
LU akcijā iegūtos datus plāno izmantot arī pētniecībā un paredzēta arī diskusija ar veselības nozares pārstāvjiem.
“Mums decembrī olimpiādes ietvaros plānota diskusija ar Datu valsts inspekcijas pārstāvjiem, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem, Veselības ministrijas pārstāvjiem. Mēs sanāksim diskusijā, mēs sapratīsim, kā mēs varam dot, palīdzēt ar katrs savu artavu,” stāstīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna vietniece Stella Lapiņa.
Universitāte iecerējusi arī turpmāk rīkot līdzīgas akcijas, kurās topošie ārsti uzrunās iedzīvotājus un apkopos viņu pieredzi par vēža profilaktiskajām pārbaudēm.
