“Ar to nevar tikt galā. Tas ir ar mums uz mūžu tagad. Redzu to visu, ir ļoti grūti. Bet meita ir tas, kā dēļ vēl turos. Ja nebūtu viņas, tad nezinu,” Latvijas Televīzijai stāstīja ugunsgrēkā bojāgājušo bērnu mamma Tatjana.
Par notikušo ģimenei ir grūti runāt. 16. janvāra rīts sadalīja dzīvi pirms un pēc. Divi vecākie bērni – dēls un meita traģiskajā ugunsgrēkā zaudēja dzīvību. Par mammas un mazākās meitas dzīvību mediķi ilgi cīnījās. Tagad ģimenē viņi palikuši trijatā. Mamma Tatjana, tētis Artjoms un Alise. Viņi vēlas uzzināt atbildi uz jautājumiem – kāpēc notika traģiskā ugunsnelaime, kāpēc dzīvoklī nebija dūmu detektoru un vēl daudziem, lai šāda nelaime neskartu nevienu citu.
“Ja būtu dūmu detektori un tie nostrādātu laikus, noteikti nebūtu tāda traģēdija un mēs pamostos agrāk. Noteikti. Tas ir ļoti būtisks faktors,” sacīja Tatjana.
“Grūti par to runāt, bet vajag pie atbildības vest Krustkalnu projektu, jo viņi neuzstādīja dūmu detektorus. Mēs īrējām no viņiem to dzīvokli,” stāstīja ugunsgrēkā bojāgājušo bērnu tēvs Artjoms.
Dzīvoklī bija uzstādīts siltuma detektors, taču Tatjana sacīja, ka jau tad, kad viss dega, viņa nedzirdēja to darbojamies. Dūmu detektori bija kāpņu telpā, bet ne dzīvoklī. Ēkas apsaimniekotāji trešdien neatsaucās Latvijas Televīzijai uz aicinājumu komentēt notikušo.
“Ne tikai ārā, bet arī iekšā bija siltināts ar putuplastu. Uguns izplatījās ļoti ātri un izdalīja ļoti toksiskus dūmus, dēļ kuriem arī nomira bērni. Tieši no dūmiem, pirms uguns tika [klāt],” stāstīja zvērināta advokāte Karīna Landmesere.
Policijas nesen izbeigtā izmeklēšana ģimenei atbildes nav sniegusi.
“Valsts policija secināja, ka ir noticis nenormāls režīms elektroiekārtās, bet izmeklēšanas laikā netika noskaidrots, kura elektroiekārta tā ir bijusi. Uz ekspertīzi tika nosūtīta vairākas elektroiekārtas, rozetes. Mēs nezinām, no kurienes, bet pats galvenais, – eksperti norādīja, ka, visticamāk, aizdegšanās varēja notikt no cepeškrāsns un no plīts virsmas. Šīs divas elektroiekārtas netika nosūtītas uz ekspertīzi,” skaidroja advokāte Landmesere.
Tatjana pati atceras, ka dienu pirms nelaimes bija nopirkusi pagarinātāju. Tas pēc ugunsgrēka neesot atrasts. Valsts policija noliedz, ka izmeklēšana būtu notikusi nekvalitatīvi.
“Vispirms policija atkārtoti izsaka līdzjūtību. Izmeklēšanas gaitā netika konstatējusi kādas fiziskās personas vai juridiskās personas vaina. Mēs neatradām konkrētajā procesā pierādījumus tam, ka tā būtu apsaimniekotāja nolaidība,” komentēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Raimonds Kronbergs.
Policijas pieņemto lēmumu ģimene ir pārsūdzējusi prokuratūrā. Tā veic pārbaudi un rakstiskā atbildē norādīja, ka “lemt par pieņemtā izbeigšanas lēmuma pamatotību un likumību būs iespējams tikai pēc pārbaudes rezultātiem, tostarp visu sūdzībā norādīto argumentu un kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrotā rūpīgas izvērtēšanas.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nekomentē konkrēto ugunsnelaimi. Tajā norādīja, ka ugunsdrošības noteikumi paredz – katrs dzīvoklis un dzīvokļa stāvs jānodrošina ar vienu autonomo ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Šo autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt arī ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Taču tas, ar kādu sistēmu vai kādu detektoru, noteikumos detalizēti nav noteikts. Glābēji uzskata, ka dūmu detektors varētu būt jūtīgāks.
“Ja runājam par detektoru pašu izvēli, tad dūmu detektors, manuprāt, ir jutīgāks. Mēs arī redzam citreiz, ka no virtuves, gatavojot ēst, tas bieži mēdz nostrādāt. Bet siltuma detektoram nepieciešams, lai telpā sakrājas temperatūra, un tad viņš nostrādā. Var nostrādāt arī mazliet vēlāk. Tā kā uz dūmiem detektors, manuprāt, ir jūtīgāks. Es izvēlētos sev mājās un esmu uzstādījis sev autonomo dūmu detektoru,” stāstīja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļģerts Smalkais.
KONTEKSTS:
Šā gada 16. janvāra rītā dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas novada Ķekavas pagasta Krustkalnu ciemā, Jaunlazdu ielā 5, gāja bojā divi bērni, 29 cilvēkus izglāba. Vairāki no viņiem cieta, bet 15 cilvēki evakuējušies pašu spēkiem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Būvvalde apsekoja ēku un secināja, ka tā ir bīstamā stāvoklī, un līdz ar to ēkas ekspluatāciju liedza. Apsekošanas laikā konstatēts, ka ugunsgrēks ir skāris vairākus dzīvokļus un ēkas fasādi, bojātas ēkas nesošās konstrukcijas un pārsegumi, kā arī ugunsgrēka dzēšanas rezultātā daļa ēkas cietusi no ūdens iedarbības.
